Dziesmu un deju svētku laikā Latvijas kultūras dzīvē ienāk vēl kāds nozīmīgs notikums — Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) durvis vēris izstāžu projekts “Itālijas gaisma”. Tā ir pirmā reize, kad Ziemeļeiropā apskatāma tik apjomīga darbu kolekcija no slavenajām Ufici galerijām Florencē, vēsta 360TV Ziņas.

Reklāma

Izstāde izceļ Latvijas un Itālijas mākslinieku darbu tematiskās un stilistiskās līdzības, izvietojot gleznas pamīšus, lai skatītāji paši var saskatīt vizuālos un idejiskos paralēles. Ekspozīcija veidota kā abu valstu nacionālo muzeju sadarbība.

“Itālijas gaismas” izstādes kurators, mākslas pētnieks no Itālijas Gvičardo Sasoli atzīst: “Kad mēs šeit atbraucām, mēs ieraudzījām tik daudz līdzību! Tik daudziem māksliniekiem no 19-tā līdz agrīnajam 20-ajam gadsimtam. Šī izstāde ir reāla sadarbība starp diviem nacionālajiem muzejiem. Un mēs atradām tik daudz vēsturiski apstiprinātus faktus par to, ka latviešu un itāliešu mākslinieki ceļoja apkārt, rīkoja kopīgas izstādes.”

No Florences uz Rīgu atvesti 74 meistardarbi no Piti pils Modernās mākslas galerijas. Tie eksponēti līdzās Latvijas klasiķu darbiem, kas tapuši līdzīgā laikā, bieži vien arī līdzīgās gaismas un vides ietekmē.

Māksla robežas nepazīst. Tāpēc Latvijas un Itālijas mākslinieku gleznas izvietotas pamīšus, un katrs apmeklētājs pats var ievērot interesantas līdzības starp latviešu un itāļu mākslinieku darbiem.”

Izstādē akcentēta arī vēsturiskā mijiedarbība — jau 20. gadsimta sākumā latviešu mākslinieki apmeklēja Itāliju, ietekmējoties no tās ainavām, gaismas un krāsu izjūtas.

LNMM zinātniskās izpētes vadītāja Aija Brasliņa stāsta: “1912. gadā tādā garākā ceļojumā uz Itāliju devās Jānis Rozentāls ar savu sievu somu dziedātāju Elli. Ellijai tas vairāk bija izklaides brauciens. Bet Rozentāls izmantoja iespēju un šos atšķirīgos gaismas apstākļus. Atmosfērisko kolorīta un tāda impresionistiska iespaida atveidošanu.”

Rozentāla darbs “Veranda Kapri” ir viens no nedaudzajiem, kurā viņš norādījis konkrētu gleznošanas vietu. Līdzīgas ietekmes pieredzējuši arī citi Latvijas mākslinieki.

Izstādes kuratore Astrīda Rogule uzsver: “Viņi arī sapazinās savā starpā. Un veidoja arī tādas savas grupas, un ietekmējās viens no otra. Piemēram, Teodors Zaļkalns un Pēteris Krastiņš un Marfori Savinni dzīvoja vienā mājā, viņiem bija kopīgas intereses. Tāpat mūsu mākslinieki arī parakstīja piemēram Filipo Tomazo Marineti lielo futūrisma manifestu.”

Arī starpkaru periodā Itālijas ietekme Latvijas mākslā bija jūtama. Brasliņa piebilst: “Starpkaru laikmetā mums ir savs itālis, latviešu itālis kā viņu iesauca, Niklāvs Strunke. Un vēl mēs zinām ka viņam piedēvēja šī mūsu bieži lietotā sveicina čau ieviešanu Latvijā, Rīgā.”

Lai radītu atbilstošu noskaņu, izstāžu zālēs ieviests īpašs, mūsdienīgs apgaismojums — telpās ir krēslains, bet, pierodot pie tumsas, gleznas atklājas jaunā gaismā.

Izstāde “Itālijas gaisma” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs apskatāma līdz šī gada 13. oktobrim.

VIDEO:

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu