1346. gada 26. augustā. Pirms 680 gadiem pie Kresī Ziemeļfrancijā Simtgadu kara gaitā notika viena no viduslaikos un vispār Rietumu militārajā vēsturē nozīmīgākajām kaujām.

Reklāma

Tajā tikās Anglijas karaļa Eduarda III un Francijas karaļa Filipa VI karaspēki. Vēsturnieki lēš, ka pirmā nometnē bija 7–15 tūkstoši karotāju, bet otrā – 20 līdz 30 tūkstoši. Neskatoties uz skaitlisko pārsvaru, franči piedzīvoja katastrofu. Viņu zaudējumi bija, iespējams, pat desmit reižu lielāki nekā angļiem. Kresī iezīmēja bruņinieku ēras beigu sākumu, jo izvērtās par radikālu pagriezienu taktikā un veidā, kādā tolaik vispār tika izcīnītas kaujas. Franči uzsvaru tradicionāli lika uz bruņās kaltas aristokrātisko bruņinieku kavalērijas triecienspēku, toties Eduarda III rīcībā atradās vismaz pieci tūkstoši lieliski trenētu angļu un velsiešu loka strēlnieku. Viņu raidītās bultas ar metāla uzgaļiem lidoja 300 metru tālu un, kā liecina mūsdienu eksperimenti, spēja caursist bruņinieku bruņas jau 225 metru attālumā. Pieredzējis loka šāvējs raidīja līdz desmit bultām minūtē. Arī franču rīcībā bija algotie dženoviešu strēlnieki, bet viņu bija krietni mazāk un tie lietoja stopus jeb arbaletus, kas šāva līdz 200 metru tālu un atpalika ātršaušanā. Angļi sakāva un padzina dženoviešus no kaujaslauka jau pašā sākumā. Kad triecienā pa purvaino un kavalērijai neizdevīgo lauku devās franču bruņinieki, angļu loka šāvēji lielāko daļu izsita no ierindas jau tuvojoties un pēc tam izklīda, lai atkal sapulcētos. Līdz divkaujām ar angļu bruņiniekiem tika vien daļa franču. Jau būdami novājināti, viņi bija spiesti drīz atkāpties. Lepnie franču aristokrāti nespēja samierināties ar pazemojumu un stūrgalvīgi devās kaujā un nāvē vilnis pēc viļņa. Zaudējumi bija tam laikam neaptverami – 1542 krituši bruņinieki, tas ir, dažādu titulu Francijas un sabiedroto valstiņu valdnieki, grāfi, hercogi un tā tālāk. Viņus pavadošos parastos karavīrus kājniekus skaitīt nebija pieņemts, bet tie varēja būt, minimums, 12 tūkstoši. Angļi turpretī zaudēja tikai 100–300 vīru, kuru vidū gan bija arī vairāki bruņinieki. Kresī parādīja, ka laiki mainījušies, līdzīgi kā Ukrainas karā droni nodemonstrēja pārākumu pār bruņutehniku. Īpašais tālšāvējloks prasmīga strēlnieka rokās bija faktors, ko bruņinieki nevarēja ignorēt. Tas saglabāja pozīcijas līdz 16. gadsimtam, kad lokus kaujās jau masveidā nomainīja uguns šaujamieroči.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Zemgales Balss", 1926. gada 26. augustā

Brīvās "mīlas" untumi. Madonā skroderim Freimanim apnikusi līdzšinējā sieva un tas izraudzījies jaunu. Bet kā tikt no vecās vaļā? Tas galu galā mēģinājis pierunāt sievu, lai ar labu no viņa aizejot. Lai nu vēl vienu nakti pārguļot, bet rītu vedīšot jauno mājā. Tas sievai ķēries pārāk pie sirds, un tā dabūjusi krampjus. Tad Fr. ziņojis policijai, ka viņa sieva mēģinājusi nozāļoties, lai vedot to projām uz slimnīcu. Izsaukts arī apriņķa ārsts, bet tas konstatējis tikai lielu nervu satricinājumu. Pati sieva paskaidrojusi, ka viņa tikai apmierināšanās dēļ ieņēmusi "baldriāna drapes". Tas Freimani pārāk uztraucis, un tas gluži izmisis izsaucies: "Bet kur tad nu lai es lieku jauno sievu, kuru rīt norunāts pārvest mājā... Man viena pati gulta!" Ko visu neprasa no policijas: pat brīvās mīlas veicināšanu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu