Mediju ētikas padome: Brīdināšana par sarunas ierakstu ir laba prakse, tomēr tas ir redakcijas lēmums

Brīdināšanu par sarunas ieraksta veikšanu var uzskatīt par labu žurnālistikas ikdienas praksi, taču tās ievērošana ir katra medija redakcijas individuāls lēmums un atkarīga no dažādiem apstākļiem, norāda Latvijas Mediju ētikas padomē (LMĒP).

Līdztekus padomē atzīmē, ka šī norma nav absolūta pat gadījumos, kad intervētā brīdināšana par ieraksta veikšanu ir iekļauta redakcijas politikā. "Ir gadījumi, kad ir attaisnojama arī filmēšana ar slēpto kameru vai ieraksta veikšana bez brīdinājuma, jo īpaši pētnieciskās žurnālistikas žanrā," pauž padomē.

Kā informēja LMĒP, vērtējot SIA "Sodra Forest Latvia" sūdzību par raidījuma "Nekā personīga" sižetu, kurā tika atskaņots žurnālista telefonsarunas fragments ar "Sodra Forest Latvia" valdes locekli, kas bija ierakstīts bez brīdinājuma, ētikas padome nekonstatēja, ka, to darot, pārkāpts biedrības ētikas kodekss.

Ētikas padome secināja, ka tēma par "Sodra" grupai piederošās Latvijas zemes un meža īpašuma daļas pārdošanu ir sabiedriski nozīmīga un žurnālists jau bija centies sazināties ar uzņēmumu citos veidos, bet nebija saņēmis nekādu atbildi. 

"Pat tad, ja "Sodra" uzskata, ka tai ir tiesības neskaidrot sava lēmuma par mežu pārdošanu pieņemšana apstākļus un motīvus, nebūtu pareizi pārmest žurnālistiem centienus tos noskaidrot un sniegt informāciju sabiedrībai medijam atbilstošā formātā,"

pauž LMĒP.

Savukārt, skatot Saeimas deputāta Ģirta Valda Kristovska (JV) sūdzību par laikraksta "Ventas Balss" publikāciju, LMĒP nekonstatēja ētikas kodeksa pārkāpumu, taču secināja, ka publikācijā nav ievērota kvalitatīvas žurnālistikas prakse saistībā ar faktu pārbaudi, informācijas daudzveidības nodrošināšanu un kritizētās personas tiesībām uz atbildi, kā arī saskatāmi mēģinājumu aizklāti ietekmēt auditoriju.

Publikācija veltīta Ventspilī pēc privātas iniciatīvas veidotajam bērnu aktīvās atpūtas centram, taču arī LMĒP nebija saprotams, kāpēc tajā citēts bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), kurš kritizē Kristovski un min dažādus faktus, kurus Kristovskis uzskata par nepatiesiem.

Ētikas padome medija rīcībā saskatīja nekritisku attieksmi pret informācijas avotu, neizvērtējot, cik tā teiktais attiecas uz raksta tēmu un cik tas ir patiess. LMĒP uzsver, ka laba žurnālistikas prakse ir profesionāli izvērtēt informāciju no dažādiem avotiem, neiekļaut nepārbaudītus faktus, kritizētajai pusei dot iespēju uz tiem atbildēt, taču publikācijā un arī pēc tās publicēšanas tas nav ievērots. Kritizētās puses viedokļa uzklausīšana un atspoguļošana laikrakstā būtu daļēji novērsusi šīs nepilnības, norāda LMĒP.

Ētikas kodeksa pārkāpums netika konstatēts arī TV3 raidījuma "Bez tabu" sižetā, kas vēstīja, ka pie kāda lauku īpašuma ceļa malā ierakti dēļi ar asām naglām, un sniedza ieskatu kaimiņu konfliktā. Vērtējot sūdzības sniedzēja iebildumus par tā sniegtās intervijas iekļaušanu sižetā, padome secināja, ka sižeta veidotājiem šajā situācijā nebija nekādu ierobežojumu filmēt sūdzības iesniedzēju bez tā formālas piekrišanas.

Tāpat padome nepiekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka tas ticis apmelots par naglu ierakšanu, jo sižetā no tā sniegtajām atbildēm un skaidrojumiem ir secināms, ka dēļi ar naglām ierakti ar viņa ziņu. LMĒP arī neatrada pamatojumu pārmetumam, ka sižeta veidotāji, iefilmējot kaķi, būtu dzīvnieku apdraudējuši. Arī sūdzības iesniedzēja bijušā amata pieminēšana sižetā, ir nozīmīga notikumu konteksta izprašanai, secināja padome.

Līdztekus vēl par divām sūdzībām padome sniegusi komentāru un vērtējumu.

Viena no sūdzībām bija par par portāla "la.lv" publikācijas virsrakstu: "Ja iepūtīs acīs, paši uzreiz varēs arī sniegt pirmo palīdzību? NMPD būs tiesības izsaukumos pielietot gāzes baloniņu". Pēc kāda lasītāja domām virsraksts bija cinisks un mediķus noniecinošs. Kā atzīmē LMĒP, tā jau iepriekš ir atzinusi, ka virsrakstu veidošana bieži ir radošs darbs - tajos nereti tiek izcelts viens aspekts, lai tie būtu "sulīgi" un piesaistītu uzmanību, taču to veidotāji ne vienmēr pietiekami padomā, kādas būs virsraksta interpretācijas. Konkrēto virsrakstu padome nevērtēja kā profesionāli veiksmīgu un kvalitatīvu, tomēr nesaskatīja tā izveidē un lietojumā ētikas kodeksa pārkāpumu.

Savukārt, komentējot Latvijas Paralimpiskās komitejas iesniegumu par portāla "Delfi" publikāciju, kurā apšaubīta kāda sportista atbilstība konkrētai parasporta klasei, LMĒP secināja, ka publikācijas autori meklējuši atbildi, cik pamatotas ir izskanējušās aizdomas par sportista atbilstību konkrētajai starptautiskai klasifikācijai, veikuši apjomīgu sarežģītas tēmas izpēti, aptaujājuši dažādus informācijas avotus.

Raugoties no mediju ētikas skatpunkta, padome uzskata, ka medijam bija tiesības šo rakstu publicēt un tajā nav pārkāpts ētikas kodekss. Vienlaikus LMĒP šajā situācijā saskata vispārēju ētisku dilemmu, proti, vai bija nepieciešams šo rakstu publicēt, ņemot vērā tēmas sensitivitāti - to, ka aizdomu ēna tiek mesta uz konkrētu sportistu ar invaliditāti, kā arī to, ka pārliecinošus argumentus par aizdomu pamatotību vai nepamatotību ne publikācijas autori, ne sportists publikācijā nesniedz.

"Neatbildēti paliek jautājumi - kāds ir ieguvums sabiedrībai no šo aizdomu paušanas pret konkrētu sportistu un vai sabiedrības ieguvums atsver sportistam nodarītās sāpes gadījumā, ja paustajām aizdomām nav pamata," pauž padomē.