Jauna kārtība vai birokrātija aizsaulē? Ko pašvaldībām nes Kapsētu likums

Šopavasar Saeima pieņēma Kapsētu likumu, kas pirmo reizi valstī nosaka vienotu kapsētu apsaimniekošanas, kapavietu piešķiršanas un uzturēšanas, kā arī apbedījumu uzskaites kārtību.

Pagaidām lielas izmaiņas šajā jomā nav jūtamas, jo likums dod laiku jauno prasību ieviešanā un ir arī normas, kas izteiktas tikai vēlējuma izteiksmē. Tomēr nenoliedzami – jaunais regulējums pašvaldībām nozīmē papildu slogu, īpaši saistībā ar pienākumu digitalizēt kapsētas.

Saeimas pieņemtais Kapsētu likums ir spēkā no šā gada 29. aprīļa. Pirmo reizi mūsu valsts vēsturē ir noteikts vienots tiesiskais regulējums pašvaldību kapsētu izveidošanai, apsaimniekošanai, kapavietu piešķiršanai un apbedījumu uzskaitei. Līdz šim šie jautājumi bija katras pašvaldības saistošo noteikumu ziņā, radot atšķirīgu praksi. Jaunais likums tika rakstīts ar mērķi nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves. Likumā ir pants, kas noteic, ka kapsētas projekta vai arhitektoniskā risinājuma koncepcijas izstrādē jāievēro kultūrvēsturiskās tradīcijas un vietas ainaviskās vērtības, un pēc metodiska atbalsta šajā jomā pašvaldības var vērsties Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē.

Kapsētas apsaimniekotājam – pašvaldībai vai tās pilnvarotai personai – likums noteic pienākumu uzturēt kapu koplietošanas teritoriju un infrastruktūru, tostarp gādāt par informatīvām norādēm, nodrošināt kapsētas robežu iezīmēšanu, organizēt atkritumu savākšanu. Izvērtējot kapsētas apmeklētību, pašvaldība var lemt arī par ūdens ņemšanas vietas un tualetes ierīkošanu.

Atsevišķa likuma sadaļa nosaka obligātu pienākumu izveidot kapsētu apbedījumu elektronisku reģistru. Tajā jāietver kapavietu numerācija un izvietojuma shēma, dati par apbedītajiem (vārds, uzvārds, dzimšanas un miršanas datums, apbedīšanas datums un vieta), kapavietas turētājs, kā arī informācija par nekoptajām kapavietām. Daļa datu (shēma, mirušā identifikācijas dati, nekoptās vietas) jāpublicē pašvaldības mājaslapā. Arī privāto kapsētu īpašniekiem noteikts pienākums sniegt attiecīgu informāciju pašvaldībai. Elektroniskā reģistra izveidei pašvaldībām doti četri gadi no likuma spēkā stāšanās, bet vēsturiskie dati (līdzšinējie apbedījumi) reģistrā jāiekļauj septiņu gadu laikā. Bet jau līdz nākamā gada beigām pašvaldībām jānodrošina Fizisko personu reģistra funkcionalitāte atbilstoši jaunajām prasībām, proti, ziņas par apbedīšanu vai kremāciju reģistrā jāaktualizē septiņu dienu laikā.

Kapsētu likums regulē arī kapavietu piešķiršanas kārtību. Kā prioritāte noteikta mirušā pēdējā vai iesniedzēja deklarētā dzīvesvieta. Personai iespējams arī rezervēt blakus esošu kapavietu. Ar likumu nostiprināts arī kapavietas kopšanas pienākums. 

Kapsētas apsaimniekotājam reizi gadā jāapseko kapi un jāinformē pašvaldība par ilgstoši nekoptajām kapavietām. 

Kapsētu likums noteic: ja kapavieta trīs gadu laikā pēc brīdinājuma netiek sakopta, pašvaldība var atņemt izmantošanas tiesības (persona tās var arī atjaunot, ja vietu sakopj). Īpašos gadījumos, ja nekoptajā kapavietā ir piemineklis vai citi elementi ar kultūrvēsturisku vērtību, pirms tiesību atņemšanas pašvaldībai jākonsultējas ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un vērtīgie elementi jāsaglabā.

