Vienviet ūdens un uzlādes punkti, citviet klusums — pašvaldību gatavība krīzei atšķiras

Kopš postošās vētras pagājušas jau četras dienas, taču sociālajos medijos nerimst tikpat vētraini iedzīvotāju komentāri par atsevišķu pašvaldību rīcību. Kādā novadā laikus nebija nodrošināts dzeramais ūdens, citviet – punkts, kur uzlādēt mobilo tālruni, bet vēl citur iedzīvotāji sūdzas par, viņuprāt, vienaldzīgu vietvaras attieksmi. Situāciju plašāk pēta 360TV Ziņas.

Viena no pašvaldībām, kas izpelnījusies kritiku, ir Siguldas novads. Iedzīvotāji sociālajos medijos pārmeta pašvaldībai nepietiekamu komunikāciju un savlaicīga atbalsta trūkumu. Siguldas novada pašvaldības izpilddirektore Līga Bukovska pārmetumus noraida, norādot, ka pilsētā ūdensapgāde un kanalizācija tika nodrošināta pilnībā, bet dienesti strādāja, lai pēc iespējas ātrāk novērstu vētras radītās sekas.

“Protams, varētu būt labāk, bet viss tika darīts pēc labākās sirdsapziņas,” saka Bukovska.

Tikmēr par vienu no iedzīvotāju varoņiem kļuvis Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš krīzes laikā regulāri informēja iedzīvotājus par notiekošo un pašvaldības rīcību. Viņš stāsta, ka vētras seku novēršanā tika iesaistīta Zemessardze, papildus nodrošināti ģeneratori, bet komunālo uzņēmumu darbinieki nekavējoties sāka darbu. Brigādes tika norīkotas ceļu atbrīvošanai, savukārt ēdināšanas uzņēmums nodrošināja zupas virtuvi.

“Šonakt pagulējām drusciņ, bet iepriekšējās naktis bija bezmiega. Tika iesaistīta Zemessardze, papildu ģeneratori. Komunālie uzņēmumi tika pacelti, darbinieki uzreiz strādāja,” stāsta Adamovičs.

Vietās, kur nebija mobilo sakaru, informācija iedzīvotājiem tika nogādāta ar pašvaldības policijas palīdzību un skaļruņiem. Preiļu novadā tika izveidotas arī ūdens ņemšanas vietas un mobilo tālruņu uzlādes punkti. Ar ģeneratoriem nodrošināti pagasti, Preiļu slimnīca, atsevišķi uzņēmumi un degvielas uzpildes stacija, lai vismaz viena no tām varētu turpināt darbu.

Adamovičs nenoliedz, ka pašvaldību rīcība krīzes situācijā bijusi atšķirīga. Viņaprāt, nepieciešamas vienotas vadlīnijas un skaidri izpildes noteikumi par to, kā krīzes laikā jānodrošina veikali, uzņēmumi, slimnīcas, komunālie dienesti, aptiekas un degvielas uzpildes stacijas.

Vienlaikus viņš uzsver, ka daudz kas atkarīgs arī no konkrētās situācijas un informācijas aprites.

Arī Krīzes vadības centrs atzīst, ka vētra bijusi kārtējā mācību stunda, pēc kuras nepieciešams pilnveidot vairākus procesus. Viens no priekšlikumiem ir izveidot tā dēvētos noturības punktus – īpašas vietas reģionos un pašvaldībās, kur katastrofas gadījumā iedzīvotāji varētu saņemt informāciju, uzpildīt dzeramo ūdeni un piekļūt sakariem.

“Noturības punkti varētu būt īpašas vietas reģionos, pašvaldībās, kur sabiedrībai šādu katastrofu gadījumā vērsties, saņemt jaunāko informāciju, uzpildīt dzeramo ūdeni, tikt pie sakariem,” skaidro Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle.

Tāpat plānots precizēt iedzīvotāju rīcību pēc šūnapraides paziņojumu saņemšanas, tostarp skaidri noteikt, ko šādās situācijās drīkst un ko nedrīkst darīt. Piemēram, vai krīzes apstākļos būtu pieļaujama koncertu un citu publisku pasākumu norise.

Krīzes vadības centrs norāda, ka jāuzlabo arī datu un informācijas apmaiņa starp atbildīgajām institūcijām un iedzīvotājiem. Vētras pieredze izgaismojusi, ka pašvaldību gatavība krīzes situācijām un spēja nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu joprojām būtiski atšķiras.

VIDEO:

+55 foto

22. augusta vētras postījumi Rīgā

Vētras postījumi Rīgā.

22. augusta vētras postījumi Rīgā.

1 / 55

Foto: LETA