Vai Latvijai draud migrantu bandas? Policijas dati rāda citu ainu nekā sociālie tīkli

"Nu tad beidzot reāls indiešu noziedznieks!" tā, komentējot Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Ratnieka ierakstu ar pārpublicēto 12. augusta kriminālziņu "Rīgā iereibis ārvalstnieks ar auto lielā ātrumā taranējis DUS teritoriju", sociālajā tīklā "X" rakstīja kāda sociālo tīklu lietotāja.

Šovasar Valsts policija ziņoja, ka pabeigta izmeklēšana par kādu Indijas pilsoni, kurš Latvijā bija ierīkojis vairāk nekā simts narkotiku slēpņu. Patlaban Latvijā tiek tiesāts 1990. gadā dzimušais Indijas pilsonis, kurš šā gada februārī ar kravas auto izraisīja traģisku avāriju ar autobusu Apšupes krustojumā. Tie ir tikai daži piemēri, kas apliecina šo valstu pilsoņu paveiktos noziegumus Latvijā. Vai tie ko pierāda?

Arvien biežāk sociālajos tīklos, jo īpaši "Tiktok", pavīd trekni apgalvojumi: "Turpinās masveidīgs migrantu terors pret latvietēm", "Sākts kriminālprocess par migrantu iespējamu seksuālu uzmākšanos sievietei Rīgas centrā", "Viens palaida rokas, otrs izvilka ģenitālijas", "Musulmanis uzmācas sievietei". Par ko tie liecina?

Sociālajos tīklos šovasar tika plaši apspriests ceļu satiksmes negadījums Rīgā 12. augusta naktī, kad iereibis ārvalstnieks, lielā ātrumā traukdamies ar automašīnu, taranēja degvielas uzpildes stacijas teritoriju, nolauza dažas ceļa zīmes un karoga mastu. Policija viņam konstatēja 2,11 promiļu reibumu. Automašīnas pasažieris stāstījis, ka ir no Indijas, studē un strādā Latvijā, un no Indijas esot arī pie stūres sēdējušais vīrietis. Pārbaudot šofera identitāti, atklājies, ka viņam nebija derīgas autovadītāja apliecības un bija beigusies uzturēšanās atļauja Latvijā. Viņš nodots Valsts robežsardzei izraidīšanai no Latvijas.

Foto: LETA

"Jārēķinās ar sekām"

Pērn Valsts policijas Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes pārstāvis Dmitrijs Vegneris Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā teicis, ka policija novēro tendenci veidoties slēgtajām etniskajām grupām. "Pamazām tās palielinās, un tuvākajā nākotnē ir "jārēķinās ar sekām". Policista vērtējumā, Latvijas nelegālo migrantu kontroles sistēma līdz galam neesot pārdomāta un ne vienmēr esot efektīva," D. Vegnera stāstīto citēja ziņu aģentūra LETA.

Zīmīgi, ka D. Vegneris to sacīja uzreiz pēc tam, kad Latvijas sociālajos tīklos tracis sacēlās pēc kāda meitenes tēva ieraksta – Liepājā kebabnīcas darbinieks indietis esot vēlējies iepazīties ar 11 gadus vecu meiteni. Pēc tam notika vēl vairāki skaļi gadījumi, kuros iesaistīti migranti no trešās pasaules valstīm. Varbūt ne daudz, varbūt ne visos gadījumos pavisam skaidri, bet katrā ziņā Latvijas sabiedrību satraucoši, ņemot vērā vairāku Eiropas (un ne tikai) valstu pieredzi, kurās ar migrantiem vairs netiek galā – viņu skaits strauji aug, mainās ne tikai dzīves un kultūrtelpa, bet izveidojušās arī noziedzīgas bandas.

Arī jaunais iekšlietu ministrs Jānis Dombrava ceļ trauksmi par migrantiem. Viņa partijas – Nacionālās apvienības – biedrs E. Ratnieks nesen intervijā "Latvijas Avīzei", arī runājot par dažādiem riskiem saistībā ar imigrāciju, minēja sabiedrības aptaujas datus, ka, piemēram, noziedzības pieauguma risku saskata 57% aptaujāto iedzīvotāju.

Vai ekonomisko migrantu paveiktie likumpārkāpumi ir sīkums vai sākums kaut kam vairāk?

Latvijā kopienu bandu nav

"Latvijas Avīze" tagad uzdeva jautājumu Valsts policijai par Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes pārstāvja Dmitrija Vegnera brīdinājuma pamatotību. Valsts policija oficiālā atbildē "Latvijas Avīzei" mierina, ka lielam satraukumam nav pamata.

"Vēršam uzmanību, ka jūsu pieminētais Valsts policijas pārstāvis Saeimas komisijā šo jautājumu komentēja pēc Valsts policijas rīcībā esošās statistikas datiem vairāku gadu periodā un tos vērtējot kontekstā ar sabiedriskās kārtības un drošības potenciālajiem riskiem atbilstoši Valsts policijas kompetencei. Kā arī eksperts norāda, ka minētais nav attiecināms tikai uz trešo valstu pilsoņiem, bet gan visu Latvijā esošo ārzemnieku spēju un iespējām veiksmīgi integrēties Latvijā un pilnvērtīgi spēt iesaistīties dažādās sabiedriskās norisēs, pasākumos, attiecīgi norādot uz potenciāliem riskiem, vadoties pēc citu valstu pieredzes, kurās novērots, ka ārzemnieki, kuri negrib vai nevēlas pilnvērtīgi integrēties uzturēšanās valstī, var veidot "etniskas kopienas"," skan atbilde no preses dienesta.

