Kas notiek, ja meža ugunsgrēkā situācija kļūst kritiska? Smiltenes pusē dienesti izspēlēja tieši šādu scenāriju, dzēšanā iesaistot ugunsdzēsējus glābējus, Valsts meža dienestu un arī Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, pauž 360TV Ziņas.
Mācību scenārijā Smiltenes pusē izcēlies plašs meža ugunsgrēks septiņu hektāru platībā. Ugunsgrēka dzēšanā sākotnēji iesaistīti VUGD un Valsts meža dienesta spēki, taču situācijai kļūstot kritiskai, talkā nācis arī NBS helikopters, kas no gaisa veicis dzēšanas darbus.
Šoreiz gan mežs patiesībā nedeg – tā ir dienestu mācību situācija, kuras mērķis ir pārbaudīt gatavību plašiem un sarežģītiem ugunsgrēkiem.

VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes dienesta nodaļas operatīvais dežurants Renārs Žeļezkins uzsver, ka šādas mācības nepieciešamas, lai dienesti būtu gatavi arī katastrofāliem scenārijiem.
Aizvadītajos divos gados dzēšana no gaisa Latvijā nav izmantota. Tāpēc mācībās tiek pārbaudīts, cik efektīvi iespējams koordinēt dažādu dienestu darbu situācijā, kad ugunsgrēks aptver plašu un grūti pārskatāmu teritoriju.

No malas reizēm var šķist, ka šādās situācijās glābēji daudz laika pavada, sarunājoties savā starpā, bet tehnika stāv uz vietas. Taču Valsts meža dienesta meža ugunsapsardzības vadītājs Agris Šūmanis skaidro – meža ugunsgrēka gadījumā darbi notiek arī tad, ja konkrētajā vietā nav redzama aktīva dzēšana.
“Meža ugunsgrēku īpatnība ir tā, ka teritorija ir liela un nav pārskatāma. Tas, ka vienā pusē cilvēki nedzēš, nenozīmē, ka viņi nav iesaistīti kādā citā pasākumā,” skaidro Šūmanis.
Ekipāžas var, piemēram, nogādāt notikuma vietā šļūtenes, nodrošināt ūdens padevi vai veikt citus darbus, kas nepieciešami ugunsgrēka ierobežošanai.
Tieši sadarbība starp dienestiem un darbu loģistika šādos ugunsgrēkos ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Žeļezkins norāda, ka ugunsgrēku dzēšana glābējiem ir ikdienas darbs, taču sarežģītākais plaša ugunsgrēka gadījumā ir saplānot, kā un no kurienes to darīt.
“Dzēst ugunsgrēku māk visi glābēji, bet sarežģītākais ir loģistika – kur mēs strādājam, kā apgādājam ar ūdeni, no kuras puses pietuvojamies ugunij, kā veicam izlūkošanu,” norāda VUGD pārstāvis.
Arvien nozīmīgāku lomu meža ugunsgrēku dzēšanā ieņem arī droni. Tie ļauj notikuma vietu uzraudzīt no augšas un operatīvi nodot informāciju ugunsgrēka vadības štābam.
“Viņš spēj noraidīt reāllaika attēlu, un ekspertiem, kuri atrodas štābā, tas ir milzīgs atbalsts,” skaidro Šūmanis.
Līdz šim šī vasara glābējiem bijusi salīdzinoši mierīga – plašu meža ugunsgrēku nav bijis daudz. Tomēr ugunsnedrošais periods Latvijā turpinās līdz 30. septembrim, tāpēc dienesti aicina iedzīvotājus joprojām būt īpaši piesardzīgiem ar uguni.
Visbiežāk meža ugunsgrēkus izraisa tieši cilvēku neapdomīga rīcība ar uguni.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
21.8 °C







































































































































































































































































