Jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa nesen atkal izmestā ideja par Grenlandes pirkšanu izraisījusi plašas diskusijas pasaulē, kā arī interesi par šīs unikālās salas vērtību un nozīmi. "Latvijas Avīze" sazinājās ar Ivaru Sīli – vienīgo Grenlandē pastāvīgi dzīvojošo latvieti –, lai uzzinātu vairāk par viņa dzīvi un cilvēkiem Arktikā un kā uz Trampa izteikumiem raugās paši grenlandieši. 

Otrā pasaules kara laikā Ivars Sīlis ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Dāniju, taču 23 gadu vecumā piedzīvojumu gars viņu atvedis uz Grenlandi. Ar inženiera izglītību viņš sāka darbu par ģeofiziķi, veicot ģeofizikālās izpētes darbus Tulē, kur valda četru mēnešu polārā nakts un četrus mēnešus – nenorietoša saule. Viņu sajūsminājusi Grenlandes unikālā daba un cilvēki, it sevišķi Arktikā, kur iedzīvotāji nodarbojās ar medīšanu un zvejniecību. Tad viņš pametis nodarbi ar ģeofiziku un pievienojies polārlāču medniekiem. Ivars devies ekspedīcijās, pētot un medījot polārlāčus Arktikas plašumos. Tā I. Sīlis pavadījis vairāk nekā desmit gadus: "Mani fascinēja ciešā saikne starp dabu un izdzīvošanu. Līdz pat šodienai manī mīt ilgas pēc šīs dzīves." Ekspedīciju laikā viņš atklājis savu mīlestību pret rakstīšanu un fotografēšanu, kas viņam ļāva pieredzēto pastāstīt plašākai auditorijai. Viņš raksta arī šodien. Pirms pusgada viņš izdeva atmiņu grāmatu "Pa ragaviņu sliedēm manā dzīves piedzīvojumā" un cer, ka tā tiks iztulkota arī latviski. Grenlandes avīzei viņš raksta komentārus par politiku, dabas procesiem un aktualitātēm.