3080 pieteikumu 34 stundās: vētra pārbaudīja arī ārkārtas palīdzības numura 112 izturību

No sestdienas pusdienlaika līdz pirmdienas plkst. 9 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 Latvijā saņemti 3080 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pēdējās dienās esot saskāries ar lielāko reģistrēto notikumu skaitu, kāds dienestā ir bijis, kopš tiek uzkrāta šī statistika.

Ja esi noslēgts no visas pasaules vētras postījumu dēļ, tad vismaz ārkārtas palīdzības tālruņa numuram 112 esot jāstrādā, lai varētu sazvanīt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), Valsts policiju vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Iekšlietu digitālā centra priekšnieka vietnieks Intars Ločmelis, kurš atbild par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumiem, norādīja, ka 112 visās Eiropas Savienības valstīs ir unikāls numurs, kuram ir specifiska pieeja un konfigurācija. Pa šo tālruni minētos dienestus var sazvanīt, piemēram, arī bez SIM kartes, bet obligāti ir jābūt mobilo sakaru tīkla pārklājumam. "Ja nav tīkla, tad nav iespējams neko sazvanīt. Ja ir tīkla pārklājums un ja telefons reģistrēts tīklā, bet nav, piemēram, SIM kartes, tad 112 var sazvanīt. Ja mobilo sakaru traucējumi ir saistīti ar to, ka nestrādā datu pārraide, tad jebkurā gadījumā varēs zvanīt 112 un būs savienojums. Ja, piemēram, nav pieejams datu pārraides tīkls un dati, kurus jūs lietojat, izmantojot "WhatsApp" vai atverot internetu, nefunkcionē, tad sazvanīt 112 tik un tā varēs. Jāņem vērā, ka uz šo numuru var sūtīt arī īsziņu," stāstīja Ločmelis un piebilda, ka vētras laikā 112 zvana saņemšanas sistēma esot darbojusies bez pārtraukumiem, pilnīgi nekas neesot apstājies.

Bāzes staciju akumulatori darbojas noteiktu laiku

Arī "Latvijas Mobilā telefona" (LMT) sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis apgalvoja, ka "zvani uz 112 netika ietekmēti". Viņš uzsvēra, ka, tiklīdz konstatēti traucējumi mobilo sakaru tīklu darbībā, tika veikti pasākumi, lai tos nekavējoties novērstu. V. Jalinskis: "Faktiski visas bāzes stacijas LMT tīklā ir aprīkotas ar akumulatoriem, tomēr visur tos izvietot nevar, jo bāzes stacijas atrodas ne tikai uz torņiem, bet arī dažādu ēku jumtiem ar ierobežotu platību, nestspēju u. tml. Kopā ar "Sadales tīkla" un "Augstsprieguma tīkla" kolēģiem LMT darbinieki cenšas iespējami ātri atjaunot elektroenerģijas padevi bāzes stacijām un nodrošināt stabilu mobilā tīkla darbību. Ilgstoša elektrobarošanas pārrāvuma gadījumiem kritiskajos tīkla punktos papildus esam izvietojuši dīzeļģeneratorus, kuriem jau no 23. augusta rīta sākām piegādāt papildus degvielu un to turpinājām darīt arī 24. augustā. Nepieciešamības gadījumā tiek izmantoti arī pārvietojamie dīzeļģeneratori un pārvietojamās bāzes stacijas. 23. augusta rītā mobilie sakari bija ietekmēti trim procentiem LMT klientu pieslēgumu, bet, pateicoties LMT kolēģu diennakts darbam sadarbībā ar elektroapgādes uzņēmumiem, klientu skaits, kuri bija bez sakariem 24. augusta rītā, bija mazāks nekā viens procents. Taču tas neietekmēja sazvanīt 112." LMT tīklā darbojas vairāk nekā 1700 bāzes staciju.

Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari tika ietekmēti arī abiem pārējo operatoru – "Tele2 Latvija" un "Bite Latvija" – klientiem. Traucējumi bijuši apmēram 5% "Tele2" klientu. Arī šo uzņēmumu bāzes stacijas ir aprīkotas ar nepārtrauktās barošanas akumulatoriem. Tomēr vietās, kur elektrības padeves atjaunošana kavējas ilgstoši, akumulatoru resurss var tikt izsmelts – tie nav paredzēti ilglaicīgiem elektroenerģijas padeves zudumiem, tādēļ arī bija novērojami traucējumi.

Uzņēmums "Tele2" paudis, ka šī vētra un vērienīgie elektroenerģijas padeves traucējumi vēlreiz aktualizēja divus jautājumus. 

Pirmais jautājums ir par to, cik būtiski ir, lai gaisvadu līnijas tiktu koptas un arvien vairāk pārvietotas zem zemes, lai tās mazāk ietekmētu vētras laikā krītoši koki vai koku zari. Otrs jautājums ir par to, ka "Tele2" 2022. gadā ar atbildīgajām institūcijām esot runājis par nepieciešamību ieviest nacionālo viesabonēšanu jeb tā saukto "national roaming", kas nozīmē, ka krīzes laikā klienti var zvanīt, izmantojot citu operatoru tīklu, ja attiecīgā klienta operators konkrētajā vietā nedarbojas. Šāda sistēma darbojoties Ukrainā.

Tūkstošiem pieteikumu

Problēmas sazvanīt tālruni 112 varējušas rasties tādēļ, ka šis ārkārtas palīdzības tālruņa numurs 22., 23. un 24. augustā bija ļoti noslogots. Kā preses konferencē pēc Ministru kabineta ārkārtas sēdes pastāstīja VUGD priekšnieks Mārtiņš Baltmanis, dienests pēdējās dienās esot saskāries ar lielāko reģistrēto notikumu skaitu, kāds VUGD ir bijis, kopš tiekot uzkrāta šī statistika. Trīsdesmit četru stundu laikā esot reģistrēti 3080 pieteikumi.

NMPD mediķi vētras dienās snieguši palīdzību četrpadsmit cilvēkiem, kuri bija guvuši dažādas traumas. Taču nodrošināti arī citi izsaukumi, kas nebija saistīti ar vētras radītajām traumām. NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša sacīja, ka dienests vienmēr vētru, sniegputeņu un citu dabas kataklizmu gadījumos saņemot mazāk izsaukumu nekā parastā ikdienā, jo cilvēki esot mazāk kustīgi un līdz ar to notiekot mazāk nelaimju. Arī šī vētra ar lietusgāzēm neesot bijis izņēmums.

+12 foto

22. augusta vētras postījumi Rīgā.

Vētras postījumi Rīgā.

22. augusta vētras postījumi Rīgā.

1 / 12

Foto: LETA