Vētrainais vasaras pārsteigums atklāj vājos punktus — pazūd elektrība, sakari, ūdens un degviela

Vētra, kas gāja pāri Latvijai 22. augusta vakarā un 23. augusta naktī, vēl ilgi paliks ļaužu prātos.

Atsevišķi laika ziņu speciālisti vērtē, ka tā esot bijusi pēdējo gadu desmitu spēcīgākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Postošā vēja gāztie koki pārrāva elektrolīnijas, elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali. Vēl pirmdienas rītā daudzviet mājas bija bez elektrības, atbildīgie dienesti turpināja novērst postījumu sekas. Bet amatpersonas un politiķi jau sāka vērtēt – vai šādām krīzēm esam gatavi un kā tām nākotnē sagatavoties labāk.

Vislielāko slodzi sestdien un svētdien nācās iznest "Sadales tīkla" darbiniekiem. Pirmdienas vakarā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 54 000 klientu. AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons sacīja, ka atsevišķās lauku viensētās elektroapgāde var tikt atjaunota tikai otrdien, 25. augustā, vai trešdien, 26. augustā.

Pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis skaidroja, ka pirmdienas rītā bez sprieguma vēl bija 10 AST 110 kilovoltu (kV) apakšstacijas. Aktīvākie darbi pirmdien notika Latgales pusē, Sēlijā ap Jēkabpili un Vidzemē ap Ērgļiem un Viļāniem. Uz elektrolīnijām bija ļoti daudz kritušu koku, kas jānovāc.

3080 pieteikumu

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 34 stundu laikā saņēmis 3080 pieteikumus, un tas ir lielākais reģistrēto notikumu skaits kopš šādas statistikas apkopošanas sākuma, pēc Krīzes vadības padomes sēdes žurnālistiem sacīja VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis. Visvairāk pieteikumu saņemts Rīgā un Rīgas reģionā – attiecīgi vairāk nekā 1000 un vairāk nekā 800. Latgalē saņemti gandrīz 500 izsaukumi, Zemgalē – aptuveni 400, bet Vidzemē un Kurzemē – mazāk nekā 200 izsaukumu.

Vētras laikā bojā gājis viens cilvēks (Jelgavā sabrukušas neapdzīvotas ēkas konstrukcijas, kas uzkritušas cilvēkam, un viņš gājis bojā), bet trīs cilvēki cietuši, tostarp divi ugunsdzēsēji. Sestdien vētras saku likvidēšanas laikā cietušais glābējs turpinot ārstēšanos ģimenes ārsta uzraudzībā. Svētdien, likvidējot vēja radītās sekas Saulkrastu novadā, traumas guva viens glābējs, kurš tika hospitalizēts. Aizkraukles novada Aiviekstes pagastā cilvēkam uzkrita koks. Vēl divi cilvēki izglābti. Ludzas novada Malnavas pagastā koks bija uzkritis konteineram, kurā atradās cilvēks, viņu iesprostojot. Ugunsdzēsēji cilvēku izglāba. Talsu novada Valdgales pagastā vairāki koki bija uzkrituši dzīvojamajai mājai, no kuras VUGD darbinieki izglāba cilvēku.

Lielākā daļa VUGD reģistrēto notikumu saistīti ar lūzušu koku novākšanu no ceļu braucamās daļas, savukārt daļa izsaukumu bijusi saistīta ar kokiem, kas uzgāzušies infrastruktūras objektiem vai ēkām. 

Infrastruktūras atjaunošanā un vētras seku likvidēšanā iesaistījās arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji, Zemessardze un privātais sektors.

Pēc Ministru kabineta krīzes vadības sēdes, kas notika pirmdien, finanšu ministrs, Ministru prezidenta vietas pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis informēja, kas slēgtajā sēdē pārrunāts jautājums, kas saistīts ar elektrības pārrāvumiem vētras laikā. Kučinskis atzina, ka Latvija nekad nebūšot pilnībā pasargāta, lai elektrība nekad nepazustu. Bet esot vēl lietas, kas jāpilnveido, tāpēc visām ministrijām, kā arī iesaistītajām iestādēm un Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim valdībā jāsniedz ieteikumi un priekšlikumi, kā kopējās sistēmas darbu šāda veida krīzes situācijās uzlabot.

