Ģenerālprokurors vērsies Satversmes tiesā tā dēvētajā kokrūpnieku lietā

Ceturtdien ģenerālprokurors Armīns Meisters iesniedzis Satversmes tiesā (ST) pieteikumu tā dēvētajā kokrūpnieku lietā, informēja prokuratūrā.

Pieteikumā ģenerālprokurors lūdz ST atzīt par spēkā neesošiem no izdošanas brīža divus Ministru kabineta protokollēmumu punktus, kas Zemkopības ministrijai (ZM) uzdeva 2024. gadā veikt un gada garumā turpināt cenu korekciju AS "Latvijas valsts meži" (LVM) noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos par skuju koku II šķiras zāģbaļķu piegādi.

"Šis ir tiesiskuma nodrošināšanas ceļš, ko prokuratūra izmanto, lai panāktu likumības ievērošanu. Būtiski ņemt vērā to, ka šāds precedents līdz šim nav bijis, un mēs izmantojam visas likumā paredzētās iespējas, lai nodrošinātu, ka valsts institūciju rīcība atbilst Satversmei un likumam. Vēršanās ST šajā gadījumā ir nākamais tiesiskais solis, lai šo jautājumu izvērtētu neatkarīga tiesa," uzsvēris Meisters.

ST iesniegtajā ģenerālprokurora pieteikumā norādīts uz apstrīdēto Ministru kabineta protokollēmumu neatbilstību Satversmei, likumiem un līgumam par Eiropas Savienības darbību. Prokuratūras ieskatā, Ministru kabinets apstrīdētos protokollēmumus izdevis bez atbilstoša — likumos ietverta — deleģējuma par publiskas personas mantas atsavināšanu lētāk, nekā to paredz civiltiesiski noslēgtie līgumi.

16. jūnijā ģenerālprokurors nosūtīja Ministru kabinetam prokurora protestu, ar kuru pieprasīja atcelt iepriekš minētos protokollēmumu punktus no to pieņemšanas brīža. Tomēr Ministru kabinets atteicās izpildīt prokurora protestā ietvertās prasības un par to 27. jūlija vēstulē informēja Ģenerālprokuratūru.

Izvērtējot Ministru kabineta vēstulē paustos argumentus, prokuratūra secinājusi, ka valdības rīcība nav bijusi pamatota. Līdz ar to, ievērojot Prokuratūras likumā noteikto, ģenerālprokurors mēneša laikā no protestā norādītā termiņa vērsies tiesā ar pieteikumu par apstrīdēto protokollēmumu atcelšanu.

Prokuratūra pārbaudē secinājusi, ka Evikas Siliņas (JV) vadītā Ministru kabineta rīcība, uzdodot LVM mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus. Jau Kulberga valdība nolēma šo lūgumu neatbalstīt.

Kulbergs pēc valdības sēdes apgalvoja, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevarot, jo tas neesot juridiski iespējams. Premjera komunikācijas padomniece Elīna Šverna pauda, ka valdības sēdē ministri par šo jautājumu bijuši vienisprātis.

Jūnijā ģenerālprokurors Meisters intervijā apgalvoja, ka tā dēvētās kokrūpnieku krimināllietas izmeklēšana rit uz priekšu un iezīmējas arvien vairāk gan pierādījumu, gan atsevišķu izmeklēšanas virzienu.

"Te noteikti nebūs gadu jautājums, lai nonāktu līdz rezultātam," jūnijā uzsvēra ģenerālprokurors, piebilstot, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām statusi nav mainīti, neviena persona nav nākusi klāt un neviena persona nav no lietas izslēgta.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma "Pata Strenči" darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas "Valmierai un Vidzemei" Reinis Muižnieks un "Pata" īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.

Drošības līdzekļi nevienam nav piemēroti, jo drošības līdzekli var piemērot tikai aizdomās turētai vai apsūdzētai personai.

Martā sāktajā kriminālprocesā tiek vērtēti divi virzieni. Pirmais virziens ir saistīts ar ZM amatpersonām, kuras, iespējams, ir ļaunprātīgi izmantojušas dienesta stāvokli, prettiesiski panākot atbalstu kokrūpniecības nozarei. Otrs virziens ir saistīts ar LVM amatpersonu, iespējams, nolaidīgu rīcību, proti, tām bija visas iespējas novērst valstij radīto kaitējumu, bet tās nerīkojās atbilstoši likumam. Runa varētu būt par LVM amatpersonu iespējamo bezdarbību, kas Latvijas valstij ir radījusi zaudējumus apmēram 50 miljonu eiro apmērā.

Mierkalnam un citām personām, kas nav valsts amatpersonas, tiek inkriminēts iespējams atbalsts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā.