Drona dati pret formālo aprēķinu: mednieki apšauba staltbriežu atļauju sadali

Latvijā paredzēts samazināt staltbriežu populāciju, tomēr šāgada nomedīšanas atļauju sadalījums vairākos medību iecirkņos izraisījis neizpratni. Vietās, kur briežu skaits nav sarucis, atļauju kļuvis ievērojami mazāk, bet kaimiņu iecirkņi ar plašākām lauksaimniecības zemēm dažkārt saņēmuši lielāku apjomu. Vai matemātiska sadale atspoguļo dzīvnieku faktisko izvietojumu dabā?

No 95 atļaujām palikušas 56

Mednieks Kristaps Feimanis, kurš medī Auces apkaimē, stāsta, ka viņa iecirknim pagājušajā sezonā piešķirtas un arī izmantotas 95 staltbriežu nomedīšanas atļaujas, bet šogad saņemtas tikai 56 – par vairāk nekā 40 procentiem mazāk.

"Staltbriežu populācija mūsu platībās nav samazinājusies. Rudenī te koncentrējas buļļi un dzinējmedībās reizēm novērojam desmit vai pat divdesmit buļļus vienlaikus. Brieži baroties iznāk laukos, taču pēc tam atgriežas mežā. Mehāniska atļauju sadale pēc zemes platības ne vienmēr parāda, kur dzīvnieki konkrētajā sezonā patiesībā uzturas," norāda mednieks.

Viņaprāt, ar postījumu mazināšanu vien nevar izskaidrot buļļu atļauju pārdali. Populācijas pieaugumu galvenokārt ietekmē govju un teļu nomedīšana, un būtisku postījumu gadījumā šo dzīvnieku atļaujas iespējams piešķirt papildus. Taču tas nepalīdz, ja tie konkrētajā iecirknī sezonas laikā neuzturas.

Līdzīgu neizpratni pauž mednieki Valkas pusē. Armands Pētersons stāsta, ka kāds kolektīvs agrāk saņēmis ap 20 atļauju, bet šogad – tikai deviņas, lai gan staltbriežu platībās neesot kļuvis mazāk. Dzīvnieki jau divus gadus uzskaitīti ar termālo dronu, fiksējot gan to skaitu, gan atrašanās vietas, tomēr nav saprotams, cik lielā mērā šie dati izmantoti lēmuma pieņemšanā.

"Vienam kolektīvam atļauju ir ļoti maz, bet turpat kaimiņos citam piešķirtas 28, lai gan pēc mūsu novērojumiem briežu tur ir mazāk. Runa nav par vēlmi par katru cenu nomedīt vairāk. Mēs gribam saprast, pēc kādiem datiem atļaujas sadalītas un kā mednieku veiktā uzskaite tiek izvērtēta," uzsver Pētersons.

Mednieki vēlas redzēt ne vien gala skaitli, bet arī izmantotos datus, aprēķinu un limitu noteikšanas grupas argumentus. Vairākiem radusies sajūta, ka iespēja ietekmēt rezultātu ir tikai formāla.

Kāpēc sadalījums mainījies?

Valsts meža dienesta Ģenerāldirektora biroja vadītāja Anna Ruža skaidro, ka saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2026. gada 27. maija metodiku staltbriežu medību platībā tagad ieskaita ne tikai meža zemi, krūmājus un purvus, bet arī lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Pārējie atļauju noteikšanas un sadales principi neesot mainīti – atļauju skaitu aprēķina proporcionāli attiecīgā iecirkņa vai sadarbības līguma medību platībai.

VMD Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis norāda, ka dienests apkopo iepriekšējās sezonas rezultātus, ziņas par postījumiem un populācijas stāvokļa vērtējumu. Medību tiesību lietotājiem tiek lūgts vērtēt dzīvnieku skaitu, vēlamās izmaiņas un nomedīšanas apjomu. Informācija nonāk limitu noteikšanas grupā, kurā ir pa pieciem medību tiesību īpašnieku un lietotāju pārstāvjiem.

Grupa lemj, vai populāciju ierobežot, saglabāt vai uzlabot. Pēc tam VMD sagatavo projektu, nosūta to precizēšanai un apstiprina gala limitu.

Jaunais platību aprēķins var mainīt atļauju sadalījumu arī tad, ja kopējais limits uzskaites vienībā nav mainījies. Lielāku daļu var saņemt iecirkņi, kuros ir vairāk lauksaimniecības zemju. Konkrētos Auces un Valkas piemērus VMD bez detalizētākas informācijas komentēt nevarot.

Nepieciešama uzskaite un caurskatāmība

Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks norāda, ka daudzviet Latvijā mednieki saskaras pat ar pretēju problēmu – noteiktais nomedīšanas apjoms ir lielāks, nekā viņi uzskata par nepieciešamu. Viņaprāt, staltbriežu populācija vietām tiek samazināta pārāk strauji, bet sabiedrībai ne vienmēr tiek parādīti konkrēti postījumu dati, kas to pamatotu.

Savukārt Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Juris Buškevics atgādina, ka staltbriežu skaits nav precīzas uzskaites rezultāts, bet populācijas novērtējums. Tāpēc klubiem savi dati un vajadzības laikus jāiesniedz pārstāvjiem limitu noteikšanas grupās. Koplīgumos iesaistītajiem klubiem būtu jārīkojas kā vienotam veselumam, nevis jāvērtē tikai savs atļauju skaits.

Šāgada strīdi atklāj plaisu starp formāli pareizu aprēķinu un dzīvnieku sezonālo izvietojumu, dzimuma struktūru un mednieku novērojumiem. Lai mazinātu aizdomas un konfliktus, nepieciešama ne vien aktīvāka mednieku iesaiste, bet arī saprotami izsekojams lēmumu pieņemšanas process. Ja sadalījums šķiet nepamatots, medību tiesību lietotājiem rakstiski jāpieprasa VMD konkrētās uzskaites vienības aprēķins, izmantotie dati, limitu noteikšanas grupas lēmums un skaidrojums par atļauju sadali starp iecirkņiem. Vienīgi salīdzinot formulu ar to, kas patiesībā notiek dabā, iespējams pieņemt pamatotus lēmumus par staltbriežu populācijas nākotni.

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu

Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.