Likuma pārejas noteikumi paredz, ka līdzšinējie pašvaldību saistošie noteikumi ir piemērojami līdz nākamā gada 30. jūnijam. Pēc tam pašvaldībām jāpieņem jauni saistošie noteikumi.

Likums ir, bet finansējums?

Darbs pie likuma sākās 2025. gadā Oļega Burova vadītajā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Komisija izskatīja desmitiem priekšlikumu, notika darba grupu sēdes ar pašvaldību, ministriju un ekspertu pārstāvjiem. Diskusijās panākti kompromisi starp vienotu nacionālo regulējumu un pašvaldību autonomiju, kā arī ņemot vērā atšķirības, kādas ir, piemēram, starp lielajām, pārpildītajām Rīgas kapsētām un lauku kapiem.

"Mēs nevaram visām kapsētām noteikt identiskas prasības, ņemot vērā atšķirīgos apstākļus. Vienkārši fiziski nevar būt vienādas prasības, piemēram, par žogu izbūvi vai tualetēm. Tāpēc likumā centralizēti noteiktas pamatlietas, bet pašvaldībām paliek ļoti plaša rīcībspēja un brīvība izdot savus saistošos noteikumus, lai pielāgotos vietējiem apstākļiem," intervijā "Latvijas Avīzei" skaidro Burovs. Piemēram, prasības attiecībā uz atkritumu šķirošanas vietām, bioatkritumu apsaimniekošanu un tualetēm kā obligātas noteiktas valstspilsētām. Novadu un lauku kapsētās ir citi apstākļi, tāpēc tur prasības esot pielāgotas. Burovs: "Turklāt mēs ļoti labi apzināmies reālo situāciju – pašvaldības šobrīd ir finansiāli ierobežotas un tām ir milzīga nepieciešamība pēc līdzekļiem savu tiešo pamatfunkciju nodrošināšanai, piemēram, sociālajā jomā, veselībā un kultūrā. Tāpēc pagarinājām obligātā elektroniskā kapsētu apbedījumu reģistra izveides termiņu. Pašvaldībām ir doti vairāki gadi, lai šim procesam sagatavotos."

Valkas novadā pagaidām digitalizēta tikai viena – Ērģemes – kapsēta, situāciju apraksta laikraksts "Ziemeļlatvija". Novada pašvaldībā informē, ka pārējo kapsētu digitalizācija netiek plānota. Viss atduras pie finansēm. "Esmu uztaisījis cenu aptauju. Lai pārējās kapsētas – Vijciema, Stoķu, Meža kapus un Cimzes kapus – varētu digitalizēt, tam vajadzētu vismaz 21 tūkstoti, plus 1700 eiro pakalpojuma uzturēšanas izmaksām katru gadu. Budžetā šādas naudas kapu uzturēšanai vienkārši nav. Viens ir pieņemt likumu valstiskā līmenī, bet cita lieta, kur ņemt finansējumu. Te jau ir stāsts par to, kā valsts rūpējas par mums. 

Ja valsts pieņem kādu lēmumu un uzliek pašvaldībai par pienākumu to veikt, tad varbūt vajag to finansējumu arī nodrošināt. Līdz šim nav izdevies atrast tādu projektu, kas ļautu realizēt ieceri par pārējo kapsētu digitalizāciju," 

norāda Valkas novada apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Viktors Bavins.

Līdzīgi arī Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Signe Gaigalniece laikrakstam "Staburags" atzīst, ka kapsētu digitalizācijai nepieciešami lieli finansiālie ieguldījumi un ka šī gada budžetā līdzekļi tam nav paredzēti. "Kapu kartes ir izveidotas, liela daļa kapu grāmatu ir pieejamas elektroniskā formātā, lai brīdī, kad jāveic digitalizācija, mēs būtu tam gatavi," piebilst Gaigalniece.

