Augusts ir bagāts vīrs – ko tikai veselībai noderīgu viņš nav nobriedinājis sakņu un augļu dārzā, izaudzējis mežā un pļavā, sanesis bišu stropos. Tādēļ neesi slinks – ej laukā, meklē, plūc un ievāc, baudi uzreiz vai paglabā gada tumšajiem mēnešiem, kad vīrusi un citi slimību ierosinātāji tiecas pārbaudīt, cik stipra ir mūsu imūnsistēma.

Vitamīni uz šķīvja

"Mēness aptiekas" farmaceite Ieva Virza norāda, ka šobrīd lielu daļu labām organisma aizsargspējām tik nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu iespējams uzņemt ar vietējiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Tas īpaši attiecas uz bērniem, kuriem imūnā sistēma vēl nav nostabilizējusies, un senioriem, kuru vielmaiņa strādā lēnāk.

"Pirmkārt, askorbīnskābe jeb C vitamīns. Profilakses nolūkā uzņemamais daudzums bērniem ir no 100 līdz 400 mg, pieaugušajiem – no 500 līdz 1000 mg dienā. Dabiskie C vitamīna avoti ir svaigi augļi un dārzeņi, piemēram, sarkanā paprika, upenes, zemenes, dzērvenes, smiltsērk- šķi, pīlādži, spināti, dilles, loki, sīpoli, pētersīļi, brokoļi, kāposti, it īpaši skābētie, pīlādži, āboli. 

Otrkārt, normālai imūnās sistēmas darbībai nepieciešams A vitamīns, kura provitamīnu – beta karotīnu – lielā daudzumā satur burkāni, ķirbji, zaļie lapu salāti, loki, skābenes, tomāti, aprikozes, mežrožu paaugļi, smiltsērkšķu ogas un citi krāsainie augļi un dārzeņi. Bērniem dienā vajadzētu uzņemt ap 1 mg, pieaugušajiem 2–4 mg šī vitamīna. Tas ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, tādēļ, piemēram, dzerot svaigi spiestu burkānu sulu, tajā jāiepilina nedaudz augu eļļas.