Artis Ābols: Autokrosā emocijas ir ne mazākas kā hokejā, līdz asarām

Artis Ābols ir vārds Latvijas sportā – bijušais hokeja izlases spēlētājs, tagad viens no vadošajiem hokeja treneriem valstī, kura pārziņā pēdējos gados ir gan Latvijas U-20 hokeja izlase, gan viens no vadošajiem pašmāju klubiem – Jelgavas "Zemgale/LBTU".

Taču šogad Ābola vārds skan ne tikai ledus ripas sakarā, jo viņš ar labiem panākumiem piedalās arī Latvijas čempionātā autokrosā, aizvadītajā svētdienā leģendārajā Smiltenes Tepera trasē vētras un lietavu sarūpētajās dubļu vannās izcīnot uzvaru "1600" klases sacensībās! Tās ir sacīkstes, kurās dalībnieki brauc ar priekšpiedziņas sērijveida salonauto mašīnām ar motoru līdz 1600 kubikcentimetriem.

Tēva pēdās

Ja kādam no malas šķiet, ka autosports ir pēkšņs hokeja trenera vaļasprieks, tad tā nebūt nav, nonākšana pie sacensību mašīnas stūres ir pēctecība, jo autosports Ābolam bijis līdzās jau bērnībā. "Tas nāk no tēva. Es uz autokrosu braucu un skatījos jau sen. Man tas vienmēr ir paticis," "Latvijas Avīzei" saka 53 gadus vecais Artis Ābols. Viņa tēvs savulaik autokrosā braucis ar smagajām automašīnām vēl PSRS čempionātā un kādu brīdi arī pašmāju mačos pēc neatkarības atjaunošanas. Arī abiem dēliem tēvs agri iemācījis braukt. "Jau aptuveni sešu gadu vecumā ar žigulīti abi ar brāli spējām braukt patstāvīgi un paši pārslēgt ātrumus. Bērnībā daudz braukājām uz sacensībām līdzi tētim, arī pēc tam apmeklējām Eiropas čempionāta posmus Bauskā." Benzīna smarža un sacīkšu mašīnu troksnis Ābolu ģimenē nekad nav bijis svešs. Arī pats viņš autosportu bija izmēģinājis jau agrāk – 2010. gadu sākumā aptuveni pusotru sezonu startējis sacensībās ar klasiskajiem VAZ jeb tolaik populārajā "Žiguļu kausā", kurā katrā posmā piedalījušies vairāk nekā 30 braucēji. Tomēr toreizējā pieredze un pašreizējais Latvijas čempionāts esot divas dažādas pasaules.

"Tur bija aizmugures piedziņa. Mašīnām, protams, bija drošības karkass, sporta sēdekļi un viss pārējais, taču tās nebija tik jaudīgas. 

Arī sacensību līmenis nebija tāds, kāds ir Latvijas čempionātā, kur cilvēki brauc gadiem un brauc ļoti labi. To varētu salīdzināt, ja hokejā no amatieriem pēkšņi tu iekāp Latvijas čempionātā," 

savu autosportista pieredzi salīdzina Ābols. Latvijas čempionātā tagad viņš brauc ar "Golf II" mašīnu.

