Mirdzas Filipenokas šalle darināta locītajā tamborējumā, kura raksti ir nepārtraukti, vijīgi un atkārtojas.
Materiāli
- 350 g angoras (50% mohēra, 30% akrils, 20% vilna) dzijas
- Tamboradata nr. 1,5
Darba gaita
Locītā tamborējuma pamatā ir josliņa, kuru veido no četriem stabiņiem ar vienu apmetumu. Tamborējot josliņu, tās abās malās no septiņām gaisa cilpiņām veido lociņus (skat. 1. zīm.).
Pamatjosliņu var izlocīt turp un atpakaļgaitā, veidojot līkloci. To panāk, satamborējot gaisa cilpiņu lokus vienā vai otrā josliņas pusē. Lai josliņu izliektu pusaplī (skat. 2. zīm.), gaisa cilpiņas satamborē tikai josliņas vienā pusē.
Josliņas var satamborēt tuvu vienu otrai – ar savienojuma stabiņu. Ja attālumu vajag lielāku, to panāk, tamborējot stabiņu ar vienu, diviem vai trim apmetumiem.
Šalli veido no četrām dažāda garuma motīvu joslām (skat. 3. zīm.).
Ja motīvu skaits joslās būs vienāds, šalles gali būs viļņoti. Ja vēlas slīpu galu, vienā malā tamborē lielāku motīvu skaitu.
Šalles četras gatavās motīvu joslas savstarpēji satamborē ar šauru divu stabiņu (ar vienu apmetumu) rindu, kurai abās pusēs ir septiņi gaisa cilpiņu lociņi.
Šallei iesien bārkstis.