27. augusts vēsturē un senās avīzēs. Satraukums Allažos

1926. gada 27. augustā. Pirms 100 gadiem Allažos atgadījās nepatīkams incidents, kam radās visai plaša rezonanse tābrīža presē, – celtniecības procesā pēkšņi nobruka daļa jaunceļamās Allažu luterāņu baznīcas altārgala un skursteņa.

Iepriekšējā baznīca nodega Pirmā pasaules kara laikā, un allažnieki bija saziedojuši naudu jaunai, tāpat saņēmuši valdības atbalstu, lai uz vecās pamatiem pēc cienījamā arhitekta Paula Kundziņa projekta inženiera Zālīša vadībā maijā sāktu tapt jauna "Jaunākās Ziņas" un pēc tam citi laikraksti apgalvoja, ka brīdī, kad sagāzās daļa mūra sienas, strādnieki ieturējuši pusdienas, tāpēc neviens nav cietis, kaut "viens strādnieks, kurš atradies gruvuma tuvumā, no pārciestām bailēm smagi saslimis." Avīze tāpat piebilda: "Skaistās, sešas asis augstās būves turpmākais liktenis stipri apdraudēts, jo baznīcas otrs gals arī nosvēries ap puspēdu un draud sabrukt. Kā domājams, katastrofai par iemeslu nepareiza uzraudzība pie būves darbu izvešanas." Vispirms aizdomas krita uz projektu vai aplamiem aprēķiniem. Incidenta dienas sākumā Siguldas un Līgatnes apkaimi bija ķēris pamatīgs negaiss un lietusgāzes. Lietus straumes atmiekšķēja un izskaloja vēl nesacietējušo mūrējumu, kas arī bija nelaimes iemesls. Inženieris Zālītis kā būves vadītājs bija gados jauns, nepieredzējis censonis. Avīžnieki apgalvoja, ka par viņa darbu vēl pirms mēneša bijuši aizrādījumi. Piemēram, strādniekiem netika pilnībā izmaksāta alga un, lai darbinieki neizklīstu, starpību nācās segt draudzei. Mūros tāpat visās vajadzīgajās vietās nebija ielikta dzelzs armatūra, un ieejas durvju velve virs torņa arī netika novērtēta kā gana stabila, kamdēļ torņa svara dēļ šī vieta sēžoties. 

Pati Allažu draudze septembrī gan norādīja, ka avīzes pamatīgi pārspīlē – nogruvums bija neliels; notika nevis pa dienu, bet no rīta, pirms strādnieki ķērās pie darba, un neviens arī nav "aiz bailēm saslimis". 

Tāpat visas runas par neieliktajām "dzelzīm" un šķiebšanos esot muļķības. Arī Iekšlietu ministrijas Būvvaldes atbildīgās personas, aplūkojušas objektu, konstatēja, ka "būves stāvam iebrukums nav kaitējis tik lielā mērā, kā to varēja domāt, tam vairāk vietējs raksturs". Zaudējumu apmēru lēsa vien uz 20 latiem. Jebkurā gadījumā notikušais bija trieciens allažnieku prestižam. Jauno baznīcu cerēja pabeigt jau tā paša gada decembrī, bet process ieilga un iesvētīšana notika 1927. gada 11. decembrī. Būvdarbi izmaksāja 30 tūkstošus latu. Tos pabeidza vietējie uzņēmēji brāļi Bormaņi. Mūsdienās Allažu evaņģēliski luteriskā baznīca Siguldas novada Allažu pagasta Stīveros ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Aizkulises", 1926. gada 27. augustā.

Sēras pēc Valentino Rīgā. Slavenā kino aktiera Rūdolfa Valentino piepešā nāve atstāja zināmu iespaidu uz mūsu Rīgas dāmām. Kā zināms, Rīgā skaistajam Rūdolfam bija daudz cienītāju. Tagad dažu labu Rīgas skaistuli redz sērās. Sākumā viens otrs domāja, ka sēras ir par godu mūsu slavenam diplomātam M[eierovicam]. Izrādās, ka vairums sēru apģērbu pastellēti otrdien pēc "Letas" telegrammu saņemšanas par Rūdolfa piepešo nāvi. Valentino portrejas tika izpirktas dažās stundās.