1874. gada 18. janvārī. Pirms 150 gadiem Kuldīgā pilsētas sarga ģimenē dzimis ainavu arhitekts un daiļdārznieks Andrejs Zeidaks – slavenā 19./20. gadsimtu mijas Rīgas parku iekārtotāja Georga Kūfalta skolnieks, Ziedoņdārza, Miera dārza, Kronvalda parka izveidotājs, Brāļu kapu apzaļumošanas un vēl daudzu citu Rīgas apstādījumu projektētājs.

Pēc viņa iecerēm mainīja un uzlaboja 1905. gada parku, Vērmaņdārzu, Arkādiju, Dzegužkalnu. Starpkaru laikā grūti atrast lielāku parku vai dārzu projektu, kurā nepiedalītos Zeidaks. Dārzkopja zinības viņš sāka apgūt 16 gadu vecumā, kad pēc tēva nāves iestājās par dārznieka mācekli Ķimales muižā pie Kuldīgas un līdzdarbojās muižas parka izveidē. Zeidaks bija autodidakts, kas zinības un iemaņas apguva praksē, mācoties svešvalodas un lasot attiecīgu literatūru. 1894. gadā viņš devās uz Rīgu, kur iestājās pilsētas dārzu daļā par jaunāko dārznieku. Viņa darbs iekļāva arī skiču zīmēšanu, projektēšanu. Šajā procesā akurāto un ar dārzkopja izpratni apveltīto mācekli ievērojis un sācis atbalstīt Rīgas pilsētas parku šefs Kūfalts. Par lūzuma punktu Zeidaka karjerā min 1896. gadu. Tad viņš piedalījās projektu konkursā par Sanktpēterburgas Ziemas pils apstādījumu pārveidošanu un ieguva zelta medaļu. Turpmākajos gados Zeidaks apbraukāja Krievijas impērijas nostūrus, iekārtoja savu daiļdārzniecību Kijivā un nodarbojās ar parku un dārzu ierīkošanu Dienvidkrievijā, paralēli apceļojot Rietumeiropu, lai padziļinātu zināšanas. Rīgā viņš atgriezās 1915. gadā, jo līdzšinējais Rīgas dārzu direktors, vācietis Kūfalts Pirmā pasaules kara apstākļos devās atpakaļ uz Vāciju. Zeidaks ieņēma viņa amatu un kļuva par galveno Rīgas dārzu un parku veidotāju līdz pat 1944. gadam, kad devās bēgļu gaitās. 

Zeidaka galvenais princips bija kā dominējošus izmantot vietējos, jau pilnībā vai daļēji aklimatizējušos kokus un krūmus, kas nozīmēja, ka parks pēc stādīšanas auga patstāvīgi un saglabāja vietējiem apstākļiem raksturīgu tēlu. 

Viņš ar simbolisku nozīmi izmantoja bērzu, ozolu, liepu alejas, mežrozes. Zeidaks Rīgā arī pirmais uzsācis ziemciešu veidojumus lielos, viengabalainos stādījumos. Mūža nogali Andrejs Zeidaks pavadīja ASV, Ņūtonvilā netālu no Bostonas, kur 1964. gada 12. janvārī arī nomira, sasniedzot teju 90 gadu vecumu. Parku meistaru apbedīja Bostonas Ģetzemenes dārzu kapsētā.

Brīvā Zeme, 1924. gada 18. janvārī

Sarkanarmiešu uzbrukumi mūsu pilsoņiem atkārtojas. 12. janvārī starp Cinģeļu un Maksimovas sādžām apmēram 90 asis no robežas mūsu teritorijā vairāki sarkanarmieši uzbrukuši Latvijas pavalstniecēm Valentīnai Bojarin un Marijai Lolač, pie kam pirmo ar trim bērniem, zirgu un pajūgu aizveduši uz Krieviju, bet otrai izdevies izbēgt un paziņot par notikušo mūsu robežsargiem. Pēdējiem aizsteidzoties notikuma vietā, sarkanarmieši uz tiem izšāvuši 35 šāvienus, bet nevienu nav ievainojuši.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.