15 °C
Latvijas Psihoterapijas biedrība (LPB) iebilst pret ieceri psihoterapiju regulēt tikai kā ārstniecības pakalpojumu un aicina Veselības ministriju reformas izstrādē iesaistīt profesionālās organizācijas. Biedrības ieskatā piedāvātās izmaiņas varētu apgrūtināt psihoterapijas saņemšanu cilvēkiem, kuriem nav diagnosticēta saslimšana.
Priekšlikumi psihologu un psihoterapijas pakalpojumu sistēmas pilnveidošanai pagājušajā nedēļā prezentēti Veselības ministrijā. Tie sagatavoti Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta īstenotajā projektā, kurā vērtēta Latvijā spēkā esošā psihologu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu pakalpojumu sniegšanas kārtība.
LPB apgalvo, ka piedāvātais modelis varētu paredzēt par pacientiem uzskatīt visus cilvēkus, kuri saņem psihoterapiju. Biedrība arī pauž neapmierinātību, ka izpētes un priekšlikumu sagatavošanas laikā tā neesot iesaistīta darba grupā.
"Psihoterapija nav nepieciešama tikai cilvēkam ar diagnozi. Cilvēki vēršas pie psihoterapeita arī krīzes situācijās, attiecību problēmu, zaudējuma, izdegšanas vai citu dzīves grūtību dēļ,"
norāda LPB valdes priekšsēdētāja Egita Pļaviņa.
Viņa uzsver, ka regulējuma pilnveidošana ir nepieciešama, taču reformas rezultātā ikvienu psihoterapeita palīdzības meklētāju nevajadzētu automātiski uzskatīt par pacientu.
Rosina nošķirt divus psihoterapijas veidus
LPB piedāvā regulējumā nodalīt psihoterapiju ārstniecības sistēmā pacientiem, kuriem nepieciešama medicīniska palīdzība, no psihoterapijas ārpus ārstniecības. Otrajā gadījumā pakalpojums būtu paredzēts cilvēkiem, kuri vēlas profesionālu atbalstu psihiskās labklājības un dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Vienlaikus biedrība kritizē ieceri nošķirt ārstu psihoterapeitu, psihoterapeitu un psihoterapijas speciālistu, uzskatot šādu iedalījumu par pārlieku sarežģītu.
LPB darbojas kopš 1997. gada un kopš 1998. gada ir Eiropas Psihoterapijas asociācijas dalīborganizācija. Biedrība līdz šim nodrošinājusi savu biedru sertifikāciju, profesionālās ētikas uzraudzību, supervīziju un tālākizglītības sistēmu.
LPB uzsver, ka, pārveidojot psihoterapijas regulējumu, jāņem vērā Eiropā izmantotie profesionālās izglītības un sertifikācijas standarti, kā arī iespējamā ietekme uz kvalifikāciju atzīšanu un speciālistu profesionālo mobilitāti.
Aicina ministriju iesaistīt nozari
Biedrība aicina Veselības ministriju turpmākajā reformas sagatavošanā iesaistīt psihoterapeitus pārstāvošās un sertificējošās organizācijas, kā arī izvērtēt paredzēto ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu.
"Mēs ceram, ka Veselības ministrija turpmākajā reformas procesā iesaistīs arī mūs un mūsu kolēģus. Nav pieņemami gatavot nozares reformu bez sadarbības ar organizācijām, kas apvieno un sertificē tās speciālistus," pauž Pļaviņa.
LPB norāda, ka reformas ietekme jāvērtē ne tikai uz profesijas regulējumu, bet arī uz psihoterapijas pieejamību, speciālistu izglītību un kvalifikāciju savstarpējo atzīšanu Eiropā.
Veselības ministrijas un priekšlikumu izstrādātāju viedoklis biedrības paziņojumā nav sniegts.
Aptauja
Kur zīdaiņu māmiņām meklēt palīdzību, ja pārņem drūmas domas?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
