No "Līgavu medniekiem" līdz "Šerlokam Holmsam". Ko varam gaidīt no jaunās teātra sezonas

Jaunā teātra sezona, kas tradicionāli ver priekškaru septembra sākumā, solās būt visnotaļ saistoša ar skatuves mākslinieku pievēršanos Latvijai nozīmīgām personībām, kuras atstājušas paliekošu iespaidu mūsu attieksmē pret dzīvi šodien.

Nacionālajā teātrī Jānis Joņevs pievērsis uzmanību izcilajai sevišķi svarīgu lietu izmeklētājai Ritai Aksenokai, runājot par laiku, kad Latvijas prokuratūrā iebruka OMON, un šo soli aizstāvēja Latvijas galvenais komunists Alfrēds Rubiks, bet ar krāšņu 75 gadu jubilejas koncertu godinās tautā mīlētā komponista Mārtiņa Brauna piemiņu. Jaunais Rīgas teātris (JRT) Ingas Ābeles jaunajā lugā uzmanības centrā novietos latviešu rakstniekus – filozofus Zentu Mauriņu un Konstantīnu Raudivi –, bet Liepājas teātris, kura uz Rīgu nupat augustā atvestās "Latviešu raķetes" ar stāstu par leģendāro bobsleja treneri Rolandu Upatnieku piedzīvoja īstas ovācijas, jaunajā sezonā stāstīs par jaunāko laiku varoni Gunāru Astru...

Vairākos teātros būs kā režisoru debijas, tā intriģējošas atgriešanās un kā izrādes prātam un sirdij, tā ar lielu lomu mūzikai. Ko teātri piedāvās jaunajā sezonā?

Nacionālajā teātrī – "brīvie vēji"

Nacionālajā teātrī 108. sezonas septiņpadsmit pirmizrādēm atrasts kopietvars "brīvie vēji". Un, tā kā brīvība nav iedomājama bez atbildības, jaunās sezonas viena no caurviju tēmām būs atbildība par izdarītajām izvēlēm un to cenu – no "Doriana Greja portreta" līdz "Donam Žuanam", no Surģenieku nama precību sāgas un sarežģītajām laulību izvēlēm līdz Alfrēdam Rubikam uz notiesāto sola.

Tradicionāli teātris sezonu atklāj ar kādu latviešu autora lieldarbu. Savu 120. dzimšanas dienu svinēs Anšlavs Eglītis ar "Līgavu mednieku" pirmiestudējumu uz Lielās skatuves. Līdzās tādiem pazīstamiem rakstnieka darbiem kā "Homo novus" un "Pansija pilī" arī viņa pirmais 1939. gadā publicētais romāns "Līgavu mednieki" uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem rakstnieka daiļradē. Režisore Paula Pļavniece šo darbu iestudēs kopā ar savu radošo komandu – dramatizējuma autoru Klāvu Melli un scenogrāfu Kristapu Kramiņu, kurš uz skatuves uzburs trīsdesmito gadu jūgenda greznību. Krāšņajā iestudējumā piedalīsies 21 aktieris – gan Nacionālā teātra skatuves mākslinieki, gan Kultūras akadēmijas 4. kursa studenti.

Nacionālā teātra direktora vietniece mākslinieciskos jautājumos Ieva Struka iezīmē vēl kādu šķautni: "Mēs ar režisori Paulu Pļavnieci, izvēloties šo darbu, tajā saskatījām ne tikai izklaidējošu stāstu par jauniešiem precību gados, bet arī par pirmās Latvijas brīvvalsts spožāko laikposmu, pēc kura, kā zinām, sekoja ļoti rūgta pieredze. Visi lugas varoņi, kuriem Anšlavs Eglītis noskatīja prototipus dzīvē, izklīda pasaulē vai gāja bojā. Tā intonācija, ka ļoti, ļoti augstam lidojumam var sekot kritiens vai negaidīts dzīves pavērsiens, varētu caurvīt izrādi."

Teātrim izdevies turēt solījumu, un tiks īstenota Jāņa Joņeva piedāvātā triloģija pilnā apmērā. Pēc pērn iestudētās izrādes "Ko var cilvēks" – par Aleksandra Volkeviča bandu – jau septembrī Jaunajā zālē priekškaru vērs triloģijas otrā daļa par leģendārās izmeklētājas Ritas Aksenokas sarežģītākajām lietām – izrādei "Principiāla nostāja" pamatā ir Alfrēda Rubika prāva. Iestudējuma autors Jānis Joņevs saka: "Rita Aksenoka pastāstīja par lietām, kuras viņai visvairāk palikušas atmiņā, bieži pieminot OMON grupas un Alfrēda Rubika lietu. OMON grupa saistās ar piekaušanām, laupīšanām, spīdzināšanām, slepkavībām. Izmeklēšana notiek vispārēja sabrukuma laikā 1991. gada janvārī. Alfrēda Rubika lietu interesantu padara divas principiālas nostājas. Izrādes nosaukums ņemts no Rubika sacītā, ka viss tiekot darīts, lai atriebtos komunistam par viņa principiālo nostāju. Arī izmeklētāja Rita Aksenoka pazīstama ar savu principiālo nostāju, un šīs nostājas saduras. Par ko īsti LKP CK pirmo sekretāru Rubiku tiesā? Vai var tiesāt politiķi par viņa kļūdainām izvēlēm, kuras neizturēja strauju laika pārbaudi, kad grūti līdz patiesībai nonākt? Tie ir lieli izmeklēšanas izaicinājumi." Izrādes scenogrāfs ir Kristiāns Brekte, bet Alfrēdu Rubiku spēlēs Uldis Anže.

Tā kā pērn īpašu atzinību izpelnījās Marijas Bērziņas iestudētais Uldim Stabulniekam veltītais jubilejas koncerts, šajā sezonā teātris atcerēsies Mārtiņu Braunu viņa 75. dzimšanas dienā.

Kā atklāj teātra direktors Māris Vītols, televīzijas arhīvos viņš personīgi uzgājis desmit gadu vecu ierakstu, kur Mārtiņš Brauns svin savu 65. dzimšanas dienu uz Nacionālā teātra lielās zāles skatuves. "Panorāmas" sižetā mūziķis teic, ka šeit iekļuvis pa sētas durvīm un var nosvinēt savu jubileju tikai tāpēc, ka viss Nacionālā teātra kolektīvs piedalās "Spēlmaņu nakts" ceremonijā Dailes teātrī... Nu esot jāatdod parāds Mārtiņam Braunam, plaši atverot Nacionālā teātra durvis. Mārtiņa Brauna "Šķiršanās blūzu" teātris "pagriezis kājām gaisā", un septembrī Lielajā zālē priekškaru vērs koncertiestudējums "Tikšanās blūzs. Mārtiņam Braunam – 75" Ditas Lūriņas režijā. Kopā ar scenogrāfu Valteru Kristbergu izlemts izmantot ne tikai visu lielo skatuvi, bet arī dziļo aizskatuvi. Kā atklāj par uzveduma muzikālo pusi atbildīgā Zane Dombrovska, mūziķu kompānijā būs arī divi brīnišķīgi, pavisam "autentiski sīpoli" Raimonds Macats un Aivars Gudrais, dziedoši viesmākslinieki Zane Gudrā, Miks Galvanovskis un Nacionālā teātra aktieri. Skanēs gan "Mīla ir kā uguns", gan citi blūzi, jo tie radīti laikā, kad Mārtiņš Brauns bija Nacionālā teātra muzikālās daļas vadītājs, un tieši te, Aktieru zālē, režisors Valdis Lūriņš veidoja izrādi, no kuras nākuši daudzu tik iemīļotie Mārtiņa Brauna blūzi no izrādēm "Sirano de Beržeraks", "Alberts", "Mauglis" un citi.

Savukārt pērn Uldim Stabulniekam veltītā koncerta režisore Marija Bērziņa šajā sezonā Lielajā zālē iestudēs Gadumijas koncertu "Papardes zieds ziemas naktī", kur Valta Pūces mūzikā un Noras Ikstenas pasakās pieaugušajiem savīsies tautiskais ar barokālo, būs arī Vecgada ballīte ar trim burvīgiem konferansjē smokingos, konfeti un šampanietis!

