Kariņš tomēr atkāpsies

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("JV") pirmdien paziņoja par nodomu atkāpties no valdības vadītāja amata un nepretendēt uz šo posteni vēlreiz, aicinot "Jaunās Vienotības" valdi izvirzīt citu premjera kandidātu.

"JV" valde par to lems trešdien, bet ceturtdien notiks K. Kariņa plānotā tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, kuras laikā premjers iesniegs Valsts prezidentam paziņojumu par viņa vadītās valdības demisiju. Par to K. Kariņš pavēstīja pirmdien preses konferencē.

Drīz pēc K. Kariņa paziņojuma Valsts prezidents E. Rinkēvičs informēja, ka, ņemot vērā Ministru prezidenta pausto nodomu ceturtdien viņam iesniegt valdības demisiju, uzreiz pēc abu tikšanās Valsts prezidents uzsāks politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām. E. Rinkēvičs sagaida, ka sarunās par jaunās valdības veidošanu partijas piedāvās programmatisko plānu par valstī nekavējoši veicamajiem darbiem.

K. Kariņa vadītā valdība turpinās strādāt līdz jaunas valdības apstiprināšanai Saeimā, bet pēc tam K. Kariņš varētu atgriezties Saeimā, kurā ir ievēlēts. 

Preses konferencē K. Kariņš neatbildēja, vai viņš varētu pretendēt uz ārlietu ministra amatu, kā neoficiāli minēts iepriekš. 

Tāpat viņš vēl nevarēja pateikt, vai plāno startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās (tās notiks nākamgad jūnijā), lai atgrieztos Briselē, kur pirms nepilniem pieciem gadiem atstāja EP deputāta amatu. K. Kariņa galvenais uzdevums tagad esot palīdzēt jaunajam premjeram un viņa izveidotajai valdībai.

Cer uz plašāku valdību

K. Kariņš uz preses konferenci ieradās kopā ar labklājības ministri Eviku Siliņu un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, tā radot iespaidu, ka viens no viņiem varētu būt "JV" virzītais premjera kandidāts. A. Ašeradens šā posteņa kontekstā bija uzlūkots jau agrāk, bet vēl pirms dažām dienām viņš atrunājās, ka "JV" premjera kandidāts ir K. Kariņš, kurš savukārt vēl piektdien apgalvoja, ka "nemetīs plinti krūmos". Uz vaicāto, kas šajās brīvdienās ir mainījies, K. Kariņš atbildēja, ka rīts ir gudrāks par vakaru. "Pēc ilgstošām sarunām man tapa skaidrs, ka "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība dara visu, lai bremzētu jebkuru mēģinājumu ieviest valdības darbā dinamismu. Viņi nepiekrita nevienam modelim, kas nozīmē, ka ir jāveido jauna valdība," teica K. Kariņš.

Viņš vēlreiz uzsvēra, ka plašāka valdība būtu visas sabiedrības interesēs, liekot saprast, ka ar šo savu lēmumu atvieglos tādas izveidošanu. 

"Ja kāds cilvēks sāk turēties pie sava krēsla, tad sākas grūtības. Vara nekad nav bijusi mans pašmērķis. Tā ir iespēja man palīdzēt veidot gludu pāreju uz nākamo valdību," 

teica K. Kariņš. Viņš pateicās arī visiem ministriem, ar kuriem kopā šajos četrarpus gados ir strādājis, bet "nākotni es saredzu jauna premjera rokās". Zināms, ka kārtējā koalīcijas sēde pirmdien bijusi diezgan īsa. Arī tajā premjers uzsvēris, ka ne par vienu ministru neko sliktu nevēlas teikt. Smagie jautājumi no koalīcijas sēdes darba kārtības tika izņemti, tos, visticamāk, mantos jaunais Ministru kabinets.