Grozies kā gribi, tomēr risinājums elektroniskā kapu reģistra izveidei un uzturēšanai pašvaldībām būs jārod. Kāpēc, nosakot jaunas prasības, to īstenošanai netika paredzēts valsts finansējums? Saeimas komisijas vadītājs Burovs atzīst, ka par to bijušas lielākās diskusijas: "Pašvaldības pamatoti iebilda, ka valsts pieņem lēmumus par jauniem pienākumiem, bet naudu nedod. Saprotu arī valsts pozīciju – ja valsts piešķirtu mērķdotācijas katras pašvaldības reģistram, tas radītu bīstamu precedentu, un pašvaldības varētu prasīt centralizētu finansējumu arī daudzām citām lietām." Politiķis uzskata, ka šajā jautājumā tika rasts pieņemams risinājums, proti valsts neformāli piekritusi aicinājumam meklēt iespējas šim mērķim piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansējumu. Jautājums tikai, vai nākamajai Saeimai un valdībai šāda "neformāla" apņemšanās būs saistoša, kamēr pašvaldībām likuma prasības ir obligātas.

Mazo pašvaldību sāpe

"Ar to nevis tiek radīta birokrātija, bet tieši otrādi, tas visu vienkāršo. Nesen kāds kungs lūdza palīdzību atrast savu mirušo radinieci, jo neatcerējās precīzu apglabāšanas vietu. Viss bija tik vienkārši – pateicoties digitalizācijai, uzreiz tika atrasts konkrētais kapsētas sektors un kapavieta," Burovs akcentē ieguvumus, ko sniedz elektroniska kapsētu datubāze. "Lielajās pašvaldībās – Rīgā, Valmierā un citur – tas jau lieliski strādā. Jautājums ir tikai par mazajām pašvaldībām, kurām rocība ir mazāka, bet tieši tāpēc tām ir dots pārejas termiņš, lai sagatavotos."

Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla apstiprina, ka likumā noteiktais pienākums veidot elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru galvaspilsētai papildu slogu nerada, jo pašvaldība jau iepriekš ieguldījusi līdzekļus kapu digitalizācijā.

Kā laikrakstam "Zemgales Ziņas" stāsta Jelgavas pašvaldības iestādes "Pilsētsaimniecība" speciāliste apbedīšanas jautājumos Solvita Vaivode, arī, piemēram, Jelgavas kapsētu digitalizācija uzsākta jau 2013. gadā un pašlaik pilsētas un novada kapsētas ir digitalizētas.

Laikraksta "Bauskas Dzīve" žurnāliste noskaidrojusi, ka arī Bauskas apvienībā jau digitalizētas visas atvērtās kapsētas, Iecavas apvienībā – visas pārvaldes pārziņā esošās, bet Rundāles apvienībā – visas uzskaitē esošās kapsētas. Tikmēr 27 atvērtās kapsētas Vecumnieku apvienības teritorijā vēl gaida savu kārtu. Runājot par kapu digitalizāciju, Bauskas novada pašvaldība norāda uz grūtībām iegūt reģistram nepieciešamos datus no privātajām kapsētām, ja informācija netiek sniegta, jo likums šādā gadījumā konkrētu atbildību nenosaka. Neskaidrības esot arī par karavīru kapiem.

Alūksnes Lielajos un Mazajos kapos kopš 1983. gada tiek veikti ieraksti apbedīto personu reģistrācijas grāmatās pa gadiem alfabēta secībā, bet kopš 2014. gada jebkurš iedzīvotājs (kapu laukuma uzturētājs) var reģistrēt dzimtas vai uzturamo kapu laukumu kapsētas datu uzskaites sistēmā. Kapsētas pārzine Aivija Veistere laikrakstam "Alūksnes un Malienas Ziņas" teic, ka reģistrēta nedaudz vairāk kā trešā daļa. "Tiklīdz būs vienots elektronisks kapsētu apbedījumu reģistrs, šos datus varēs ievadīt sistēmā, taču pirmā problēma ir atšķirīgajā terminu izpratnē. Piemēram, pašlaik visi kapu laukumi ir uzmērīti un atzīmēti kartē, un katram ir savs numurs, savukārt pēc jaunā likuma tiek prasīts nevis laukuma, bet kapavietas numurs. Proti, ja kādā placītī ir četri apbedījumi, vai mums jānumurē katrs no tiem? Kā gan mēs varam piešķirt numuru, ja pat nezinām, cik apbedījumu ir senākos laukumos un kur nu vēl to, kas tur guļ. Ļoti ceru, ka šis ir atšķirīgas terminu izpratnes jautājums, ja ne – viss mūsu līdzšinējais darbs ir vējā," vērtē Veistere.

