1939. gada 26. novembrī nelielo Mainilas ciematu satricināja vairāku artilērijas šāvienu sprādzieni. Šis ciems atradās padomju pusē netālu no PSRS un Somijas robežas. Padomju Savienības valdība nekavējoties paziņoja, ka tās teritoriju apšaudījusi somu armija, bet Somijas puse šo apgalvojumu kategoriski noraidīja, apgalvojot, ka somu robežsargi piefiksējuši šāvienus no padomju teritorijas –
"Mainilas incidents" jeb padomju puses veikta provokācija bija sākums Ziemas karam – vienai no Otrā pasaules kara epizodēm un PSRS agresīvās ārpolitikas apliecinājumam. apmēram divus kilometrus no sprādzienu vietas.
Somijas zemes un valsts liktenis ir kaut kādā mērā līdzīgs mūsu valsts liktenim. 13. gadsimtā mūsdienu Somijas teritorija nonāca kaimiņvalsts Zviedrijas kontrolē un turpmākos gadsimtus somu tautas likteni noteica zviedru aristokrātijas kundzība – līdzīgi kā pār latviešu zemniekiem valdīja vācu baronlielskungi. Somiem bija vēl viens kaimiņš, kas allaž interesējās par iespēju ieņemt šo zemi, – Krievija. 18. gadsimtā vairāku karu rezultātā Somijas teritorija no Zviedrijas kontroles pārgāja Krievijas impērijas sastāvā. Jāsaka gan, ka Somijas liktenis Krievijas impērijā bija nedaudz labāks nekā citām iekarotajām tautām, jo Krievija dažādu apsvērumu dēļ šeit neieviesa tiešo pārvaldes sistēmu – Somija skaitījās Krievijas autonoma teritorija ar savu parlamentu, autonomu pārvaldes, finanšu un iekšlietu institūciju sistēmu. Ar lielo impēriju kopīga bija aizsardzības un ārlietu sfēra. Lai arī no Krievijas cara "tētiņu" puses somu zeme baudīja tik lielu labvēlību, tomēr krievu pusē neviens Somiju par valsts cienīgu teritoriju neuzskatīja un neviens netaisījās somiem dot patstāvību. Tā bija jāizcīna pašiem. 1917. gadā pēc revolucionāriem satricinājumiem Krievijā un impērijas sabrukuma radās iespēja dibināt Somijas valsti. Līdzīgi kā Baltijas valstīs arī Somijā proklamētā brīvība bija jāizcīna ar ieročiem rokās. Somijas neatkarības aizstāvji bija spiesti savu brīvību iegūt gan asiņainā pilsoņu karā ar Krievijas atbalstītajiem vietējiem lieliniekiem, gan cīnīties pret Padomju Krievijas ārējo agresiju Karēlijā. Lielu atbalstu Somijas neatkarības karā sniedza Vācija – pie mums daudz kritizētais vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs Somijā tiek uzlūkots kā nacionālais varonis, jo ar savu darbību 1918. gadā šis Latvijai daudz nelaimju atnesušais vācu ģenerālis bija viens no Somijas armijas organizatoriem.
9.1 °C
