15.3 °C
Šopavasar Saeima pieņēma Kapsētu likumu, kas pirmo reizi valstī nosaka vienotu kapsētu apsaimniekošanas, kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas, kā arī apbedījumu uzskaites kārtību.
Šajā publikācijā turpinām "Latvijas Avīzes" 28. augusta numurā rakstā "Jauna kārtība vai birokrātija aizsaulē?" aizsākto tematu.
Par ko likums klusē
Valsts kontrole (VK) jau 2018. gada revīzijā par kapsētu pārvaldību vairākās pašvaldībās secināja, ka vairākas problēmas nav pilnvērtīgi atrisināmas tikai katras pašvaldības līmenī un ir nepieciešams vienots valstisks regulējums. Revīzijā tika konstatētas būtiskas atšķirības pašvaldību praksē – neskaidri un atšķirīgi kapavietu iegūšanas nosacījumi, apbedījumu reģistrācijas un uzskaites kārtība, maksājumu veidi un apmēri, kā arī pašvaldību tiesības un pienākumi attiecībā uz nekoptām kapavietām un citiem kapsētu apsaimniekošanas jautājumiem.
"Lai gan līdz vienota regulējuma spēkā stāšanās brīdim ir pagājis nepamatoti ilgs laiks, salīdzinot ar kaimiņvalstu praksi, Kapsētu likuma pieņemšana ir nozīmīgs solis jomas sakārtošanā," spriež VK pārstāve Līga Gulbe. Gan Igaunijā, gan Lietuvā būtiskākie kapsētu jomas jautājumi likuma līmenī noregulēti jau agrāk – Igaunijā kopš 2012. gada, Lietuvā kopš 2008. gada.
Valsts kontrolē vērtē, ka jaunais Kapsētu likums lielā mērā risina būtiskākās revīzijā atklātās problēmas. Kā īpaši nozīmīgs uzlabojums tiek izcelts pienākums pašvaldībām veidot elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru. Jau minētajā VK revīzijā no 170 vērtētajām kapsētām tikai 83 tika veikta apbedīto personu reģistrācija un tikai 50 kapsētām bija izstrādāti apbedījuma vietu izvietojuma plāni, bet par 87 kapsētās apbedītajiem pašvaldībām vispār nebija pilnīgas informācijas. Likums reglamentē arī kapavietu piešķiršanu, nekoptu kapavietu uzskaiti, virsapbedījumu termiņus un citus jautājumus, kuros pirms nepilniem desmit gadiem pašvaldību prakse būtiski atšķīrās.
Vienlaikus, ka norāda VK, likums neatrisina visus tās revīzijā aktualizētos jautājumus. Piemēram, revidenti konstatēja ļoti būtiskas atšķirības gan ar kapsētu izmantošanu saistīto maksājumu veidos, gan to apmērā.
Tomēr Kapsētu likums vienotu maksājumu noteikšanas kārtību neparedz. Tāpēc VK ieskatā turpmāk būs svarīgi vērtēt, kāda prakse šajā jomā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās veidojas pašvaldībās.
"Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem būs jaunā regulējuma praktiska ieviešana, īpaši kapsētu apbedījumu reģistru izveide un vēsturiskās informācijas apkopošana. Tas ir apjomīgs uzdevums, ņemot vērā, ka 2018. gada revīzijā vairāk nekā pusē vērtēto kapsētu pašvaldībām nebija pilnīgas informācijas par tajās apbedītajiem," atzīmē Gulbe. "Praktisks izaicinājums būs arī citu likuma prasību ieviešana, tostarp ziņu aktualizēšana Fizisko personu reģistrā."
Jau runā par likuma grozījumiem
"Kopumā jauno Kapsētu likumu vērtēju ļoti pozitīvi, jo beidzot ir kāds normatīvais akts, kas regulē valstiski tik nozīmīgu jomu," teic Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Zēla. "Šī joma ļoti ilgi bija vienoti neregulēta no normatīvo aktu viedokļa, pastāvēja tikai paražu tiesības un katras pašvaldības interpretējums par kārtību, kādā jāattīsta kapsētas. Tomēr šobrīd, izveidojot vienotu valsts regulējumu, tas nevar būt universāls visām kapsētām un kā jebkuram normatīvam arī šim noteikti būs nepieciešami grozījumi."
Piemēram, Rīgas pašvaldībai, ņemot vērā jauno regulējumu, izaicinājums esot spēja saglabāt ģimenes kapavietas institūtu. Tā ir iespēja pretendēt uz vietu daļēji slēgtajā kapsētā līdzās jau apbedītajiem tuviniekiem. Jaunajā likumā par ģimenes kapavietu nekas nav teikts, bet, kā skaidro Zēla, pašvaldība tomēr līdzšinējo pieeju saistošajos noteikumos centīsies saglabāt. Vai to izdosies saskaņot ar VARAM, tas ir cits jautājums. Pēc Rīgas iniciatīvas regulējumā tika iestrādāts arī jauns apbedījuma veids – pelnu apbedīšanas vietas, kurās var veikt urnu pelnu izkaisīšanu. "Rīga jau strādā pie šādas vietas izveides, un redzēsim, cik tas būs interesanti iedzīvotājiem. Tas ir viens no veidiem, kā risināt apbedījuma vietu trūkumu esošajās teritorijās," piebilst Zēla.
Kā raksta "Bauskas Dzīve", SIA "Bauskas komunālserviss" (apsaimnieko Iecavas apvienības kapsētas) Labiekārtošanas nodaļas vadītāja Sarmīte Avota Kapsētu likuma ieviešanu kopumā vērtē pozitīvi. Tomēr, skatoties no praktiķa pozīcijām, atsevišķas prasības viņai šķiet diskutējamas. Viena no tām ir iesniegums apbedījuma veikšanai. "Kad cilvēkam nomirst tuvinieks, ir tik daudz rūpju un pārdzīvojumu, un viņam vēl jāraksta iesniegums!" spriež Avota. Viņasprāt, nepieciešamo informāciju varētu sasaistīt ar dokumentiem, ko izsniedz pēc cilvēka nāves, nevis sērojošiem piederīgajiem uzlikt vēl vienu administratīvu pienākumu. Diskutabls viņai šķiet arī kapavietas uzturēšanas līgums. Ja atbildīgā persona jau ir reģistrēta "Cemety" datubāzē, rodas jautājums, vai nepieciešams vēl viens dokuments. "Tie, kas gribēs kopt kapus, to darīs arī bez līguma," viņa secina.
Mirušo adrešu grāmata
- Cik Latvijā ir kapsētu, precīzi nav zināms, bet "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras" vietvārdu datubāzē ir informācija par 1754 Latvijas kapsētām, bet kopumā apbedījumu vietu Latvijā varētu būt vairāk.
- Privātuzņēmums "Cemety" nodarbojas ar kapsētu digitalizāciju. Sistēma izveidota sadarbībā ar pašvaldībām un kapsētu apsaimniekošanas speciālistiem. Platformā "Cemety.lv" jau ir ievadīta informācija par 620 kapsētām un 2 021 341 apbedītajiem.
- Šajā datubāzē ikviens interesents bez maksas var atrast ziņas par kādas personas atdusas vietu, ja šāda informācija ir ievadīta. Elektroniskajā katalogā katram apbedījumam izveidota atsevišķa sadaļa, kurā pieejamas apbedījuma vietas fotogrāfijas un informācija par apbedītajiem (fotogrāfijas pēc piederīgo lūguma iespējams nomainīt). Ir iespēja arī papildināt datus (atpazīt neidentificētas vai nekoptas kapavietas vai iesniegt detalizētu informāciju par saviem piederīgajiem).
- Latvijā uzņēmuma "Cemety" sniegtos kapu digitalizācijas pakalpojumus izmanto 28 pašvaldības un deviņas no desmit Latvijas valstspilsētām.
