Izrādes pamatā ir rakstnieces Kristīnes Ulbergas tāda paša nosaukuma grāmata, kura saņēmusi Latvijas literatūras gada balvu kategorijā "Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem".
Iestudējumā sastapsimies ar mammu un viņas bērnudārznieci meitu, kuru dzīvē slēpjas daudz negaidītu brīnumu. Pareizāk – brīnumi slēpjas mammas somā, kurā atrodama gan bērnudārza zīmējumu galerija, gan plāksteru koka augļi, gan prinča pievilināšanas komplekts, gan vēl daudz kas cits, kas nepieciešams aizraujošai bērnībai.
"Mani piesaistīja divas lietas – pirmkārt stāsta dubultstruktūra: brīnumu pasaule, kuru bērnam būvē vecāks, atrodas cieši blakus sadzīviskajai pasaulei, kurā bērns skatās uz pieaugušo dzīvi un tās likumiem. Šie divi skatpunkti – bērna un pieaugušā – saglabāti iestudējumā, mans mērķis bija veidot izrādi ģimenei vai jebkādai citai bērna–pieaugušā komplektācijai, kas apmeklē izrādi kopā. Manā ieskatā, teātrim un arī citiem kultūras pasākumiem ir svarīgi būt kopīgai, ģimeniskai pieredzei," stāsta režisore Anta Priedīte. "Otrs būtisks iemesls darba izvēlē bija fakts, ka tā ir tieši latviešu literatūra. Man ir svarīgi, ka latviešu valodā rakstīts literārs teksts nokļūst teātrī un, iespējams, no teātra ierodas mājās arī savā sākotnējā – grāmatas – formā."
Savukārt rakstniece Kristīne Ulberga atzīst, ka piekritusi teātra iestudējumam, jo bijis un ir interesanti paraudzīties uz stāstu no citu cilvēku skatpunkta. "Ja nebūtu teātra, literatūras, glezniecības un kino, cilvēkam būtu grūtāk atklāt citus un uzzināt viņu domas, jo ikdienišķās sarunās atklājas vien maza daļa brīnumu, no kā pārsvarā sastāv cilvēks. Uz teātri nevajag iet noteikti, grāmatas nevajag lasīt noteikti un mūziku nevajag klausīties noteikti. Vajag iet, lasīt un klausīties ar prieku un izbrīnu, skaistiem maziem solīšiem pielavīties brīnumam."
Izrādes režisore Anta Priedīte un mākslinieks Aigars Ozoliņš – komanda, kura iepriekš "Willa teātrī" iestudējusi izrādi "Augusts, zupas neēdājs". Jaunajā izrādē piedalās aktrises Elīna Bojarkina un Maija Doveika.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
2.1 °C









































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)