Rosina paplašināt elektrolīniju aizsargjoslu

"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis pirmdien pēc krīzes vadības padomes sēdes žurnālistiem izteica viedokli, ka elektrolīniju aizsargjoslu paplašināšana par pieciem metriem tajās iekritušo koku skaitu samazinātu par 80%. Viņš minēja, ka pašreiz Latvijā ir regulējums, ka 330 kilovoltu (kV) elektrolīnijām aizsargjosla ir 27 metri uz katru pusi, bet 110 kV līnijām – 13 metri uz katru pusi. Tā ir zona, ko drīkst attīrīt no kokiem. Paplašinot šo trasi par pieciem metriem uz katru pusi, iekritušo koku skaits samazinātos par 80%, jo 80% no līnijās iekritušajiem kokiem aug tieši šajā piecu metru zonā. Viņš teica, ka likumprojekta grozījumi, lai elektrolīniju aizsargjoslas paplašinātu par pieciem metriem, ir iesniegts izskatīšanai Saeimā.

"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons teica, ka pašreiz ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu sadales tīklā kabelizēti jeb zemē ir ierakti 250 kilometri elektrolīniju. Papildu kabelizācijas projekti ir sagatavoti, un finansējuma piešķiršana šim mērķim no ES fondiem ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Nākamajos piecos gados plānots kabelizēt visas līnijas, kas ved uz apdzīvotām vietām ar vismaz 500 iedzīvotājiem.

Labi, ka bija brīvdienas...

Dramatiska situācija svētdien veidojās daudzās Latvijas pilsētās un novados, elektrības pārrāvums radīja ķēdes reakciju – dažviet nebija ūdensapgādes, nedarbojās kanalizācija, tika slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas.

Madonas novadā pirmdien dienā daudzviet iedzīvotāji bija bez elektrības un mobilajiem sakariem. Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs intervijā aģentūrai LETA teica, ka šī vētra nav nodarījusi būtiskus postījumus ēkām un citai infrastruktūrai, taču ir daudz lauztu koku, zaru. "Madonas pilsētā bija gan elektrība, gan sakari, arī degvielu varēja iegādāties, jo novadā ūdenssaimniecības pakalpojumus varēja nodrošināt tikai ar ģeneratoriem," teica Lungevičs. 

Labi, ka vētra plosījās vasarā un brīvdienās, kad vēl ir gara diena un skolas, bērnudārzi nestrādā, piebilda domes priekšsēdētājs. Madonas novadā pirmdien bijis iespējams nodrošināt visu bērnudārzu darbu.

Vētras seku dēļ Aizkraukles novada Pļaviņās un Jaunjelgavā pirmdien nestrādāja bērnudārzi, jo nebija elektrības, līdz ar to arī ūdens un iespējas nodrošināt ēdināšanu.

Vēja nogāztais koks Saulkrastos nedaudz pacēlis virs zemes šķūnīti...

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Daļa paziņojumus neuztvēra nopietni

Bauskas novadā elektrības pirmdien no rīta nebija vairāk nekā 9000 iedzīvotāju, kā arī daļā novada nebija atjaunota ūdensapgāde. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Bauskas daļas komandieris Vadims Kuzmičs pirmdienas rītā pašvaldības sasauktajā sēdē sacīja, ka, neskatoties uz šūnapraides paziņojumu par gaidāmo vētru, daļa iedzīvotāju to neuztvēra nopietni, turklāt sestdienas pirmā puse bija saulaina. Viņš atzina, ka sakaru neesamība apgrūtināja arī dienesta darbu. Tāpat esot jādomā, lai degvielas uzpildes stacijas šādās situācijās primāri nodrošinātu degvielu operatīvajiem dienestiem.

Aglonā apziņo ar ruporu

Vētras seku novēršana ieilga arī Preiļu novadā. Kā ziņo "lsm.lv", vēl pirmdien lielā daļā novada nebija elektrības, bija pazuduši arī mobilie sakari, kas apgrūtināja saziņu ar pagastu un viensētu iedzīvotājiem, kā arī būtiskāko pakalpojumu nodrošināšanu. LSM Latgales redakcija novēroja, ka pie Preiļu novada domes, kas ir viens no četriem viedierīču uzlādes punktiem pilsētā, pulcējās vairāki cilvēki, lādējot telefonus, ārējās baterijas un citas iekārtas.

Pašvaldība ar Valsts policijas ekipāžām devās apziņot arī Aglonas pagasta iedzīvotājus, kur nav nedz elektrības, nedz arī mobilo sakaru. Iedzīvotājiem ar rupora palīdzību izziņota aktuālā informācija par uzlādes vietām un veikaliem, kuri strādā, raksta "lsm.lv".

