Svētdienās plkst. 18.50 kanālā TV3 jau skatāma režisora un žurnālista Armanda Tripāna veidotā dokumentālo raidījumu cikla "Sargi" jaunākā sezona. Septiņu stāstu garumā tiks parādīta Latvijas policijas darbinieku ikdiena, cīnoties ar noziedzību.
Sešu mēnešu garumā filmēšanas komanda ir dokumentējusi kriminālpolicijas darba ikdienu, kāda tā ir realitātē – ar ikdienas notikumiem, operācijām, treniņiem, apmācībām un aizturēšanām. Lai arī reizēm šķiet, ka redzētais ir pielīdzināms realitātes šovam, tomēr tā ir Latvijas ikdiena, pasaule, kuru zina tikai tie, kas cīnās pret organizēto noziedzību.
Filmēšanas komanda būs klāt vasaras lielākajos operatīvajos notikumos – telefonkrāpnieku ķeršanā, sintētiskā heroīna bandas aizturēšanā, lidmašīnas avārijā, pašnāvnieka izglābšanā. Skatītājiem būs iespēja ieskatīties tajā, kā notiek operāciju plānošana, sekošana, bandītu grupējumu aizturēšana.
"Šie dokumentālie stāsti ir par tiem, kam patriotisms nav ietetovēts vai novērtēts algas lapiņās, šie stāsti būs par tiem, kas mums policijā ir darītāji un ar stāju. Neredzamie – izmeklētāji, operatīvie darbinieki, slepenpolicija. Taču viņi, esot starta pozīcijā ar noziedzīgo pasauli, ir zaudētājos, pat pirms atskan starta šāviens. Tas ir katastrofāls finansējums, cilvēku resursu tuksnesis un padomijas infrastruktūras paliekas. Šī ir realitāte – mūsu ārējā valsts drošība jeb čaula ir spēcīga, bet šausmas, cik ļoti mēs pūstam no iekšpuses," pārdomās par gaidāmo raidījumā dalās tā autors Armands Tripāns.
Dokumentālajās sērijās ieskatīsimies dažādās Kriminālpolicijas vienībās – Rīgas narkotiku birojs, Pārdaugavas kriminālnodaļa, Dronu departaments, Kinoloģijas eksperti, Speciālo uzdevumu bataljons, kā arī Pārdaugavas reaģējošā brigāde un OMEGA.
"Policija nav ceļu policijas mašīnas vai kinologs ar suni. Cilvēkiem nav skaidrots un stāstīts, kāds ir viņu darbs, kad iestājas nakts. Domāju, daudziem, it sevišķi jauniem cilvēkiem, redzot šos stāstus, radīsies vēlme būt daļai no šiem policistiem. Patiesībā visas iekšējās un ārējās policijas problēmas atrisināsies tad, kad bērni nāks klāt uz ielas un vēlēsies nobildēties ar policistu formas tērpā. Tad policists būs kļuvis par piemēru, prestižu un novērtētu darbu," atzīst Armands Tripāns.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
-3.9 °C








































































































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)