Bet Ditai Lūriņai šajā sezonā vēl viens būtisks izaicinājums kā režisorei. Nacionālais teātris ir atvadījies no sešpadsmit sezonas spēlētā leģendārā Indras Rogas iestudējuma "Skroderdienas Silmačos" un jūnijā Lielajā zālē noslēgs sezonu ar jaunu Rūdolfa Blaumaņa lugas interpretāciju. Bet kurai gan citai uzticēt jaunā iestudējuma režiju, ja ne Ditai Lūriņai, kura spēlējusi gan mazo Toniju Liepājas teātrī, pēc tam Ieviņu un Zāru, bet iepriekšējā Nacionālā teātra versijā vairāk nekā 150 reižu bijusi Silmaču Antonija? Dita Lūriņa sevi jau pierādījusi kā režisore, kura zina tradīciju, bet kurai ir arī savs novatorisks skatījums un savi akcenti. Arī šā uzveduma muzikālā materiāla veidošanā iesaistīta Zane Dombrovska.

Bet Blaumaņa vārds parādīsies arī bērniem veltītā izrādē – "Velniņus" iestudēs režisors Henrijs Arājs.

Ne jau katru gadu Nacionālajā teātrī viesojas ārzemju režisori. Tas drīzāk ir izņēmums. Visnotaļ drosmīgā interpretācijā iestudēt Moljēra "Donu Žuanu" Lielajā zālē apsolījis viens no nozīmīgākajiem arī citur Eiropā strādājošajiem bulgāru režisoriem Aleksandrs Morfovs, kurš Dailē savulaik iestudējis tādas publikas iemīļotas izrādes kā "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu" un "Lauva ziemā". Citējot Māri Vītolu, dons Žuans slavens ar savu brīvdomību, un ne velti pat Nīče, kurš aicināja pārvērtēt visas vērtības un atteikties no autoritātēm un dogmatisma, tiek pielīdzināts filozofu pasaules "donam Žuanam".

"Dons Žuans no atbildības atsakās," izrādes vēstījumu paver Ieva Struka, "un kādas tam ir sekas? Atbildība tiek pieprasīta – un Moljēra versijā to paģēr debesis..." Būs vizuāli pārsteidzošs iestudējums ar videomateriāliem un kino elementiem, kurā darbība risināsies dubultā realitātē – gan lugā, gan galvenā varoņa galvā.

Pērn iestudētās "Zīda čūskas" dramaturgs Artūrs Dīcis pievērsies jaunai lugai par vīriešiem pusmūža krīzē "Dejotāji uz benzīna bākas", ko iestudēs Regnārs Vaivars, kuram tā būs atgriešanās uz Lielās zāles skatuves pēc astoņas nominācijas ieguvušās Jaunās zāles izrādes "Atbalss Aija".

Pēteris Krilovs, kurš pērn publiku iepriecināja ar "Ilgu tramvaju", strādās pie diviem darbiem mazajās zālēs – Jaunajā zālē taps Frīdriha Dirrenmata parafrāze par "Spēlējam Strindbergu", kur lomās būs režisora senāki un ne tik seni domubiedri – aktieri Maija Doveika, Gundars Grasbergs un Ivars Puga. Savukārt Gundars Grasbergs, kurš labi zināms kā kontrabasa partijas izpildītājs daudzos muzikālos pasākumos, sagaidījis vēsturisku brīdi, kad režisors Pēteris Krilovs aicinājis Aktieru zālē kopā iestudēt leģendāro Patrika Zīskinda darbu "Kontrabass".

JRT – ar poētiskā teātra sarunas spēku

Jaunais Rīgas teātris jaunajā sezonā sola uzmanību veltīt poētiskā teātra sarunas spēkam, izgaismojot mūsu garīgās telpas potenciālu, ielūkojoties spilgtās personībās un viņu pasaules redzējumā. Spēka stāstus teātris meklēs gan šodienā, gan arī kultūras mantojumā un spilgtu pagātnes personību dzīves un darbu lappusēs, kas šodien piemirstas.

Pirmie divi sezonas jauniestudējumi priekškaru vērs oktobrī. Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis iestudē Ingas Ābeles lugu par cilvēkiem un dzīvi mūsdienu Latvijā "Vējdzirnavas". Vējdzirnavas jau gandrīz sabrukušas, vai tām vajag spārnus? Kas padara vējdzirnavas par vējdzirnavām – spārni vai maltuve? Un kas atšķir kritienu no lēciena? To visu vaicā šī izrāde. Jaunajā Rīgas teātrī pēc trīspadsmit gadu pārtraukuma atgriežas publikas atsaucību savulaik guvušās pēc Anšlava Eglīša romāna motīviem veidotās filmas "Homo novus" režisore Anna Viduleja, kura 2013. gadā uz JRT skatuves iestudēja izrādi "Gaismotāji". Režisore kopā ar jauno dramaturģi Elīnu Vilderi, aktieriem Vili Daudziņu un Aminatu Grietu Diarru un mākslinieci Kristu Vindbergu-Auznieci ir nodevusies cilvēka dvēseles meklējumiem. Apvienojot tekstu fragmentus no renesanses laikmeta ģēnija Leonardo da Vinči (1452–1519) vairāk nekā 7000 lappušu apjomīgajiem, spoguļrakstā tapušajiem pierakstiem un filozofes un kurtizānes Aragonas Tūlijas (1501–1556) traktāta par mīlestību un dienasgrāmatas fragmentiem ir radīta oriģinālluga "Tūlija un da Vinči. Septiņas dienas", kurā šie divi cilvēki sastopas un atklāj mums neierastu pasaules uztveri. Viņi iemīlas un šķiras. Viņa izdos traktātu par mīlestību, viņš uzgleznos darbu, ko pasaule vēlāk pazīs ar nosaukumu "Džokonda".

Savukārt novembra vidū Jaunajā zālē režisores lomā atgriezīsies Inga Ungure (Tropa), kura iestudēs Ingmara Bergmana darbu "Neuzticīgā", bet decembra sākumā Mazajā zālē režisors Gatis Šmits kopā ar Baibu Broku veidos izrādi pēc rakstnieces Monikas Helferes romāna "Bagāža".

Arī JRT šajā sezonā ir pievērsies Latvijai nozīmīgām personībām. Īpaši JRT rakstītā Ingas Ābeles luga "Zenta un Konstantīns" uzmanības centrā novieto latviešu rakstniekus filozofus Zentu Mauriņu un Konstantīnu Raudivi un mēģina atminēt, kas ir šo divu spilgto, neordināro latviešu personību savienības noslēpums un spēks. Galvenajās lomās – Jana Čivžele un Andris Keišs. Režija uzticēta Kristīnei Krūzei. Sagatavošanā ir vēl vairākas citas izrādes.

Dailē – ar muzikālu akcentu

Dailē sezonas pirmais jauniestudējums pirmizrādi piedzīvos jau 11. septembrī. Lielajā zālē režisors Mārtiņš Eihe iestudē dramaturga Maikla Freina darbu – izrādi "Mazliet par skaļu". Iestudējums skatītājiem sola žanru, ko teātris definējis kā "čakars divos cēlienos", kas sevī iekļauj "emocionālu izvirdumu sanitāro mezglu" un "lēnu avāriju".

Savukārt uzreiz pēc tam, 12. septembrī, notiks Jaunās zāles pirmā pirmizrāde, kad uz skatuves atgriezīsies režisors Dmitrijs Petrenko ar īru dramaturga Konora Makfērsona lugu "Mirdzošā pilsēta". Dailē atgriezīsies arī režisors un dramaturgs Daniels Ragets. Pagājušajā sezonā laulības drāmu "Sapņu novele" iestudējušais jaunais brits tagad ķēries pie "Mefistofeļa".

Šī sezona Dailē solās būt ar jūtamu muzikālu akcentu, jo mūzikai būs noteicošā loma divos Lielās zāles iestudējumos. Gatis Šmits iestudēs Raimonda Paula un Jāņa Petera mūziklu "Šerloks Holmss", bet teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs – muzikālu drāmu "Stereotipi", stāstu par visu laiku labākā mūzikas albuma radīšanu.

Daugavpils teātrī – arī poļu valoda

Šosezon Daugavpils teātra repertuāru papildinās vairāki dziļi psiholoģiski jauniestudējumi, kuros būs atspoguļoti sevis meklējumi un sarežģītas attiecības ģimenē. Vienlaikus teātris turpinās paplašināt repertuārā pārstāvēto valodu daudzveidību un nākamā gada sākumā iestudēs izrādi, kurā skanēs poļu valoda.

Pirmā jaunās sezonas pirmizrāde gaidāma oktobrī. Tas būs Aleksandra Vampilova lugas "Pīļu medības" iestudējums, kurš taps režisoru Edgara Māliņa un Oļega Šapošņikova kopradē. Abi režisori jau ir strādājuši kopā pie citas Vampilova lugas – "Vecākais dēls". Eksistenciālajā drāmā "Pīļu medības" tiks pētītas sarežģītas savstarpējās attiecības, kā arī dzīves atlikšanas un nenoteiktības sajūtas. Izrāde būs krievu valodā ar tulkojumu latviešu valodā titros.

Paralēli darbu pie Henrika Ibsena lugas "Rēgi" (pazīstama arī kā "Spoki") uzsācis režisors no Norvēģijas Terje Skunsengs-Neudērs. Mūsdienās šī luga tiek uzskatīta par vienu no Ibsena dramaturģijas virsotnēm, lai gan pēc tās publicēšanas 1881. gadā tā izraisīja plašu sašutumu un ilgu laiku to neviens neuzdrošinājās iestudēt. Tā ir ģimenes drāma par tumšiem noslēpumiem jeb pagātnes rēgiem, no kuriem nav iespējams aizbēgt.

Valmieras teātris – par varu un brīvību

"Jaunās sezonas virstēma ir par varu", arī Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena turas pie tematiska rāmējuma, "sākot ar bailēm no tehnoloģiju varas un varas spēlēm galmos, līdz indivīda attiecībām ar varu un pretošanos tai. Kas ir viena cilvēka spēkos, ja pretī ir šautenes, režīma savilkti tīkli, birokrātija – dažādi ieroči cilvēka brīvības un izvēles kontrolei? Par to, kāda ir brīvības cena. No Keitas Atvelas versijas par mūsdienu sašķelto pasauli starp paaudzēm un priekšstatiem, Brehta aprakstītās fašisma impērijas, Šillera karalieņu un Šekspīra karaļu nodevībām un spēlēm līdz Justīnes Kļavas izpētītajai Jelgavas jauniešu pretstāvei padomju varai pēc Otrā pasaules kara, Millera stāstam par brīvības cenu starp abiem pasaules kariem, un, sezonu noslēdzot, – Artūra Dīča un Reiņa Suhanova pētījumam par indivīda sapni radīt mazu uzņēmumu un padarīt to par nacionālu lepnumu, neskatoties uz Latvijas un Eiropas birokrātijas, krīžu un nacionālo īpatnību izaicinājumiem."

Jaunajā sezonā vairāki nozīmīgi jauniestudējumi taps, turpinoties Valmieras teātra un Borisa un Ināras Teterevu fonda sadarbībai. Kopš tās aizsākšanas 2023. gadā fonda ieguldījums teātra attīstībā sasniedz 700 000 eiro. Pirmais jaunās sezonas iestudējums ar fonda atbalstu būs Bertolta Brehta "Trešās impērijas bailes un posts" Indras Rogas režijā.

Izceļams arī viesmākslinieku iestudējums sezonas sākumā. Pēc trim dienām, 29. augustā, pirmizrādi Jaunajā zālē piedzīvos režisora Džefa Džeimsa, scenogrāfes Šarlotes Henerijas un komponista Kīrana Lūkasa versija dramaturģes Keitas Atvelas lugai "Big Data" (2024), kas Valmieras teātrī tiks spēlēta ar nosaukumu "Tīkli".

Liepājas teātrim – 120 gadu jubileja

Liepājas teātris lepojas ar pirmo Renātes Kērdas izrādi Latvijā, un tieši tā arī sauksies iestudējums, kurš pirmizrādes priekškaru vērs 26. septembrī Lielajā zālē – "Pirmā Renātes Kērdas izrāde Latvijā". Renāte Kērda ir viena no atzītākajām teātra veidotājām Igaunijā. Viņas darbos savijas precīzi vērojumi par dzīves absurdo pusi, kurus pilda humors un ļoti precīzs horeogrāfiskais zīmējums. Savās izrādēs Kērda veido visu – gan izrādes režiju, gan dramaturģiju, gan vizuālo un skanisko tēlu. Tā kā šī izrāde radīta tieši latviešu skatītājam, tajā izmantoti latviešu kultūras arhetipi un izrādei ir dzejas gars. Tā ir sociāla alegorija par mūsdienu cilvēku. Starp citu, igauniete Renāte Kērda ļoti labi runā latviski, jo viņas mamma ir latviete un bērnību māksliniece pavadījusi Kokneses pusē.

Nākamais iestudējums vērs durvis Mazajā zālē. Ineses Mičules iestudētā Sūzijas Milleres luga "Prima Facie" būs stundu gara monoizrāde, savā ziņā kā balva aktrisei Agnesei Jēkabsonei, kura spēlēs advokāti, kura pēc neveiksmīgas tikšanās ar kolēģi spiesta pārvērtēt visu, kam iepriekš ticējusi savā darbā.

Novembrī Lielajā zālē traģikomiskā melodrāmā satiksies Ēdens fon Horvāts ar režisoru Elmāru Seņkovu izrādē "Vīnes meža stāsti". Kas režisoru uzrunājis 1931. gadā radītajā darbā? Elmārs Seņkovs: "Šajā lugā mēs kopā ar Justīni Kļavu atradām daudzas aktuālas lietas, kas sabalsojas ar šodienu, bet galvenā mana interese ir strādāt ar jaunām estētiskām formām tieši aktieru meistarībā, kam šī lieliskā dramaturģija dod labas iespējas. Materiāls ir bagāts ar spilgtiem, interesantiem tēliem, un izrādē piedalīsies liels Liepājas teātra aktieru ansamblis. Materiāls ir arī ļoti grotesks, pat cinisks. Bet, tā kā mani darbi pēdējā laikā ir raksturīgi ar kaut kādu cinismu un ironiju, tad šoreiz caur vieglo, komisko, cinisko spēli cenšos saprast, kādā pasaulē dzīvojam, un mēģināšu izdarīt secinājumus, kādā pasaulē mēs vēlētos dzīvot. (..) Populisms, īpaši priekšvēlēšanu laikā, ņem virsroku ne tikai Latvijā, bet šī bīstamā tendence vērojama viscaur Eiropā. (..) Bet izrāde būs koša, jautra, ar iespēju brīnišķīgai aktieru spēlei."

Savukārt 2027. gada pirmā izrāde vērs priekškaru februārī. Tā tapusi pēc Laura Gundara romāna "Svešam kļūt". Valters Sīlis izrādi gan režisēs, gan veidos dramatizējumu. Izrādē piedalīsies arī pats grāmatas autors Lauris Gundars. Šo darbu teātra mākslinieciskais vadītājs Valters Sīlis raksturo tā:

"Stāsts izrādē būs par Gunāru A., kā varonis apzīmēts romānā, bet mēs zinām, ka runa ir par Gunāru Astru un viņa varonības pilno likteni, kas rada vēlmi salīdzināties ar ikvienu no mums. Tas ir skarbs, ļoti atklāts romāns, kas runā par šā laika varoņiem, kādi esam vēlējušies būt, bet ne vienmēr smagos apstākļos tas izdevies. Romānu izdeva laikā, kad "čekas maisi" tika atvērti, bet sistemātiski, ārpus publicētām intervijām medijos, runāt par šo lietu valstiski kaut kā nesanāca. Varbūt mūsu dzīvē tas arī nekad nenotiks... Bet teātrī to varam. Un Lauris Gundars savā romānā to dara brīnišķīgi neprātīgi godīgi."

Martā pirmizrādi vērs uzvedums "Tikai pieaugušajiem", kas būs sava veida "salidojums" Klaipēdas kursa aktieriem, kas šobrīd strādā Liepājas teātrī.

Aprīlī režisore Kristīne Brīniņa turpinās sabiedriski aktīvi un sociāli iekļaujošu laikmetīgās skatuves mākslas darbu veidošanu. Mazajā zālē priekškaru vērs "Izlīguma sarunas", kas tapušas sadarbībā ar Valsts probācijas dienestu. Izrāde runās par to, kā sabiedrībā risināt konfliktus un kā nākamajām paaudzēm nepārņemt iepriekšējo piedzīvotās traumas. Kristīne Brīniņa jautā: "Vai atpazīstam to brīdi, kad esam vardarbīgi un kas īsti ir ļaunums, kur ir tā robeža? Vēlos raisīt diskusiju par to, vai var nepārprotami nošķirt cietušo no pāridarītāja?" Liepājas teātrim šogad liels notikums. Martā tas svinēs savu 120. dzimšanas dienu, vairākos kinolektorija vakaros atskatoties uz savu vēsturi un notikumiem, kas veidojuši Liepājas teātri tādu, kāds tas šobrīd ir.