Pakistānietis Kambers Avans: "Par ko afrikānim turēt naidu uz Latviju un latviešiem?"

Pakistānietis Kambers Avans aicina latviešus nezīmēt satraucošas ainas. Viņš Latvijā dzīvo 12 gadus, ir Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja statuss, bija precējies ar latvieti, divi bērni.

Runā lieliskā latviešu valodā, strādā par frizētavas vadītāju, māca latviešu valodu, sadarbojas ar vairākām valsts iestādēm kā tulks. Viņš tulko arī tiesas procesā, kur krimināllietā apsūdzēts Indijas pilsonis, kurš šā gada februārī ar kravas auto izraisīja traģisku avāriju ar autobusu Apšupes krustojumā.

"Vai varat pateikt, cik pakistāniešu vai indiešu bandas esat redzējis, vai mēs staigājam agresīvi pa ielu, dzeram, protestējam, ubagojam, zogam? Es pa 12 gadiem neesmu redzējis nevienu tādu cilvēku. Ja arī kāds gadījies, tas ir liels izņēmums. Uz šejieni brauc vidusslānis, kas grib strādāt un pelnīt, jā, arī pamukt tālāk uz kādu citu Eiropas valsti, kur vēl labāk var nopelnīt. Noziedzīgi elementi uz šejieni nebrauc. Ja arī slikto grupiņa izveidosies, drošības iestādes, kas Latvijā ir ļoti stingras, ar to tiks ātri galā," intervijā "Latvijas Avīzei" saka K. Avans.

Bet kāpēc Francijā un Zviedrijā plosās migrantu vai viņu pēcteču bandas?

"Zviedrija šo lietu ielaida, tur bija un joprojām ir mīksta vara un maigi likumi, tur nemaz tik viegli nevar nokļūt cietumā. Latvijā valsts iestādes, tai skaitā drošības iestādes, ir ļoti stingras, sevišķi pret migrantiem. Re, indietis Apšupē uztaisīja avāriju ar cietušajiem, uzreiz cietumā un netiek no tā laukā, kaut tiesa tikai sākusies. Parīzē es studēju maģistrantūrā un ļoti labi zinu situāciju. Tur migranti pārsvarā ir no bijušajām Francijas kolonijām Āfrikā, kurām Francija daudz darījusi pāri un joprojām izmanto, tāpēc arī migrantiem un viņu pēctečiem ir tāds naids pret Francijas valsti, pārvaldi un vēsturi. Un afrikāņi ir daudz jūtīgāki šajā ziņā nekā indieši vai pakistānieši. Latvijai nav šādas kolonizatoru pieredzes. 

Par ko vienam afrikānim turēt naidu uz Latviju un latviešiem? Par to, ka lauku tante pirmoreiz dzīvē ieraudzījusi melnu cilvēku un bola acis? Smieklīgi. 

Aizbrauciet uz Franciju: tur lielpilsētās vienā otrā pilsētas rajonā bolās uz cilvēku ar gaišu ādas krāsu..." stāsta pakistānietis.

Viņš spriež, ko Latvijā varētu darīt indiešu un pakistāniešu labā – mācīt latviešu valodu. Uz bezmaksas kursiem esot astoņu mēnešu rinda, privātus skolotājus daudzi atļauties nevar – tie ir 30–35 eiro par stundu. Latvieši arī noturot stingru robežu ar migrantiem. Kamberam Avanam ir daudz labu paziņu latviešu, bet tikai viens draugs, nu neesot tā, ka latvieši viņu aicinot brīvdienās šašliku uzcept. Ar jauktajām laulībām arī neesot tik vienkārši: lai ko mēs domātu par indiešu un pakistāniešu vīriešiem, viņi galvenokārt (ar ļoti retiem izņēmumiem) gribot apprecēties ar savas tautības meiteni.

"Latvijas Avīzē" nesen bija publicēta intervija ar Irēnu Saatčiani, kura ir iefiltrējusies migrantu sociālajos tīklos. Viņa uzskata: "Migrantiem sarakstes grupās nav ne mazākās empātijas pret latviešiem, viņu starpā valda pārliecība, ka viņi ir tie, kas te vienīgie vispār strādājot, darot smagu, nepieciešamu darbu. Kādu? Izvadā kebabus un viens otram dzen bārdu? Migrantu kopienā 99% gadījumu tiek darīti tie darbi, kas vajadzīgi viņu pašu kopienas pastāvēšanai. Neesmu migrantu grupās redzējusi nevienu ārstu vai inženieri."

K. Avans uz to atbild: "Kundzei vajadzētu labāk ievākt informāciju. Domāju, Latvijā ir desmitiem ārstu no migrantu vides arī, kāds tūkstotis inženieru – no Uzbekistānas un Tadžikistānas. Jā, indieši un pakistānieši dara arī tos smagos fiziskos darbus, ko latvieši negrib. Mēs nedzeram un neprasām pabalstus. Pat tie, kam ir tikai termiņuzturēšanās atļaujas, maksā nodokļus, bet valsts neko nedod pretim – pašiem jāmaksā par medicīnu."

I. Saatčiane turpina: "No "jaunās valsts" – Latvijas – migrantus neinteresē tikpat kā nekas. Dažreiz viņi padalās ar Latvijas mediju ziņu virsrakstiem, kuros pieminēti migranti, indieši, ēdienu kurjeri. Viņus neinteresē, kā mēs dzīvojam. Savukārt legāla diskusija par nelegālu pārvēršas vienā mirklī, jo dalībnieku ir daudz un pietiek vienam apjautāties, vai kāds viņam izīrētu savu ēdiena kurjera identitāti, lai citi jau uzreiz steigtos ar saviem piedāvājumiem."

K. Avans atbild: "Stereotipi. Pirmkārt, interesē. Otrkārt, latviešus neinteresē, kas mūs interesē. Latviešiem pret cittautiešiem ir kompleksi, kas mūs atgrūž. Arti, [viņš uzrunā raksta autoru Arti Drēziņu. – Red.] aiziesim vakarā atpūsties uz Vecrīgu, tad redzēsiet, kā pret mums izturēsies."