Vienīgā informācija par aizgājēju – bedres izmērs
"Ir bijuši jaunie kolēģi, kuri, mazliet pastrādājot, saprot, ka šis darbs nav viņiem. Viņi nespēj to veikt nevis tāpēc, ka nebūtu spēka, bet emocionālu iemeslu dēļ," tā intervijā žurnālistei Lāsmai Gaitniecei laikrakstā "Zemgales Ziņas" pauž Jelgavas apbedīšanas biroja "Velis-A" kapracis Mārtiņš Karlsons. Kapa rakšana parasti ir komandas darbs, to dara divi vīri. Vienas bedres izrakšana parasti aizņemot no divām līdz trim stundām, bet daudz kas atkarīgs no grunts un sezonas. Ja augsne ir mālaina, darbs varot aizņemt pat līdz septiņām stundām. "Slodze ir liela, īpaši vasarā. Tad sanāk ļoti stipri svīst. Ja trīs stundas vai pat vairāk ir jārok, tas tiešām ir fiziski smagi. Sporta zāle pēc tam vairs nav vajadzīga," "Zemgales Ziņām" teic Mārtiņš. Vidēji vienā darba dienā viņam sanākot rakt divas vai trīs bedres, bet rekords ir bijis pat piecas.
Kaprača profesija ir viena no tām, kuru nekur nav iespējams apgūt. To kopā ar visām niansēm, kuras nepieciešams zināt, iemācās, strādājot praktiski. Viena no niansēm – bedrei jābūt pusotra metra dziļumā, taču, to rokot, var gadīties dažādi neplānoti šķēršļi. Lai šādu iespējamību samazinātu, vieta vispirms tiek pārbaudīta, vai nepieciešamo dziļumu maz būs iespējams izrakt. Pārbaudei izmanto speciālu adatu, kuru iedur, lai konstatētu dziļumu un vai zemē nav šķēršļu. "Mēdz gadīties, ka apakšā jau ir vecs apbedījums. Bieži sanāk atrast kaulus vai zārku paliekas. Kaulus izceļam un ierokam dziļāk tajā pašā bedrē, savukārt, ja atduramies pret zārku, dziļāk rakts vairs netiek. Ir pieredzēts arī, ka bedres rakšanas laikā tajā ieplūst ūdens, īpaši pavasarī pēc sniega kušanas vai pēc lietiem. Tad bedri aizber ciet un meklē citu vietu. Gadās arī lieli akmeņi vai betona stabi, dažus izceļam, bet, ja akmens ir pārāk liels, to atstājam tik dziļi, cik iespējams," viņš skaidro.
Lai arī kapu bedrēm ir standarta izmēri, dažkārt tā jārok lielāka un platāka. "Manā pieredzē vislielākais platums bijis metrs. Standarta platums ir ap 70 centimetriem. Toties visgarākais zārks bija divi metri un 18 centimetri," pastāsta Mārtiņš, piebilstot, ka bedres izmēri pirms darba viņiem vienmēr tiek pateikti. "Tā ir arī vienīgā informācija, ko zinām par aizgājēju. Neko citu – ne vecumu, ne dzimumu – nezinām. Tikai bedres izmērus – tās platumu un garumu."
Kapraču darba pienākumos ietilpst arī skuju griešana un kapavietas malu noformēšana. Tas nozīmē, ka kapracim mazliet ir jābūt arī māksliniekam. "Skujas izkārtojam kapa bedrē, izdekorējam malas, lai viss izskatās glīti un kārtīgi."
Pēc darba, kas ir smags gan fiziski, gan arī emocionāli, nepieciešama pilnvērtīga atpūta. "Man svarīga ir atpūta kopā ar bērniem. Braucam makšķerēt, dodamies pie dabas, lasām ogas un sēnes. Man patīk atpūta dabā un aktīvi pavadīt laiku kopā ar ģimeni, jo tas uzlādē," atzīst Mārtiņš.
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
![Krišs Helmanis pievienojies Buenosairesas "Boca Juniors" organizācijai, kas pasaulē slavena ar vienu no labākajiem Dienvidamerikas futbola klubiem, bet tās paspārnē ir arī basketbola vienība. Iepriekšējā sezonā groza bumbas meistari uzvarēja Amerikas Čempionu līgā, vietējās meistarsacīkstēs samierinoties vien ar ceturto vietu.](https://media.lasi.lv/media/cache/lasi_article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202608201048286a86b14cae4b4.jpg.jpeg "Krišs Helmanis pievienojies Buenosairesas "Boca Juniors" organizācijai, kas pasaulē slavena ar vienu no labākajiem Dienvidamerikas futbola klubiem, bet tās paspārnē ir arī basketbola vienība. Iepriekšējā sezonā groza bumbas meistari uzvarēja Amerikas Čempionu līgā, vietējās meistarsacīkstēs samierinoties vien ar ceturto vietu.")
