1956. gada 25. augustā. Pirms 70 gadiem zviedru zemūdens amatierarheologs Anderss Fransēns pēc sešu gadu meklējumiem Stokholmas ostas akvatorijā uzgāja 1628. gadā nogrimušā Zviedrijas karaflotes flagkuģa "Vāsa" vraku.

Reklāma

Ar 64 lielgabaliem bruņotajam, kokgriezumiem bagātīgi rotātajam 1210 tonnu ūdensizspaida buriniekam "Vāsa" vajadzēja kļūt par karaļa Gustava Ādolfa flotes lepnumu, taču kuģis par šausmām krastā stāvošo skatītāju tūkstošiem gāja bojā jau pirmajā braucienā pēc doka pamešanas. Negaidīta vēja brāzma to sasvēra pie Bekholmenas salas; pa atvērtajām lielgabalu lūkām strauji ieplūda ūdens, un "Vāsa" apgāzās un nogrima tā, ka virs ūdens palika vien masti. No 445 vīru komandas 30 noslīka. Burinieka nogrimšanas vieta sākumā, protams, bija zināma, un 18.–19. gadsimtā cirkulēja idejas par kuģa izcelšanu, taču līdz 20. gadsimta sākumam atmiņas un informācija izrādījās pagaisušas. Pēc jaunatklāšanas "Vāsas" pacelšana no dzelmes kā valsts nozīmes operācija sākās 1959. gadā, ilga trīs gadus un bija rūpīgs un pakāpenisks process. Pēc koka daļu konservācijas kuģis nonāca īpaši uzbūvētā muzejā. Mūsdienās "Vāsa" ir viens no populārākajiem tūristu apskates objektiem Zviedrijā un vislabāk saglabātais, oriģinālais 17. gadsimta kuģis pasaulē. Burinieka 69 metrus garais korpuss pēc vairāk nekā 300 dzelmē pavadītiem gadiem joprojām bija lieliskā stāvoklī, gliemju nesabojāts. Vēsturniekiem tas nozīmēja unikālu laika kapsulu, kura stāsta ne tikai par tā laika kuģubūves tehnoloģijām, bet arī ļaužu sadzīvi. Gana pētāmā stāvoklī atradās dažādi priekšmeti, apģērbs, pārtikas krājumi, buras un tā tālāk. Paradoksālā kārtā nopelni saglabāšanā bija ne tikai Baltijas jūras ūdeņiem, kas ir samērā saudzējoši kuģu vrakiem, bet arī industriālajā periodā Stokholmas ostas akvatorijā uzkrātajam piesārņojumam – tas uzturēja dažādām jūras radībām, pat mikroorganismiem nelabvēlīgu vidi. Cita lieta, ka pastāvīgs izaicinājums zinātniekiem joprojām ir jau izceltā kuģa korpusa saglabāšana, jo tas prasa aizvien jaunu tehnoloģiju un risinājumu meklējumus.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

"Zemkopis", 1926. gada 25. augustā

Grāmatu galds. Redakcijai piesūtīta šāda grāmata: J. Sutta. Aizrādījums pareizā linu audzēšanā un izstrādāšanā pēc Beļģijas parauga. Autors ilgus gadus darbojies Latvijā kā linu šķirotājs un labi pazīst mūsu linu kvalitāti. Zinādams, ka Beļģijas linu audzētāji saņem par liniem daudz lielāku ienākumu, autors jau sen domājis par linkopības ienākumu pacelšanu arī pie mums. Šinī nolūkā apmeklējis Beļģijas linu ražošanas rajonus, kur, strādādams kā vienkāršs strādnieks, pamatīgi iepazinies ar linu apstrādāšanas paņēmieniem. Savā brošūrā viņš apraksta īsumā Beļģijas linkopību, sākot ar zemes sagatavošanu, sēšanu un kopšanu un beidzot ar linu šķiedras iegūšanu. Brošūrā pievesti īsi un vērtīgi aizrādījumi, kas lauksaimniekiem var būt no liela svara.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu