Kad meitas ir mazas, mammas ir klāt ik uz soļa – padod roku, ja gadās nokrist, sniedz padomu, noslauka asaras, izķemmē matus, izlasa pasaku un iedod buču pirms miedziņa. Kad meitas pieaug, viņas dodas savā dzīvē, taču tas stipro saikni nebūt nepārrauj. Mātes dienai tuvojoties, piedāvājam četrus reālus un ļoti sirsnīgus stāstus par mammu un meitu attiecībām – no dzimšanas līdz nevaldāmajiem pusaudžu gadiem, no strīdiem līdz abpusējai cieņai un mīlestībai uz mūžu.
"Noteikti, ka mamma mani ir atbalstījusi vairāk nekā es viņu. Neskaitāmas reizes viņa ir palīdzējusi salasīt un salīmēt kopā manu pa gabaliņiem salūzušo sirdi… Palaidusi mani vaļā, kas arī gan jau nebija viegli, – deviņpadsmit gadu vecumā devos studēt uz Londonu un esmu vecākiem bezgala pateicīga par šo iespēju – viņi cītīgi krāja līdzekļus manai izglītībai, kā arī uzticējās un ļāva iet. Savukārt tagad mana mamma ir pirmklasīga omīte, kas nekad neatsaka pieskatīt manus bērnus, un arī tas ir ļoti, ļoti liels atbalsts," par attiecībām ar mammu Antru stāsta dziedātāja Marta Grigale. Viņu starpā ir tāda kā neredzama saikne, un reti ir tādas dienas, kad abas nepiezvanītu viena otrai: "Sazināmies teju katru dienu – varam parunāt gan par ikdienas sīkumiem, gan par nopietnām lietām. Bieži ir tā, ka pēkšņi iedomājos par mammu un viņa tieši tajā brīdī man zvana, un otrādi. Mums ir īpaša saikne!" Antra joko, ka domas lasīt viņa neprotot, bet kaut kādā veidā tomēr uztvert meitas sajūtas, vēlmes un vajadzības gan sanāk: "Intuitīvi jūtu, ja kaut kas nav kārtībā. Viņa tomēr ir daļa no manis, un tas kaut kādā neizskaidrojamā veidā palīdz man meitu saprast un sajust. Pavisam nesens gadījums ar aktiera Metjū Perija autobiogrāfiju – ejot gar grāmatnīcu, ievēroju šo izdevumu un nodomāju, ka Martai varētu interesēt – vajadzētu to viņai uzdāvināt dzimšanas dienā. Vēlāk izrādījās, ka tieši šo grāmatu meita bija vēlējusies."