Saspringtajā un steidzīgajā dzīvesritmā ne viens vien no mums vēlas rast mieru un atpūtu pie dabas. Ikdienas pastaiga gar jūru, parkā vai mežā ne tikai mazina stresu, bet arī dod enerģiju jaunam darba cēlienam. Kā vienkārša pastaiga atšķiras no meža terapijas prakses? To vaicājām sertificētai meža terapijas pavadonei Laurai Sarkanābolai no Rīgas.

No stresainas ikdienas līdz miera atgūšanai dabā

“Daudzus gadus strādāju par mārketinga un attīstības vadītāju lielos uzņēmumos, un tas saistīts ar nemitīgu stresu, trauksmi un pirmajiem izdegšanas simptomiem. Tāpēc meklēju veidus, kā ikdienā justies labi. Sākumā gāju dabā viena pati. Apguvu dažādas prakses, piemēram, praktisko psiholoģiju un neirolingvistisko programmēšanu. Tad uzzināju par Dabas un meža terapijas asociāciju, kas dibināta ASV, un sapratu, ka tas ir tas, kas man vajadzīgs. Meža terapijas pavadoņa profesiju apguvu Francijā,” stāsta Laura. Latvijā viņa ir pirmā meža terapijas pavadone, prakses ieviesēja, ved cilvēkus dabā jau septiņus gadus.

Pavadonis – starpnieks starp cilvēku un dabu

Meža terapija ir prakse, kur terapeits ir mežs jeb daba. Pavadoņa loma ir atvērt durvis, lai daba spētu labāk palīdzēt cilvēkiem, ar kuriem šis pavadonis strādā. Latvijā un vēl daudzviet pasaulē tā vēl ir jauna un daudziem nezināma profesija. Tāpat kā esam pieraduši regulāri apmeklēt frizieri, fitnesa zāli vai doties pie zobārsta, domājot par savu iekšējo pasauli un labbūtību, ir vērts vismaz reizi mēnesī doties pie dabas ar meža terapijas pavadoni.