Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, pie Latvijas robežām nav novērota pastiprināta agresorvalstu bruņoto spēku klātbūtne, tomēr vienlaikus Nacionālie bruņotie spēki (NBS) rēķinās ar iespējamām hibrīdām Krievijas provokācijām, saka NBS komandieris Kaspars Pudāns.

Reklāma

Tāpat Ukrainā notiekošās karadarbības dēļ nav iespējams izslēgt atkārtotu svešu bezpilota lidaparātu ielidošanu Latvijas gaisa telpā. NBS veic konkrētas darbības, lai mazinātu hibrīdo apdraudējumu riskus. Tiek nodrošināts pastiprināts atbalsts Valsts robežsardzei, lai atturētu nelegālās migrācijas organizatorus no darba turpināšanas, kā arī fiksētu un aizturētu nelegālos robežas šķērsotājus. "Mūsu pastiprinātā klātbūtne Latvijas austrumos ļaus ātrāk reaģēt arī uz citām iespējamām agresorvalstu provokācijām. Visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2026" laikā atbalsts Valsts robežsardzei netiks mazināts," uzsvēra Pudāns. Nacionālie bruņotie spēki kopā ar NATO sabiedrotajiem veic nepārtrauktu gaisa telpas uzraudzīšanu. Mobilās pretgaisa aizsardzības vienības pastāvīgā dežūrā Latvijas pierobežā atrodas kopš 2024. gada rudens, un tagad daļai no tām bruņojums ir papildināts ar pārtvērējdroniem, atgādināja Pudāns.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis, ka militārā apdraudējuma līmenis un novērtējums nav mainījies un tiešu Krievijas iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems. Valsts prezidents gan norāda, ka joprojām ir iespējamas dažādas sabotāžas, kiberuzbrukumi un hibrīdoperācijas. Latvija un citas NATO un Eiropas Savienības valstis gan ar tām saskaras regulāri, un gan iekšlietu sistēma, gan Nacionālie bruņotie spēki un NATO sabiedrotie veic pasākumus, lai šādas darbības novērstu.

Kā vēstījuši mediji, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs šonedēļ vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam "Politico" trešdien apgalvojušas divas informētas personas. Retklifa "vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm", izteicies viens no avotiem. Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" vērtējis, ka no Latvijas perspektīvas Retklifa brauciens uz Maskavu nebija rutīnas vizīte. 

"Skaidrs, ka CIP direktoram nevajadzēja lidot tik atklātā veidā. Viņš varēja lidot neuzkrītošāk, ar mazāku lidaparātu, kā Stīvs Vitkofs un Džereds Kušners ir lidojuši uz Krieviju," sacīja Andžāns. "ASV skaidri vēlējās, lai var redzēt, ka CIP direktors ierodas Maskavā caur Rīgu, tātad acīmredzot šeit ir kāda saikne. [..] 

Ja par Baltijas valstīm ir spriests, tad CIP rīcībā ir ticama informācija par Krievijas iespējamu uzbrukumu Baltijas valstīm vai kādām mazākām provokācijām," viņa teikto atstāsta "lsm.lv". Andžāna ieskatā, brīdinājums Krieviju ir sasniedzis, tomēr "Krievija nav gluži parasta valsts, jāņem vērā, ka pretinieku nekad nevar novērtēt par zemu, tā var būt agresīva tad, kad tā ir vāja".

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders intervijā Latvijas Radio par CIP direktora vizīti sacīja: "Ja tā būtu bijusi ļoti slepena, Retklifs nekad nebūtu piestājis Rīgā. ASV varētu veikt tiešu lidojumu uz Maskavu, ja nebūtu nodomu koordinēt šos jautājumus ar Baltijas valstīm. [..] ASV ļoti skaidri signalizē gan Krievijai, gan Eiropai, ka ASV netaisās pamest mūs, ka tās vienmēr respektēs NATO 5. pantu. Ka mums jādara tas, ko esam iesākuši – jāstiprina iekšējā drošība."

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts vērtē – ja neoficiālā informācija par Maskavā izteikto brīdinājumu ir patiesa, tas drīzāk attiecies nevis uz iespējamu pilna mēroga iebrukumu Baltijā, bet gan uz Krievijas hibrīddarbību eskalāciju – sabotāžu, provokācijām, kiberuzbrukumiem vai dronu incidentiem. Šāds apdraudējums nav nekas jauns, tāpēc Latvijai jāturpina tam gatavoties. "Es paļautos uz to, ko dienesti ir teikuši, ka, jā, hibrīduzbrukumu iespēja ir palielinājusies. [..] Bet būtībā, kas jādara? Nekas nav mainījies. Veidojam savas pretdronu spējas, kiberspējas. Visas lietas, ko mēs zinām, mums būtu jāuzlabo un strauji."

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.
Foto: AFP/Scanpix / Latvijas Mediji

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.