Visai īss mūžs bija četru Eiropas valstu – Zviedrijas, Spānijas, Nīderlandes un Polijas – augusta vidū virzītajai iniciatīvai atkal pievērsties mēģinājumiem atrast veidus, kā konfiscēt Krievijas iesaldētos aktīvus un nodot tos Ukrainai. Valsts, no kuras visvairāk atkarīgs šāds lēmums, Beļģija, to noraida.

Jāatgādina, ka, sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā 2022. gada februārī, virkne pasaules lielo industriālo valstu nolēma iesaldēt tos Krievijas valūtas rezervju aktīvus, kas atradās šo banku kontos. Kopumā tika iesaldēti apmēram 300 miljoni dolāru, kas tobrīd bija apmēram puse no visām Krievijas valūtas un zelta rezervēm. Lielākā daļa šīs summas – 200 līdz 210 miljonu eiro vērtībā – atrodas Beļģijā, vienā no centrālajiem ES finanšu sistēmas mezgliem – centrālajā vērtspapīru depozitārijā un norēķinu sistēmas iestādē "Euroclear". Un jau kopš 2022. gada ilgst galvas lauzīšana gan Eiropā, gan ASV un citās valstīs, lai atrastu likumīgu veidu, kā šo naudu nevis arestēt, bet gan konfiscēt un nodot Ukrainas aizsardzības un atjaunošanas mērķiem. Pagaidām tādu mehānismu atrast nav izdevies.