Apdrošinātājs: Peldētprasme un glābšanas veste pasargās bērnus no nelaimes ūdenī

Vasarā ezeri, upes, jūra un arī piemājas dīķi kļūst par iecienītu atpūtas vietu – sevišķi ģimenēm ar bērniem. Tomēr katrai ūdenstilpei ir savi riski un uzvedības noteikumi, kurus diemžēl nezina pat pieaugušie. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesu (VUGD) un Latvijas Peldēšanas federāciju (LPF) atgādina, kā droši pavadīt laiku pie dažādām ūdenstilpēm kopā ar bērniem.

“Vecākiem šķiet - ja bērns apmeklējis pāris peldēšanas stundas un ūdenī jūtas pārliecinoši, viņš ir drošībā. Bet tā nav. Peldētprasme ir svarīgākā, taču tā ir tikai viena no ūdenspratības prasmēm. Drošības atslēga ir attieksmē – gan bērna, gan pieaugušā, un modrība pie ūdens nav izvēle – tā ir nepieciešamība. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka ik gadu noslīkst vidēji pieci bērni līdz 14 gadu vecumam un šīs traģēdijas bieži notiek dīķos vai citās piemājas ūdenstilpēs, kad viena minūte novērsta vecāku skatiena beidzas ar nelaimi. Tomēr ar pareizu izpratni par drošības principiem, kā arī bērnu un vecāku izglītošanu peldsezona būs daudz drošāka," norāda ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis, 

Glābēji: drošība pie ūdens sākas ar vecākiem

Siltajā gada sezonā VUGD atgādina: neatkarīgi no tā, vai atpūta notiek pie jūras, ezera vai piemājas baseinā, bērni vienmēr ir jāuzrauga – arī vietās, kas šķiet pazīstamas un drošas.
“Pie ūdens nav vietas pieņēmumiem, ka bērns prot peldēt un tiks galā pats. Arī tad, ja bērns apguvis peldētprasmi peldbaseinā, tas nenozīmē, ka viņš būs gatavs peldēšanai ezerā vai upē – šajās vidēs ir citi apstākļi. Tumšs ūdens, aukstums, slīpa grunts vai straume var pārsteigt pat stipru peldētāju,” norāda VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Latgales reģionā Irita Slavinska. Viņa atzīst, ka bīstamākās situācijas bieži notiek nevis peldēšanās laikā, bet brīžos, kad vecāki uz mirkli novēršas, piemēram, kārtojot mantas vai uzņemot foto. 

Esot pie ūdens ar bērniem, vecāku uzmanībai ir jābūt īpaši koncentrētai.

2024. gada peldsezonā no ūdenstilpēm izglābti 59 cilvēki, tostarp divi bērni. Lai gan tas nozīmē veiksmīgas glābšanas operācijas, dienests uzsver – lielākā daļa nelaimju ir novēršamas, ja savlaicīgi pievērš uzmanību drošības jautājumiem.

Glābēji arī regulāri saskaras ar nelaimēm, ko izraisa rotaļas ūdenī – stumšana, otra raušana zem ūdens, lēcieni nepazīstamā ūdenstilpē. Īpaši bīstama, pēc VUGD pieredzes, ir vecāku paļaušanās uz piepūšamajiem matračiem, peldriņķiem un bumbām. Tie tiek uztverti kā drošības līdzekļi, bet patiesībā tie paredzēti tikai rotaļām, turklāt seklā ūdenī. Dienests brīdina: glābšanas veste nav tikai formāls aksesuārs. “Laivās, uz SUP dēļiem, ūdensmotocikliem un citos peldošos līdzekļos glābšanas veste bērnam ir būtisks dzīvības aizsargs, nevis izvēle. Tomēr praksē glābēji redz bērnus bez vestēm pārāk bieži,” uzsver I. Slavinska. 

Svarīga ne tikai peldētprasme

Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs un peldēšanas treneris Pāvels Murāns uzsver: peldētprasme ir izdzīvošanas prasme. 

“Latvijā nav vienotas sistēmas, kas novērtētu bērnu peldētprasmes līmeni. Arī peldētapmācību norise ir atkarīga no pašvaldību iniciatīvas, peldbaseinu pieejamības un vecāku iespējām. Pērn veiktajā ap 500 skolu aptaujā tika secināts, ka puse skolu neīsteno vai tikai daļēji īsteno apmācības un daudzviet tā nav infrastruktūras problēma, jo ir vietas, kur tuvējie baseini apmācībām netiek izmantoti. Aizvien trūkst ne tikai naudas, bet arī izpratnes par peldētprasmes nepieciešamību.” 

P. Murāns atgādina, ka arī tie bērni, kuri prot peldēt, ne vienmēr spēj izturēt slodzi vai stresu atklātā ūdenstilpē. “Peldēšana brīvā dabā ir pilnīga cita pieredze nekā peldēšana peldbaseinā, iekštelpās. Piemēram, reāls gadījums – piecgadīgs zēns, kurš peldbaseinā varēja nopeldēt 25 metrus, ielēca ezerā no laipas un sāka slīkt. Ūdens bija auksts, tumšs, un bērns apjuka. Viņu izglāba mamma, kas bija līdzās. Peldētprasme ir tikai viena no 15 ūdenspratības prasmēm, un nedrīkst ignorēt bērna emocionālo gatavību, spēju saglabāt mieru, izpratni par straumi, grunti un redzamību. Vecāki bieži vien uztver peldēšanas iemaņas kā “uzdevumu, kas izpildīts” un pārstāj uzraudzīt bērnu. Taču arī ļoti labi peldētāji var krist panikā vai pārvērtēt savus spēkus,” viņš brīdina.

Ūdenstilpju atšķirības – atslēga drošai peldei 

Katrai ūdenstilpei ir savas īpatnības, kas jāzina gan vecākiem, gan bērniem:

Dīķis vai piemājas baseins. Šķietami mierīgs un drošs, taču tieši šajās vietās visbiežāk notiek traģēdijas, tāpēc piepūšamais baseins pagalmā ir jāuzrauga tāpat kā jebkura cita ūdenstilpe. Drošākais līdzeklis – ierīkot nožogojumu.

Upe. Neredzamās straumes, slīpi vai slideni krasti un pēkšņas dziļuma maiņas padara upi par neprognozējamu vidi. 

Ezers. Auksts, tumšs ūdens, necaurredzama grunts, ūdenszāles un pēkšņas bedres var radīt paniku. 

Jūra. Mainīgi viļņi un pēkšņi padziļinājumi padara jūru par vienu no bīstamākajām ūdenstilpēm. Arī mierīgā laikā vilnis var strauji pavilkt zem ūdens, tāpēc jūrā īpaši svarīga ir vecāku klātbūtne, arī bērniem spēlējoties krastā.

Svarīgi atcerēties!

• Bērniem jāpeldas tikai pieaugušo klātbūtnē, peldēt vienatnē nav atļauts nevienā vecumā.
• Bērniem, kuriem nav lielas peldēšanas pieredzes un ir nepietiekama peldētprasme, jāvelk peldveste.
• Pie pirmā noguruma vai diskomforta bērni jāmudina nākt ārā no ūdens atpūsties.