Alūksnes Lielo kapu vārti. Tie atklāti pirms simts gadiem - 1925. gada 4. septembrī.

Foto: No "Alūksnes un Malienas Ziņu" arhīva

Ne visi velk jaunu vezumu

Atšķirībā no pašvaldībām likuma veidošanas gaitā Kultūras ministrijai (KM) gan izdevies atkratīties no jauna sloga. Saeimas komisijas ierosinājums uzdot KM īpašu kapsētu veidošanas vadlīniju izstrādi tika noraidīts. "Ministrija bija kategoriski pret. Viņi negribēja uzņemties šo lomu, aizbildinoties ar finansējuma trūkumu," skaidro Burovs. "Rezultātā vienojāmies par kompromisu – ja pašvaldībām rodas šādi jautājumi, atbalstu sniedz Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde." Līdz ar to likuma mērķis par kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu kapsētu izveidē un iekārtošanā faktiski paliek katras pašvaldības ziņā, jo tās var arī vienkārši nekādu atbalstu nelūgt.

Citādi ir attiecībā uz nekopto kapavietu likteni, ja apbedījumam ir kultūrvēsturiska vērtība.

Likumā noteikta obligāta prasība pašvaldībai pirms šādas kapavietas pārņemšanas saņemt Kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu. "Nav runa par to, ka pārvaldei tagad jākontrolē un jāsniedz atzinums par pilnīgi katru kapakmeni. Tas būtu absurds. Runa ir tikai par kultūrvēsturiskām vērtībām. Turklāt atbildība par vēsturisko vērtību uzturēšanu ir gan pašvaldībām, gan arī privāto kapsētu īpašniekiem, ja viņu teritorijā tādas atrodas," piebilst Burovs.

Saeimas deputāts spriež, ka jaunais likums nesīs iedzīvotājiem jūtamas izmaiņas: "Pirmkārt, tā ir digitalizācija – iespēja ātri un ērti atrast savu radinieku kapavietas. Otrkārt, likumā ir skaidri un saprotami definēta apglabāšanas kārtība un tas, kuram ir prioritāras tiesības pieteikties uz kapavietu. Treškārt, jaunu kapsētu veidošana turpmāk būs veicama tikai pēc oficiāla projekta un skices. Nevienam nepatīk, ja vieta, kur viņi nāk pieminēt savus tuvos, ir izveidota haotiski."

Savukārt attiecībā uz likuma izpildi un uzraudzību Saeimas komisijas vadītājs uzsver, ka tam nav nepieciešams veidot jaunas iestādes: "Kārtības uzraudzība kapsētā ir pašas pašvaldības pienākums. Likumā mēs nerakstījām katru sīkumu, lai to nedublētu – pašvaldības pašas savos saistošajos noteikumos atrunā noteikumus, kārtību un sodus par pārkāpumiem. Savukārt no valsts puses likuma izpildi uzraudzīs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kas saskaņo un akceptē pašvaldību saistošos noteikumus. Līdz ar to zināma valstiska pārraudzība būs."

Ko nosaka Kapsētu likums

• Nodrošina vienotu kārtību visās pašvaldībās.
• Regulē jautājumu par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu, ja tā ilgstoši (trīs gadus pēc kārtas) ir neapsaimniekota.
• Uzliek pienākumu pašvaldībām veidot elektronisku kapsētu apbedījumu reģistru, kartējot kapavietas un reģistrējot datus par apglabātajiem.
• Ievieš vienotu kapavietu piešķiršanas kārtību pēc cilvēka deklarētās dzīvesvietas.
• Nosaka kapsētu labiekārtošanas minimālās prasības, tostarp informatīvo norāžu un atkritumu konteineru nodrošināšanu, ūdens ņemšanas vietu ierīkošanu, kā arī tualetes (ja tas ir nepieciešams).

MAF 2026

Foto: #sif_maf2026

Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Brīvā Daugava", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.