Recenzija: Jauni un talantīgi pret pieredzējušiem un joprojām talantīgiem

Kultūrtelpā "M/Darbnīca" 2026. gada 19. augustā notikušais koncerts visupirms atsauca atmiņā šīsvasaras festivālu "Rīgas Ritmi" ar Gerdas Timrotas kvarteta uzstāšanos, kur dziedātājai pievienojās kontrabasists Toms Poišs, pianists Helvijs Guļāns un bundzinieks Reinis Zariņš. Jo tagad pienācis koncertcikls "Young and Talented", kurā džeza ansambļu konkursa ietvaros tieši tāpat ir iespēja dzirdēt vēl neiepazītus mūziķus un uzzināt līdz šim nezināmus vārdus.

Uz iepriekšminēto kvartetu tas attiecās tikai daļēji, bet uz "Blurry Quartet" vistiešākajā mērā – to veido četri džeza mākslinieki ar kopīgu pieredzi Rīgas Doma kora skolā; ja publiski pieejamā informācija neviļ, pianistam Gustavam Oto Iesalniekam un ģitāristam Kristoferam Jansonam vidusskolas absolvēšana vēl tikai gaidāma, turpretī bundziniece Milana Maksimova un kontrabasists Gustavs Saulītis patlaban nokļuvuši līdz Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmijai.

Pirmo secinājumu var nojaust jau iepriekš – visi mākslinieki atrodas radošā ceļa pašā sākumā, līdz ar to "M/Darbnīcā" dzirdamais priekšnesums iezīmēja gan muzikālus sasniegumus, gan arī nākotnē apgūstamu un īstenojamu potenciālu. Savukārt vēl kāds cits aspekts atkal liek atskatīties uz bundzinieka Reiņa Zariņa spozmi – vai nu tādēļ, ka salīdzinājumā ar vēl jaunākiem līdzgaitniekiem katrs studiju gads daudz ko dod, vai arī tādēļ, ka Latvijas džeza sitaminstrumentu skola patiešām ir augstā līmenī, 19. augustā visspilgtāko un pārliecinošāko iespaidu atstāja tieši bundziniece. Ar to, bez šaubām, precīzas paralēles arī beidzas, jo Reinis Zariņš atrodas turpat, kur Ivars Arutjunjans, Kaspars Kurdeko un Rūdolfs Dankfelds, bet Milana Maksimova gluži vienkārši priecēja ar pārdomātu un izkoptu sitaminstrumentu spēles variāciju spektru.

Pašreizējo sasniegumu sarakstā pirmām kārtām atrodas arī četru mākslinieku oriģināldarbi, kur skaņuraksta idejas un tēli palaikam bija saistošāki par muzikālā lasījuma prasmēm. Un atkal – "Zelta mikrofona" ierakstu vērtēšanā gūtā informācija ļāva identificēt sasaukšanos ar pieredzējušākiem autoriem un interpretiem, jo viens opuss ar runātā vārda klātbūtni atgādināja par Aleksandras Lines, Toma Rudzinska, Toma Mikāla un Arta Oruba sadarbībā īstenoto dzejas un džeza projektu. Un ne tikai formālas līdzības dēļ – "Blurry Quartet" jaundarbus arī kopumā raksturoja tiekšanās pēc emocionāli objektīvas izteiksmes, kur personisko pārdzīvojumu sfēru līdzsvaroja dabas, kultūras un poēzijas raisītās inspirācijas. Tādēļ arī šīm oriģinālkompozīcijām piemita gaumes un stila izjūta, un tādēļ kontrasti starp liriskām balādēm un brazīliešu deju ritmiem izpaudās tik veiksmīgi.

