Valsts sola paplašināt atbalstu diabēta pacientiem, bet lēmumu vēl nav

Valsts plāno paplašināt atbalstu pirmā tipa cukura diabēta pacientiem, taču vēl jāvienojas par finansējumu, kompensācijas apmēru un to, cik plašam pacientu lokam tas būs pieejams, izskanēja preses konferencē ceturtdien.

Veselības ministrija izveidos darba grupu, lai līdz vasarai izstrādātu priekšlikumus atbalstam pacientiem ar pirmā tipa cukura diabētu, paziņoja veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). Viņš norādīja, ka pēdējā laikā par šo jautājumu notiek aktīvas diskusijas gan valdības līmenī, gan sabiedrībā. Lai rastu risinājumus, izveidotajā darba grupā iesaistīs ārstus, pacientu organizāciju pārstāvjus, Nacionālo veselības dienestu (NVD) un nozares ekspertus.

Plānots, ka līdz maijam vai jūnija sākumam darba grupa izstrādās iespējamo atbalsta modeli, kuru pēc tam varētu piedāvāt nākamā gada valsts budžeta sarunās. Politiķis norādīja, ka tiek apsvērtas dažādas pieejas, tostarp pakāpeniska atbalsta paplašināšana un konkrētu pacientu grupu noteikšana.

Ministrs atzina, ka

līdz šim pirmā tipa cukura diabēta pacientu jautājumi nav bijuši prioritāte,

jo lielāka uzmanība pievērsta citām jomām, piemēram, onkoloģijai un sirds un asinsvadu slimībām. Tomēr turpmāk šo pacientu grupu izvirzīšot kā vienu no prioritātēm.

Precīzu nepieciešamo finansējumu vēl aprēķinās, un, pēc politiķa teiktā, procesam jābūt caurspīdīgam un balstītam atklātās diskusijās. Vienlaikus tiek vērtētas iespējas vēl šogad pārdalīt esošo finansējumu, lai sāktu atbalsta sniegšanu vismaz daļēji.

Latvijas Diabēta asociācijas vērtējumā, pēdējo nedēļu laikā panākts būtisks progress diskusijās par atbalstu pirmā tipa cukura diabēta pacientiem. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane sacīja, ka sākotnēji apsvērta iespēja nodrošināt nepārtrauktās glikozes mērīšanas sensorus ap 500 pacientiem, taču šobrīd jau tiek runāts par aptuveni 3000 pacientu iekļaušanu atbalsta programmā.

Lai gan šāds progress ir vērtējams pozitīvi, organizācija neatbalsta ideju par tikai daļēju 50% kompensāciju, un

aicina nodrošināt pieejamību visiem pirmā tipa diabēta pacientiem.

Freimane norādīja, ka praksē ir grūti objektīvi noteikt, kuriem pacientiem šie sensori būtu nepieciešami vairāk, jo medicīniski tie ir nozīmīgi visiem.

Vienlaikus viņa atzina, ka nozīmīgu lomu diskusiju virzībā spēlējuši arī nesenie pacientu piketi, kas palīdzējuši pievērst uzmanību šim jautājumam un veicināt tā virzību politiskajā dienaskārtībā.

Lielākais izaicinājums pirmā tipa cukura diabēta pacientu ārstēšanā Latvijā ir piekļuve mūsdienīgām tehnoloģijām, nevis medikamentiem, uzskata Latvijas Endokrinologu asociācija. Sensori palīdz savlaicīgi pamanīt bīstamas glikozes līmeņa svārstības un var samazināt komplikāciju risku, kas ilgtermiņā rada arī mazāku slogu valsts budžetam.

Asociācijas valdes locekle Kristīne Geldnere skaidroja, ka pasaulē šādas tehnoloģijas ikdienas praksē izmanto jau gadiem. Atsaucoties uz starptautiskiem pētījumiem, viņa norādīja, ka šo ierīču lietošana būtiski uzlabo pacientu veselības stāvokli un palīdz izvairīties no komplikācijām.

Latvijā darbspējīgā vecumā ir ap 3000 pacientu ar pirmā tipa diabētu,

taču nodzīvoto gadu skaits bez nopietnām komplikācijām starp šiem pacientiem esot salīdzinoši zems. Plašāka tehnoloģiju pieejamība varētu samazināt gan veselības aprūpes, gan sociālās izmaksas.

Endokrinologu asociācija uzskata, ka ideālā gadījumā sensoriem jābūt pieejamiem visiem pacientiem, tomēr, ņemot vērā ierobežotos resursus, kā kompromiss piedāvāta vismaz 75% kompensācija. Vienlaikus Geldnere atzina, ka pacientu atlase prioritārajām grupām būtu sarežģīts un jūtīgs lēmums.

Savukārt par insulīna sūkņiem asociācija uzskata, ka sākotnēji tos varētu nodrošināt nelielai pacientu grupai, lēmumu pieņemot ārstu konsīlijā.

Centienus paplašināt piekļuvi modernām tehnoloģijām pirmā tipa cukura diabēta pacientiem atbalsta Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, uzsverot, ka šī ir viena no augstākā riska pacientu grupām. Asociācijas vadītājs Ainis Dzalbs norādīja, ka

nepietiekamas slimības kontroles gadījumā dažu gadu laikā var attīstīties smagas komplikācijas,

kas rada gan nopietnas sekas pacientiem, gan lielas izmaksas valstij.

Līdzīgi kā citi runātāji, arī Dzalbs uzsvēra jauno tehnoloģiju nozīmi efektīvai slimības kontrolei, lai gan to pieejamība Latvijā joprojām ir ierobežota. Vienlaikus viņš aicināja aktīvāk iesaistīties arī Saeimu un citas institūcijas, uzsverot, ka šī problēma nedrīkst palikt tikai Veselības ministrijas un pacientu organizāciju ziņā.

NVD vadītājs Āris Kasparāns atzina, ka viens no iespējamiem risinājumiem tiek apsvērta sensoru kompensācija 75% apmērā, kas prasītu līdzdalību gan no valsts, gan pacientiem. Vienlaikus vēl jāvienojas, vai atbalsts attieksies uz visiem pacientiem vai konkrētām grupām, jo tas ietekmē nepieciešamo finansējumu. Diskusijas par turpmāko atbalsta apjomu turpināsies, gatavojot nākamā gada valsts budžetu.

Kasparāns arī norādīja, ka atbalsts diabēta pacientiem pakāpeniski paplašināts jau iepriekš — bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam ir pieejami sensori, savukārt insulīna sūkņi nodrošināti līdz 24 gadu vecumam. Atsevišķām pacientu grupām, tostarp grūtniecēm un pacientiem pēc transplantācijas, jau šobrīd paredzēta 100% kompensācija.

Latvijas Diabēta asociācija diabēta kopienas vārdā lūgusi Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) 2027. gada valsts budžetā paredzēt finansējumu pirmā tipa diabēta pacientu ārstēšanai nepieciešamām medicīniskām ierīcēm, uzsverot, ka VM šī finansējuma piešķiršanu esot vilcinājusi.