Sākti arheoloģiskie darbi pie Rīgas pils; konstatēts neskarts kultūrslānis

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologi sākuši arheoloģisko izpēti pie Rīgas pils, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārstāvji. Veicot arheoloģisko uzraudzību Rīgas pils lietus ūdens novadīšanas sistēmas būvdarbu zonā, konstatēts neskarts kultūrslānis gan pie Horna bastiona mūra, gan priekšpils.

VNĪ pārstāvji skaidro, ka gandrīz divu metru dziļumā zem mūsdienu zemes līmeņa konstatēts neskarts kultūrslānis, kuru veido tumša zeme ar koksnes paliekām, dzīvnieku kauliem, trauku lauskām.

Šobrīd tiek veikta arheoloģiskā izpēte, lai noskaidrotu atradumu veidu, kultūrvēsturisko nozīmi un iespējamo ietekmi uz VNĪ īstenoto lietus ūdens novadīšanas sistēmas izveides projektu.

Lai gan izpētes darbi vēl turpinās, šobrīd noskaidrots, ka priekšpils zonā iespējams atrasta vēsturiskā Rīgas pils zirgu staļļa grīda, informē VNĪ.

Plānots, ka arheoloģiskā izpēte noslēgsies līdz aprīļa beigām, taču tās rezultāti būs zināmi pēc atrasto liecību dziļākas izpētes, informē VNĪ.

Arheoloģiskās izpētes vadītājs Vitolds Muižnieks informē, ka pie Horna bastiona, 11.novembra krastmalā, atklāts zviedru valdīšanas laika bastiona sienas posms. Tas mūrēts no skaldītiem dolomīta bluķiem, kas izkārtoti mūrim gar sānu malām, bet mūra vidusdaļa pildīta ar akmeņiem kaļķu javā. Sienas biezums ir 1,7 metri. Horna bastions ierīkots 17.gadsimta otrajā pusē, bet 18. gadsimtā tas savienots ar pilsētas nocietinājumiem, izveidojot vienotu aizsardzības līniju. Rīgas nocietinājumu sistēma pastāvēja līdz 1857. gadam, kad tika atļauts nojaukt aizsargsienas.

Savukārt Pils laukumā arheoloģiskā izpēte tiek veikta pirmo reizi, informē Muižnieks. Viduslaikos šeit atradusies priekšpils teritorija, kas bijusi apbūvēta. No pilsētas to norobežoja aizsarggrāvis un aizsargsiena. 17. gadsimtā priekšpils daļa iekļauta plašākā nocietinājumu sistēmā, kas nojaukta 18. gadsimtā, aizberot arī aizsarggrāvi. Līdz 1780. gadam, kad ierīkoja laukumu, teritorija bija sadalīta gruntsgabalos. Šobrīd pētītajā laukuma daļā konstatētas 17.-18. gadsimta koka apbūves liecības ar intensīvu kultūrslāni un atradumiem, kuru vidū dominē zirglietas un militāra rakstura priekšmeti.

Norisinās arheoloģiskie darbi pie Rīgas pils.

Foto: Publicitātes

Projektā paredzēts pārbūvēt lietus kanalizācijas tīklus, ūdensapgādes un sadzīves kanalizācijas tīklus, lai novērstu ūdens ietekmi uz pils mūriem, savukārt kastelas dienvidu fasādē - uzstādīt apgaismojumu un informācijas stendu.

Projektu plānots īstenot līdz 2025. gada vasaras beigām. Finansējumu, kopumā 1,69 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli, piesaistījusi Kultūras ministrija, ieguldot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus.

VNĪ izveidota 1996. gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.