Ar atskaņojumu vienlīdz gludi tomēr negāja. Taisnība, "Blurry Quartet" varēja uztvert kā pietiekami saskaņotu ansambli, kura ietvaros uzplaiksnīja kolorītākas epizodes Gustava Oto Iesalnieka, Gustava Saulīša un Kristofera Jansona iedzīvinātajās harmonijās un tembros. Taču pianists vairāk atraisījās uz priekšnesuma otro pusi, elektriskā ģitāra un kontrabass brīžiem skanēja no klavierēm pārlieku atšķirīgā toņkārtā, un, ja vien tu neesi Džordžs Harisons vai Ringo Stārs, šādā salikumā dziedāt varbūt nevajadzētu. Tas viss, protams, ir laika un studiju jautājums – un nākotnē būtu interesanti dzirdēt "Blurry Quartet" dalībniekus gan citos sastāvos, gan ansambļa gaitu turpinājumā – it īpaši tad, ja klāt vēl pievienotos kāda jauna, talantīga vokāliste.

Milanu Maksimovu un viņas domubiedrus taisnīgāk būtu salīdzināt nevis ar Lielās mūzikas balvas laureātu Kasparu Kurdeko līdzās tikpat spožajam kontrabasistam Endrū Dauningam un pianistam Edgaram Cīrulim, bet ar "Marsa kvintetu", taču ko lai dara – nākamais koncerts ar pieteikumu "Young and Talented" gaidāms nedaudz vēlāk, turpretī šajā nedēļā "M/ Darbnīcā" klausītājus sagaidīja otrs koncertcikls "Brooklyn Jazz", kur 23. augusta programma bija veltīta amerikāņu džeza pianistam un komponistam Bredam Meldavam viņa 56. dzimšanas dienā. Ar šīs personības vārdu pirmoreiz sastapos pianista Reiņa Zariņa koncertā, turpretī ar Endrū Dauningu – Kanādas latviešu dziesmu svētkos, un tas lika pieņemt, ka šoreiz "M/Darbnīcā" būs dzirdams klasisks džezs, nevis priekšnesums ar fanka, elektronikas vai rokmūzikas elementiem. Un ironiskā kārtā tieši tas kļuva par lielāko šķērsli vispārējai sajūsmai, jo visnotaļ inteliģentā, izsmalcinātā un emocionāli līdzsvarotā koncerta ritējumā jau programmas pirmajā daļā nemaldīgi kļuva skaidrs, ka otrā daļa būs apmēram tāda pati. Vēlreiz jāsecina, cik daudz gan spēj mainīt kāda džeza pūšaminstrumenta klātbūtne.

Jebkurā gadījumā mūziķi nelika vilties, jo Endrū Dauninga uzstāšanās saucama par suģestējošu paraugu džeza kontrabasa spēles meistarībai, Edgars Cīrulis gluži tāpat bija teicamā formā, bet īpašu uzmanību atkal pievērsa tieši sitaminstrumentālists. Te acīmredzot jāatgriežas pie sākumpunkta ar izkoptām tradīcijām un ne tikai spilgtu un virtuozu, bet arī savstarpēji atšķirīgu Latvijas džeza bundzinieku plejādi, un šeit jāakcentē Kaspara Kurdeko spēja uzņemties iniciatīvu, izteiksmes līdzekļu bagātīgums un spēles plastika.

Tāpat kā 19. augustā, arī četras dienas vēlāk ar oriģinālkompozīcijām nāca klajā visi interpreti, un Edgara Cīruļa, Kaspara Kurdeko un Endrū Dauninga skatījums te sasaucās ar Breda Meldava repertuāra liriskajām intonācijām un tematiskās attīstības kāpinājumiem, kur katrs no autoriem vienlaikus piedāvāja arī nedaudz citu pagriezienu muzikālo noskaņu gammā, citu māksliniecisko risinājumu. Protams, tā ir tikai daļa no Breda Meldava stilistiskās pasaules un latviešu (vai Latvijas kanādiešu) džeza pārstāvju radošajām atklāsmēm. "M/Darbnīcā" nākotnē gaidāmas vēl daudzas uzrunājošas un pārsteidzošas vērtības.