Piedāvājums, no kura nevar atteikties

Atminos, ka reiz pasaules čempionātā hokejā, šķiet, Prāgā, kur Artis bija galvenā trenera palīgs, viņš labprāt izmantoja iespēju izmest līkumu ar rafiņu, ar kuru uz Čehiju bija atbraukusi kāda līdzjutēju grupiņa. Viņš neslēpj, ka ļoti patīk braukt, vienalga – uz darbu, veikalu vai citās darīšanās, tā allaž esot bauda dvēselei. Savulaik vecākā meita kādās autokrosa sacensībās Arti kūdījusi, lai viņš pamēģinot sarunāt iespēju izbraukt ar sacīkšu auto, taču viņš atmetis, kā nu es te iešu, uzbāzīšos. Tomēr kaut kur tā doma par autosacīkstēm iekšā sēdējusi, un izšķirošais grūdiens nācis pagājušajā gadā tieši jau pieminētajā Tepera trasē. "Galvenais vainīgais ir pagājušā gada "1600" klases čempions Kaspars Silenieks, ar kura mašīnu tagad es braucu. Ar Kasparu nebijām pazīstami, tik vien, cik, ejot garām, sacensībās – sveiks, sveiks, kā gāja un lai veicas. Pērn tieši pēc Smiltenes posma Kaspars pienāk pie manis un prasa, kas man ieplānots 12. oktobrī. Saku, nekas nav, tā ir svētdiena. Viņš saka, leišos ir sezonas noslēgums, tur došu trīs braucienus braukt mehāniķim, iedošu vienu arī tev! Biju mēms, jo sapratu, kas tas ir, tas nav ar divriteni iedot izbraukt. Pie sevis domāju, kā viņš iedomājies to piedāvāt, jo tas nav pa pļavu braukt, un vai man ir vispār kāda nojausma par braukšanu autokrosa trasē! Toreiz izbraucu, un tas bija tas pēdējais piliens, lai āķis lūpā iecirstos tik dziļi, lai teiktu – kad tad, ja ne tagad. Tā nu, pateicoties draugiem, paziņām un atbalstītājiem, man ir izdevies savu sapnīti realizēt un šogad es braucu Latvijas čempionātā." Pēc čempiona piedāvājuma Ābolam atkāpšanās ceļa vairs nav bijis. Silenieks šogad pats nebrauc, bet ir galvenais autiņa mehāniķis.

Galvenais, lai neapdzen par apli

Pirms debijas Ābolam bija kāda būtiska problēma – sacīkstēs ar priekšpiedziņas automašīnu viņš nekad nebija braucis. Pirms čempionāta pirmā posma maija vidū Brenguļos viņam izdevās patrenēties pie Armanda Ķēniņa Saldū. Tie bija aptuveni 30 apļi, pirmie padomi, pirmā saprašana par to, kā šādu auto savaldīt. Bija jāmācās arī lietas, ko Ābols iepriekš nebija darījis, piemēram, kā "jāsēdina", mašīnu ar kreiso kāju piebremzējot. 

"Pirms pirmajām sacensībām mani māca šaubas par savām spējām, domāju, galvenais, lai neapdzen mani par apli, ja tas notiek, tad man te nav ko darīt," 

tagad smejot saka Ābols. Par laimi, tā nenotika un Arta autosportista karjera neaprāvās, īsti nesākusies, jo pirmajā posmā finālbraucienā viņš pārsteidzoši bija ceturtais. Sekoja vēl viena ceturtā vieta un trešajā posmā arī pirmais pjedestāls, sacīkstes pabeidzot trešajā pozīcijā. "Krāju pieredzi, mācos, prasu, kā tajā līkumā jābrauc, kā tu to dari, kādu trajektoriju ņemt. Pamatā padomdevējs ir Kaspars, bet ar padomu palīdz arī Jānis Nagla, Viesturs Plētiens," kolēģiem pateicīgs ir Ābols.

Mācīšanās process zināmā mērā atgādina Ābola ikdienas darbu hokejā. Pirms sacensībām nepazīstamā trasē viņš "YouTube" meklē iepriekšējo gadu braucienus un tos analizē gandrīz kā pretinieka spēles video hokejā. Skatās priekšpiedziņas automašīnu trajektorijas, pēta startus, kur pēc starta dodas pirmās rindas braucēji, kur spiežas otrā un trešā rinda un kā veidojas bīstamās situācijas. Autosporta draugi Ābolam jau teikuši – varot redzēt hokeja trenera profesionālo pieeju lietām. "Viņi ievērojuši, ka es visu laiku analizēju – kur pats esmu braucis, kā brauc citi. Pirms sacensībām skatos video, tas ļoti palīdz, jo es šajās trasēs braucu pirmo reizi, man viss ir jauns." Gatavošanās sacensībām ir tikpat rūpīga kā pirms atbildīgas hokeja spēles.

