Kad veikalu plaukti līdz malām pilni ar ārzemju kafijas kārbām un paciņām, šķiet, kur vēl tirgū vieta pašmāju ražojumiem, turklāt no nelielām grauzdētavām. Ir gan! Pirms trīs gadiem tām piepulcējās arī ādažnieku Maijas un Armanda Brantu ģimene ar savu uzņēmumu “Brant Coffee”. Kā viņiem veicas?

Ar Brantiem iepazinos pavisam nejauši Skultes tirdziņā, kur viņi bija pirmo reizi atbraukuši ar pašu grauzdēto kafiju. Līdz ar dzēriena garšošanu raisījās sarunas, vārds pa vārdam un atklājās, ka Armands atstājis drošu un ienesīgu karjeru informācijas tehnoloģiju jomā, lai mestos kafijas pasaulē. Kā aukstā āliņģī, jo pieredzes ne pašam, ne sievai par šo jomu nav bijis. Taču ko gan neiespēj uzņēmīgi un drosmīgi ļaudis.

Tiekamies Brantu ģimenes kafijas grauzdētavā, kas ierīkota vienā no bijušā kolhoza “Ādaži” ēkām, kur tolaik darbojās kartupeļu laboratorija, bet tagad kaimiņos saimnieko “Soiras” siera darītava. “Aplis ir noslēdzies,” nosaka Maija un paskaidro, ka šeit kā kolhoza agronoms bieži vien rosījies viņas vecaistēvs. Vecāmamma strādājusi par galveno grāmatvedi. Arī vecvecmammai Ādaži bijusi dzimtā vieta, tāpēc var teikt, ka Brantu četri bērni ir ādažnieki jau piektajā paaudzē.