Bulgārijas eksprezidents Radevs vēlēšanās uzvar pārliecinoši

Bulgārijā svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi bijušā prezidenta Rumena Radeva vadītā trīs kreiso partiju koalīcija, kura jaunajā parlamentā nodrošinājusi absolūto vairākumu.

Vēlēšanu rezultātā Bulgārijā, kur aizvadīto piecu gadu laikā ir notikušas astoņas parlamenta vēlēšanās, beidzot varētu iestāties politiskā stabilitāte. Atvaļinātā ģenerāļa Radeva piedāvātā programma, kuras centrā ir cīņa pret korupciju, tomēr ir diezgan neskaidra, turklāt bažas tiek paustas arī par viņa eiroskeptiskajiem un prokrieviskajiem uzskatiem un to ietekmi uz Eiropas Savienības (ES) politiku.

Pārspēj prognozes

Pēc visu balsu saskaitīšanas zināms, ka par sešdesmit divus gadus vecā Radeva vadīto "Progresīvo Bulgāriju" nobalsojuši 44,6% vēlētāju, kas šim politiskajam spēkam dotu 130 vietas parlamentā, kurā kopā ir 240 deputāti. Lai arī "Progresīvās Bulgārijas" ierindošanās pirmajā vietā tika prognozēta, Radeva uzvara ir pārliecinošāka, nekā rādīja priekšvēlēšanu aptaujas. Bijušā premjera Boiko Borisova vadītā konservatīvā partija "Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību" (GERB) saņēmusi 13,4% balsu un nodrošinājuši 39 vietas, bet liberālā koalīcija "Mēs turpinām pārmaiņas" – 12,6% balsu un 37 vietas parlamentā. 7,1% vēlētāju atbalstījuši Kustību par tiesībām un brīvību, kas pārstāv Bulgārijas turku minoritāti. Vēl 4,3% balsojuši par galēji labējo partiju "Vazraždane" ("Atdzimšana"), kas izcēlusies ar prokrieviskiem paziņojumiem. Pirmo reizi kopš demokrātisku vēlēšanu rīkošanas 1990. gadā Bulgārijas parlamentā nav iekļuvuši sociālisti, kuri bija pārstāvēti iepriekšējā koalīcijas valdībā, atgādina raidorganizācija "Deutsche Welle". Daudzi bijušie sociālistu atbalstītāji šoreiz nobalsojuši par Radevu, par kura politisko uznācienu pirms deviņiem gadiem lielā mērā atbildīga ir tieši Sociālistu partija. Vēlētājus Radevs, kurš ir bijušais iznīcinātāja pilots un Bulgārijas gaisa spēku komandieris, spēja piesaistīt arī no galēji labējiem spēkiem. Vājākus rezultātus nekā ierasts piedzīvojusi konservatīvā ekspremjera Borisova partija GERB, kas arī bija pārstāvēta iepriekšējā valdībā. Vēlēšanās piedalījušies aptuveni 50% balsstiesīgo, kas ir pēdējos gados augstākais rādītājs. 

Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas Bulgārijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka saņemti simtiem ziņojumu par balsu pirkšanu.

Ministrija pirms vēlēšanām paziņoja, ka izņemti vairāk nekā 1,2 miljoni eiro, kas bijuši paredzēti balsu pirkšanai. Aizdomās par to aizturēti vairāk nekā 370 cilvēki.

Pret palīdzību Ukrainai

Radevs pirms deviņiem gadiem atvaļinājās no militārā dienesta un tika ievēlēts prezidenta amatā, kuru atstāja šā gada janvārī, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja apkarot "oligarhisko pārvaldības modeli", kas pārņēmis Bulgāriju. Pēc vēlēšanām viņš paziņoja, ka "cerība ir guvusi uzvaru pār neuzticēšanos", bet "brīvība ir uzvarējusi bailes". "Tauta noraidīja veco partiju pašapmierinātību un iedomību," paziņoja vēlēšanu uzvarētājs. Radevs solīja, ka viņa vadībā Bulgārija turpinās "Eiropas ceļu", vienlaikus aicinot uz pārmaiņām. "Spēcīgai Bulgārijai un spēcīgai Eiropai ir vajadzīga kritiskā domāšana un pragmatisms. Eiropa ir kļuvusi par upuri pati savām ambīcijām būt par morālo līderi pasaulē ar jauniem noteikumiem," pauda bijušais prezidents. Jāpiebilst, ka Radevs ir kritizējis ES likto uzsvaru uz atjaunīgo enerģiju. Viņš iebilda arī pret Bulgārijas pievienošanos eirozonai, par kuras 21. dalībvalsti tā kļuva šā gada sākumā. Lielākās bažas Eiropā tomēr izsaukuši Krievijai draudzīgie izteikumi, ar kuriem klajā nācis bijušais Bulgārijas prezidents. Viņš ir iebildis pret militāro palīdzību Ukrainai un aicinājis atjaunot saites ar Maskavu, tostarp rosinot iegādāties Krievijas energoresursus. Radevs ir kritizējis drošības vienošanos, kuru martā ar Ukrainu parakstīja Bulgārijas pagaidu valdība. Radeva paziņojumi raisījuši pieņēmumus, ka viņa politika ES līmenī varētu atgādināt to, kuru ilgus gadus īstenojis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns. Vairums apskatnieku gan nevēlas vilkt tiešas paralēles starp vēlēšanās šomēnes zaudējušo Ungārijas premjeru un Bulgārijas, domājams, nākamās valdības vadītāju. 

Arī pats Radevs ir paudis, ka nemēģinās bloķēt ES palīdzību Ukrainai, bet tajā vienkārši nepiedalīsies, ja uzskatīs, ka tā nenāk par labu Bulgārijas interesēm. 

Šādai piesardzīgākai pieejai varētu būt arī citi iemesli. Bulgārijas atkarība no ES finansējuma ir lielāka nekā Ungārijai, norāda tīmekļa ziņu vietne "EUobserver". Tas varētu būt iemesls, kāpēc Bulgārijas līderi līdz šim ir vairījušies no liekiem strīdiem ar Briseli. Radevs pirms vēlēšanām arī lielākoties ir koncentrējies uz iekšpolitiku, kas atstāj vietu neatbildētiem jautājumiem par ārpolitiku. Pēc vēlēšanām bulgāri sagaida jaunās valdības darbus, kurus Radevam būs vieglāk īstenot nekā iepriekšējām nestabilajām valdībām. Neskatoties uz pārliecinošajiem rezultātiem, "Progresīvā Bulgārija" vēlēšanās tomēr nav ieguvusi divu trešdaļu vairākumu parlamentā, lai īstenotu ilgi apspriestās reformas tieslietu sistēmā vai izdarītu grozījumus konstitūcijā. Šiem darbiem Radevam būs nepieciešami sabiedrotie parlamentā.