"Lai deputāti laikus meklē jaunu darba vietu!" Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus?

Kas satrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus? Publicējam viedokļus, kas izskanēja, lasītājiem šonedēļ zvanot uz redakciju.

• Vilhelms Ļuta Rīgā: "Rīgā latviešu īpatsvars pārdesmit gadu laikā nokrities, turpretī nelatviešu pieaudzis. Rīga turpina pārkrievoties, nevis kļūst latviska. Mūsu tautas kalpi to nemana un turpina piedāvāt pilsonību Rīgā iebraukušajiem migrantiem. Tā ir sarežģīta problēma, ar kuru netiekam galā."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Redakcijas piebilde. Tā gluži nav tiesa, ka pēdējos gados latviešu īpatsvars galvaspilsētā samazinātos. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, piemēram, pirms 14 gadiem Rīgā latviešu bija 44%, bet šogad – 48,4% (skat. tabulu). Padomju okupācijas laikā, kad valdīja pārkrievošanas politika, Rīgā latviešu bija krietni mazāk, kā lasāms Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā "enciklopedija.lv", Rīgā latviešu īpatsvars 1989. gadā veidoja vien 36,5%, kamēr krievu, baltkrievu un ukraiņu ‒ 57%. Protams, starpkaru Latvijā, pagājušā gadsimta 20.–30. gados latviešu galvaspilsētā bija vairāk – tabulā redzams, kāds iedzīvotāju etniskais sastāvs bija galvaspilsētā pēc Valsts statistiskās pārvaldes tautas skaitīšanas datiem.

• Jānis Valdemiers Zalves pagastā: "Latvijas Radio raidījumā sprieda par algām, arī medicīnā. Jaunajam ārstam alga esot 1900 eiro, domājams, ka pirms nodokļu nomaksas. Kā cilvēks ar to lai iztiek? Deputātiem lielas algas, vēl dažādas piemaksas par dzīvokli, transportu. Man personīgi no ārsta lielāks labums nekā no deputāta. Ārsts var glābt dzīvību. Uzskatu, ka visas deputātu piemaksas vajag novirzīt jaunajiem ārstiem, lai viņi nāk strādāt uz laukiem."
• Alda Bauskas novadā: "Saeimas deputāti ir vēlētas personas, tādēļ viņiem nevajadzētu izmaksāt pabalstus pēc tam, kad beidz darbu konkrētā Saeima. Tam tiek tērēta liela nauda. Turklāt līdz jaunās Saeimas sanākšanai vēl ir laiks sameklēt jaunu darba vietu. Uzskatu arī, ka tādā mazā valstī kā Latvija pilnīgi pietiktu ar 50 deputātiem. Levita kungs savulaik ieviesa maksājumus partijām no valsts budžeta. Manuprāt, tas nav pareizi. Lai partijas vāc biedru naudu un aģitē par saviem līdzekļiem. Var ietaupīt arī uz izšķērdīgajām deputātu piemaksām. Stingrāk vajag izvērtēt arī NVO darbu – kam naudu dot, kam ne. Jauniešu organizācijas gan vajag atbalstīt, lai viņi nepamet Latviju."
• Valdis Ozolniekos: "Ļaundari nospēruši CSDD datubāzi. Kam vajadzīgas uzņēmumu padomes un valdes, ja tās kārtīgi nedara savu darbu? Uzskatu, ka šo datubāzi vajag anulēt un viss jāsāk no jauna."
• Brigita Andermane Jaunjelgavā: "Latvijas jauno basketbolistu sagaidīšana pie Rīgā pie Daugavas sporta nama bija vienkārši brīnišķīga. Mūsu puiši Eiropas U-16 čempionātā arī mūs, gados vecos cilvēkus, iepriecināja ar izcilu komandas spēli.

CSDD rīko kampaņu "Pēdējā deja sākas bez jostas. Nelauzies – piesprādzējies!". Nesaprotu, kāda jēga no dažādām akcijām, kad desmitiem cilvēku jau gājuši bojā. Satiksmes noteikumi jāmāca jau kopš bērnības. Jau skolas laikā jāieaudzina, ka, vadot auto, nedrīkst pārkāpt ātruma ierobežojumu, sēsties pie stūres reibumā, ka vajag piesprādzēties. Nesen, braucot automašīnā kopā ar dēlu, nelielā ceļa posmā mūs apsteidza, es speciāli skaitīju – 30 auto, lai gan braucām ar atļauto ātrumu 90 km/h."

• Gunārs Lauks Rīgā: "Valsts nauda būtu jādod samariešiem, brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem, tiem, kas cīnās ar vēzi, nevis visām nevalstiskajām organizācijām pēc kārtas. Un Saeimas vēlēšanās balsosim par tiem, kas ir kaut ko izdarījuši, nevis tiem, kuri ieveduši mūs purvā."

Cienījamie "Latvijas Avīzes" lasītāji!

Trešdien, 26. augustā, no plkst. 10 līdz 13 pa tālruni 28694988 jūs uzklausīs žurnāliste Diāna Jance.