Valsts policija uzsver, ka Saeimas komisijā apspriests jautājums par iespējamu ilgtermiņa ietekmi, kas varētu rasties, izdarot secinājumus no citu valstu pieredzes (piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Francijas). Par etnisko organizēto noziedzīgo grupu veidošanos Latvijā Valsts policija norāda: 

"Šobrīd nav izteiktu etnisku organizētās noziedzības grupu, savukārt esošās apzinātās noziedzīgās grupas parasti ietver dažādu tautību pārstāvjus. 

Pēdējos gados organizētās noziedzīgās grupas vienlaikus nodarbojas ar dažāda veida noziedzīgām darbībām – narkotikas, akcīzes preces u. c. noziedzības jomās, kas var nest ātru peļņu, kā arī organizētās noziedzīgās grupas arvien biežāk darbojas starptautiskā mērogā. Būtiski atzīmēt, ka 2025. gada sagatavotajā kārtējā Smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma novērtējumā par organizētām noziedzīgām grupām nav datu par izteikti etniskām grupām."

Tāpat Valsts policijas pārstāvji rakstiskajā atbildē min, ka rūpīgi sekojot līdzi, lai neparādās aizmetņi, no kā būtu iespējama noslēgtu kopienu veidošanās ar kriminālu ievirzi, radikālisms vai potenciāla etnisku noziedzīgo grupu veidošanās.

Jāpiebilst, ka šā gada 23. jūlijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" tika intervēts Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kuram žurnālistes vaicāja arī par migrantu izdarītajiem noziegumiem Latvijā un sabiedrības attieksmi pret migrantiem. Viņš minēja, ka migrantu pastrādāto noziegumu skaits nav pieaudzis. "Bet tas neļauj mums laisties snaudā, un nevar gaidīt, ka nākotnē situācija nevarētu mainīties. [..] Man viennozīmīgi ir prioritārs jautājums – nepieļaut trešo valstu pilsoņu noziedzīgas un cita veida likumpārkāpumu izpausmes mūsu valstī. Lielākā problēma pagaidām ir administratīvie pārkāpumi, tas saistīts ar uzvedības kultūru, piemēram, braukšanas kultūru. Protams, ja mēs paraugāmies no kriminoloģiskā viedokļa un arī citu valstu – Skandināvijas, Centrāleiropas – pieredzes, redzam: ja ļauj nostiprināties plašām šīm diasporām, attiecīgi tas ir laika jautājums..."

Ko rāda skaitļi

Kā zināms, ar atsevišķiem piemēriem var pierādīt pretējus viedokļus. Cik lielā mērā likumpārkāpumu skaits fiksēts attiecīgās tautības Latvijā dzīvojošo vidū?

Pirms sākam analīzi, vispirms jāpaskaidro, ka Eiropas Savienībā un Latvijā ar terminu "trešo valstu pilsoņi" apzīmē ārzemniekus, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (arī Lihtenšteina, Islande, Norvēģija) un Šveices Konfederācijas pilsoņi.

No vienas puses, trešo valstu pilsoņu, par kuriem kriminālprocesos pieņemti lēmumi par personas atzīšanu par aizdomās turēto, vislielākais skaits pirmajā trijniekā ir no Krievijas, Ukrainas un Moldovas. Tā liecina Valsts policijas 2025. gada publiskā pārskata dati.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

No otras puses, ja šo aizdomās turēto skaitu sarēķina pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņēmušo attiecīgās valsts pilsoņu skaitu, tad aina iezīmējas citāda. Likumam visnepaklausīgākie ar lielu atrāvienu priekšā visiem pērn ir bijuši moldāvi (7,2% no TUA saņēmušo skaita), kuri tā tiecas uz Eiropas Savienības tiesisko kārtību un drošību, tad armēņi (1,5%) un gruzīni (1,37%).

Indijas pilsoņi, kuri uz velosipēdiem ar ātrās piegādes pārtiku mugursomās visbiežāk ir mūsu acu priekšā, iznāk vismiermīlīgākie – tikai 0,13% no šeit strādājošiem nonākuši likuma pārkāpēju statusā. Gandrīz tikpat reti uzbeki un ukraiņi.

Kādus noziegumus visbiežāk pērn izdarījuši trešo valstu pilsoņi? Nebūt ne tādus, par kuriem tie skaļākie saucieni sociālajos tīklos. Proti, 43 pārkāpumi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, 31 zādzība, 30 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumi, 27 krāpšanas. Miesas bojājumu izdarīšana vai izvarošana pārskatā nav minētas – acīmredzot mazāk par astoņiem gadījumiem, kādos ir bijusi mantas tīša bojāšana.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

E. Ratnieks, minētajā intervijā runājot par Rīgu, sacīja, ka pēc galvaspilsētas pašvaldības policijas datiem kopš pagājušā gada septembra līdz šā gada 3. augustam konstatēti 1765 ārvalstu pilsoņu izdarītie pārkāpumi. Trešdaļa jeb 621 gadījums ir ceļu satiksmes pārkāpumi. Visvairāk to darījuši Indijas pilsoņi – 226 gadījumi, Uzbekistānas – 78, Krievijas – 40, Pakistānas – 38, Šrilankas – 34.

Par valsti kopumā jaunākie pieejamie dati par trešo valstu pilsoņiem ir par 2026. gada 1. ceturksni. Kopumā par aizdomās turētajām personām atzīti 57 trešo valstu pilsoņi (tie ir 2,2% no visām Valsts policijā par aizdomās turētajām atzītām personām Latvijā).

Bet cik augsts ir Latvijas pilsoņu noziedzības līmenis? 2025. gadā aizdomās turētā statuss teju 9000 noziegumos noteikts aptuveni 0,55% Latvijas pilsoņu, kamēr trešo valstu pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām – ap 0,23% jeb aptuveni 2,4 reizes retāk.