Piecas minūtes tīru emociju

Autosportam ir vēl kāda līdzība ar hokeju – ātrums. "Hokejs ir ātrākā sporta spēle pasaulē, bet arī šeit ir situācijas, kur lēmums jāpieņem sekundes desmitdaļās. Tā noteikti ir līdzība ar hokeju – arī tur lēmums jāpieņem zibenīgi. Bet pāri visam ir adrenalīns un emocijas. Soctīklos, kur meita kūrē manu lapu feisbukā, tur var redzēt tās tīrās emocijas, ne tikai manas, bet arī manas ģimenes – sieva, meita, brālis, tētis, autokrosa draugi, tā līdzi jušana ir līdz asarām. Kaut kur līdzīgi kā hokejā," uz kopīgo norāda Ābols. Tomēr emociju koncentrācija autokrosā esot pavisam cita. Hokeja spēlē spriedze sadalās aptuveni divās stundās, autokrosā viss tiek saspiests dažās minūtēs. Tajās piecās minūtēs ātrums un adrenalīna lādiņš ir ļoti liels.

Pēc lielās vētras Tepera trasē bija cīņa ne tikai ar konkurentiem, bet arī dubļiem. 

Ābols slapjos apstākļos jau bija braucis otrajā posmā Pluņģē Lietuvā, tomēr kaut ko tādu vēl nebija piedzīvojis, tāpēc emocijas pēc finiša un uzvaras gājušas pāri malām. Latvijas čempionātā atlicis vēl viens posms – 12./13. septembrī Pilskalnu trasē Jēkabpilī, un tajā piedalīsies arī Ābols, kurš kopvērtējumā pēc pieciem etapiem ir trešais, tikai par diviem punktiem atpaliekot no Ģirta Kuzmaņa, kamēr līderis Linards Jansons gan ir atrāvies pietiekami tālu, lai būtu neliela soļa attālumā no čempiona titula.

Lai vēlmes sakrīt ar iespējām

Pēc vasaras pārtraukuma Ābolam ar pilnu sparu atsākusies ierastā darba dzīve. Nesen viņa vadītie junioru izlases kandidāti atrādīja savu varējumu treniņnometnē un LHF Prezidenta kausa izcīņā, decembra beigās ar viņiem būs jādodas uz Kanādu, lai startētu gadskārtējā junioru pasaules čempionātā. Pilnā sparā jau divas nedēļas notiek arī "Zemgales/LBTU" treniņi, septembra pirmajā nedēļas nogalē ies vaļā Baltijas čempionāts. Jelgavniekiem pirmā spēle gan mēneša vidū, tāpēc Artim būs iespēja startēt arī autokrosa čempionāta noslēguma posmā. Vai autokrosā šī būs vienas vasaras avantūra? Ābola atbilde liecina, ka diez vai. "Protams, ir vēlme braukt. Galvenais, lai ir kā tajā tostā – lai vēlmes sakrīt ar iespējām," pasmejas Artis. Bez atbalstītājiem šādu sezonu aizvadīt nebūtu iespējams, un Ābols vairākkārt uzsver pateicību tiem, kuru logo redzami uz viņa sacīkšu automašīnas. Autokross nav lēts hobijs. Taču vienu sapni Ābols jau ir realizējis. Vai nav bijusi doma realizēt vēl kādu citu, proti, tāpat kā tēvam braukt ar smago transportu? "Sacensībās skatījos uz tiem gaziem un aizdomājos. Vai gribētu ar tādu braukt sacensībās? Nezinu. Bet pamēģināt – noteikti jā!" autosporta āķis Ābolam, šķiet, ir iecirties pat ļoti dziļi.