Latvijas IKP pirmajā pusgadā pakāpies par 2,8%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2,8%, salīdzinot ar 2025. gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 0,7%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 21,3 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī — 11,491 miljards eiro.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka 2026. gada otrajā ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtībās izaugsmē devusi ne vien vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozare, bet arī apstrādes rūpniecība un informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare. Samazinājums novērots transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.

2026. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība palielinājusies par 3,4%. Ražojošajās nozarēs tās kāpums sasniedza 3,3%, savukārt pakalpojumu nozarēs pievienotā vērtība palielinājās par 3,5%.

Lauksaimniecībā reģistrēts pievienotās vērtības pieaugums par 2,1%, kamēr mežsaimniecības un mežizstrādes jomā pievienotā vērtība saruka par 7,1%.

Akmeņu, smilšu, māla un kūdras ieguvē pievienotā vērtība pieauga par 4,5%.

Apstrādes rūpniecībā pievienotā vērtība šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu palielinājās par 5,5%, ko veicināja izaugsme 16 no 22 apakšnozarēm. No lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pievienotā vērtība pieauga par 2,2%, bet pārtikas produktu ražošanā kāpums sasniedza 5,7%. Nozares kopējo sniegumu pozitīvi ietekmēja arī izaugsme nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā par 3,7% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 18,6%. Vienlaikus dzērienu ražošanā reģistrēts samazinājums par 25,3%.

Elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē pievienotā vērtība attiecīgajā periodā pieauga par 2,9%. Ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas, kā arī sanācijas jomā kāpums sasniedza 3%.

Būvniecības pievienotā vērtība 2026. gada otrajā ceturksnī palielinājās par 3,2%. Attīstību veicināja izaugsme ēku būvniecībā par 11,8%. Vienlaikus inženierbūvniecībā reģistrēts samazinājums par 2,8%, bet specializētajos būvdarbos — par 0,3%.

Mazumtirdzniecībā pievienotā vērtība šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni pieauga par 5,8%. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un remontā kāpums veidoja 5,3%, savukārt vairumtirdzniecības nozarē tas sasniedza 7,4%.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu apmērs attiecīgajā periodā samazinājās par 2,3%. Tostarp izmitināšanas pakalpojumos reģistrēts kritums par 1,5%, bet ēdināšanas pakalpojumos — par 2,7%.

Informācijas un komunikāciju nozarē pievienotā vērtība palielinājās par 8,3%. Lielākajā apakšnozarē, datorprogrammēšanā un konsultēšanā, tā pieauga par 16,6%, savukārt informācijas pakalpojumos kāpums sasniedza 5%. Vienlaikus telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā reģistrēts samazinājums par 2,9%.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē pievienotā vērtība palielinājās par 10,4%. Izaugsmi galvenokārt nodrošināja apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas darbības, kurās reģistrēts kāpums par 40%. Savukārt finanšu pakalpojumu nozarē un finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbības papildinošajās aktivitātēs bija kritums attiecīgi par 0,5% un 4,3%. Straujo izaugsmi apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas jomā veicināja bruto parakstīto prēmiju pieaugums risku apdrošināšanā, skaidro Centrālajā statistikas pārvaldē.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē pievienotā vērtība pieauga par 5,2%. To sekmēja arhitektūras un inženiertehnisko pakalpojumu, tehnisko pārbaužu un analīzes pakalpojumu sniegšanas apmēru kāpums par 10,8%, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu pieaugums par 12,2%, kā arī juridisko un grāmatvedības pakalpojumu attīstība par 3,4%. Vienlaikus reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu jomā reģistrēts kritums par 3,1%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbībās pievienotā vērtība palielinājās par 3,6%. Pozitīvu ieguldījumu nozares izaugsmē, pēc Centrālajā statistikas pārvaldē skaidrotā, sniedza darbaspēka meklēšanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi, kuros pieaugums sasniedza 2,2%, kā arī biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības, kur reģistrēts kāpums par 24,1%. Savukārt attīstību kavēja apsardzes pakalpojumu un izmeklēšanas darbību samazinājums par 7,5%, kā arī ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu kritums par 3,8%.

Produktu nodokļu, kas galvenokārt ir pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi, pieaugumu 0,1% apmērā noteica pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugums. Iekasētie produktu nodokļi faktiskajās cenās pieauga par 2,8%.

2026. gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, mājsaimniecību galapatēriņš palielinājās par 3,7%. Pārtikas patēriņa apmēri pieauga par 3,6%. Mājokļa, ūdensapgādes, elektroenerģijas, gāzes un cita kurināmā izdevumu grupā mājsaimniecību patērēto preču un pakalpojumu apmērs palielinājās par 1%. Savukārt izdevumi transportam, tostarp sabiedriskajam transportam, transportlīdzekļu iegādei un ekspluatācijai, pieauga par 2%.

Valdības galapatēriņa izdevumi šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par 2,4%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā kopumā palielinājās par 6,5%. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs pieauga par 3,2%, bet mašīnās un iekārtās, tostarp transportlīdzekļos, par 9,8%. Savukārt ieguldījumi intelektuālā īpašuma produktos, piemēram, pētniecībā, datorprogrammās, datubāzēs un autortiesībās, palielinājās par 6,6%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri pieauga par 7,7%, tostarp preču eksports palielinājās par 11,6%, kamēr pakalpojumu eksports samazinājās par 0,9%. Galvenās eksportētās preces bija koksne un koka izstrādājumi, izņemot mēbeles, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī minerālprodukti. Savukārt nozīmīgākās eksportēto pakalpojumu grupas bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi, tostarp pētniecības un attīstības, profesionālie un vadībzinību, kā arī tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi uzņēmējdarbības pakalpojumi.

Preču un pakalpojumu importa apmēri palielinājās par 7,1%. Preču imports pieauga par 9,6%, savukārt pakalpojumu imports samazinājās par 1,7%. Importā lielāko īpatsvaru veidoja minerālprodukti, elektroierīces un elektroiekārtas, kā arī sauszemes transportlīdzekļi un to daļas. Svarīgākās importēto pakalpojumu grupas bija transporta pakalpojumi un citas saimnieciskās darbības pakalpojumi.

Dati arī liecina, ka šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2025. gada otro ceturksni, kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 6,4%, tostarp darba alga pieauga par 6,3%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājās par 7,2%.

Straujākais kopējā darbinieku atalgojuma kāpums reģistrēts mākslas, izklaides, atpūtas un citu pakalpojumu nozaru grupā, kur tas sasniedza 10,3%. Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē atalgojums palielinājās par 10%, bet būvniecībā — par 9,6%. Kopumā ražojošajās nozarēs darbinieku atalgojums pieauga vidēji par 6,3%, savukārt pakalpojumu nozarēs kāpums sasniedza 7,7%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 9,4%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 6,1%.