Tā kā novadā daudzviet nebija mobilo sakaru, piemēram, Riebiņu bērnudārza vadītāja ar velosipēdu svētdien apbraukājusi apkaimes un apziņojusi vecākus, ka dārziņš nestrādās.

Vientuļo cilvēku apzināšanā iesaistījies gan sociālais dienests, gan pagastu pārvaldnieki, izbraukājot viensētas un nomierinot cilvēku, pa ceļam arī atbrīvojot no ceļa braucamās daļas nogāzušos kokus. 

Preiļi dabūjuši papildu ģeneratorus no pašvaldībām, kuras vētra nav tik būtiski skārusi, piemēram, savus ģeneratorus piegādājusi Daugavpils pašvaldība, un tiek solīts, ka šodienas laikā elektrību varētu atjaunot.

Katram savu ģeneratoru?

Krīzes vadības centra (KVC) vadītājs Arvis Zīle pirmdien pēc Ministru kabineta krīzes vadības sēdes preses konferencē vairākas reizes pieminēja "72 stundu somu". Viņš norādīja, ka nopietnāks apdraudējums, piemēram, militārais, nepāries 72 stundu laikā. "Šādos apstākļos, postošākas katastrofas apstākļos atjaunot elektroenerģiju var nebūt iespējams 72 stundās," sprieda Zīle, tādēļ mājsaimniecībām vajagot pašām domāt, kas notiktu, piemēram, ziemā, ja pazustu elektrība. "Ir vajadzīgs ģenerators tieši ar tādu jaudu, kurš var "pavilkt" pašas būtiskākās lietas – mājas apkures sistēmu, nodrošināt ūdeni, elektrisko plīti, lai uzsildītu zīdainim pudeli," sprieda Zīle. Viņš atzina – lai arī šādi ģeneratori nav tikuši minēti, kad iepriekš tika izklāstīts "72 stundu somas" saturs, tie tomēr esot izdzīvošanai nepieciešami līdzekļi, tādēļ mājsaimniecības tagad tiekot aicinātas pēc iespējas ar tādiem nodrošināties. Jāpiebilst, ka šādi ģeneratori maksā no vairākiem simtiem līdz pat tūkstošiem eiro, bet aptuveni divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās.

Tāpat Zīle atzina, ka vētras laikā novērots: lai arī tika izsūtīti sarkanie un dzeltenie šūnapraides ziņojumi par spēcīgām lietavām un vēju, realitātē ne visos gadījumos šie brīdinājumi tika ņemti vērā. Tai skaitā notika arī cilvēku pulcēšanās pasākumos. Tādēļ KVC izstrādās priekšlikumus valdībai izskatīšanai par konkrētām rīcībām šādu šūnapraides paziņojumu izsludināšanas gadījumā, proti, kādas lietas drīkst turpināt un kādas ir jāpārtrauc pie oranžā vai sarkanā brīdinājuma. Tāpat tiktu izstrādāts algoritms šādiem gadījumiem, kas būtu jāievēro sabiedrībai un pasākumu rīkotājiem. Šobrīd, kā atzina Zīle, tā ir tikai pasākumu rīkotāju pašu atbildība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis gan papildināja, ka šobrīd Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums jau nosaka, ka pašvaldības ar lēmumu var līdz divām nedēļām ierobežot iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos. "Neskatoties uz to, ja organizators gribētu to darīt, jebkura pašvaldība atbilstoši šim likumam līdz divām nedēļām var noteikt, ka konkrētā teritorijā nedrīkst pulcēties un pārvietoties," izteicās VUGD pārstāvis.

Intervijā Latvijas Radio Krīzes vadības centra vadītājs A. Zīle, lūgts komentēt uzņēmēju – piemēram, degvielas uzpildes staciju un mobilo sakaru nodrošinātāju – atbildību, uzsvēra, ka degvielas nodrošinājumam būtu jābūt autonomam un pastāvīgam kā minimums 72 stundas pēc elektrības pārtraukuma. Viņš solīja, ka šim jautājumam pievērsīs uzmanību. Bet vērtējot dienestu reaģēšanu, viņš teica: cepuri nost.

+12 foto

22. augusta vētras postījumi Saulkrastos

Vētras postījumi Saulkrastos.

22. augusta vētras postījumi Saulkrastos.

Negaiss. Vētra.

1 / 12

Foto: Ieva Leiniša/LETA