"Atbildīgs un pareizs solis"

Par nodomu atkāpties K. Kariņš pirmdien no rīta informēja "JV" valdi un frakciju, kas dažiem kolēģiem bijis pārsteigums, bet par šādas rīcības patiesajiem iemesliem izskan tikai minējumi. Dažuprāt, K. Kariņam negaidīta bijusi "AS" un NA izturēšanās un negatīvā attieksme piektdien pret premjera izteiktajiem priekšlikumiem, kas ļautu saglabāt esošo valdību. Kāds "JV" biedrs atzina, ka, viņaprāt, Nacionālā apvienība saņēmusi visnotaļ cieņpilnu piedāvājumu – ārlietu ministra amatu –, arī Stambulas konvencijas ratifikācija nebija iekļauta memorandā, un bijis iespaids, ka esošā valdība turpinās strādāt.

"JV" frakcijas vadītāja vietnieks Edmunds Jurēvics "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka dažiem kolēģiem tas bija negaidīti, ka K. Kariņš aicina izvirzīt citu premjera kandidātu. 

"Emocionāli tas bija smagi, jo, manuprāt, viņš ir izcils valstsvīrs, kas ieguvis autoritāti arī starptautiski, bet šoreiz tas bija atbildīgs un pareizs solis," 

teica E. Jurēvics. Viņaprāt, K. Kariņš vienmēr ir rīkojies valstiski – gan tagad, gan pirms četrarpus gadiem, kad ar mazāko frakciju Saeimā vadīja valdību visu 13. Saeimas pilnvaru laiku, kad citu partiju premjera kandidāti nevēlējās atstāt Briseli vai uzņemties atbildību tik smagā laikā. Jāatgādina, ka tolaik bija zināms tikai par banku krīzi, bet vēl nevarēja nojaust, ka pasauli piemeklēs kovida pandēmija un notiks Krievijas brutālā agresija Ukrainā, ko pirmdien atgādināja arī K. Kariņš.

Cerības uz "Apvienoto sarakstu"

Kad politiķi runā par plašāku valdību, cerības tiek saistītas ar "Apvienoto sarakstu", jo īpaši, ja nākamais premjera kandidāts būtu A. Ašeradens, kurš ir labi sapraties gan ar "AS" ministriem, gan ar "AS" līderi Uldi Pīlēnu. Pēc "JV" nesaskaņām ar "Progresīvajiem" Rīgas domē, "JV" arī esot nepieciešams nodrošināties ar lielāku atbalstu Saeimā.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("AS") "Latvijas Avīzei" atzina, ka K. Kariņa paziņojumu uzskata par loģisku soli un situācijas risinājumu, jo nevarot uz diviem krēsliem sēdēt. M. Kučinskis pieļāva, ka turpmāk ļoti liela būs Valsts prezidenta E. Rinkēviča loma, kuru, būdams kā viens "JV" vadošajiem politiķiem, viņš jau esot parādījis pēc 14. Saeimas vēlēšanām. Tas bija laikā, kad valdības veidošanas sarunas bija nonākušas strupceļā un viņš pārņēma to vadību, "lai izvilktu šo valdību", atgādināja iekšlietu ministrs. Viņš paredz, ka tagad E. Rinkēvičs parādīs savu valstisko lomu. Pēc "AS" tikšanās ar Valsts prezidentu, kas pirmdien notika pēc "AS" iniciatīvas, 

M. Kučinskim esot iespaids, ka E. Rinkēvičs piedāvās savas korekcijas arī valdības darbā, liekot lielāku uzsvaru uz ekonomikas attīstību, birokrātijas mazināšanu un citiem pasākumiem, kas līdz šim apspriesti mazāk.

Uz vaicāto, vai "AS" varētu tomēr iesaistīties plašākā koalīcijā, M. Kučinskis atbildēja, atzīstot, ka tagad to grūti komentēt, nezinot, kāds būs Valsts prezidenta un partiju konsultāciju rezultāts. Pašlaik viņam šķiet, ka "pēc kučiera nomaiņas" varētu strādāt arī esošā koalīciju, jo "AS" nebūtu viegli piekrist sadarbībai ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), bet par to neesot lemts.

ZZS atbalsta plašo koalīciju

ZZS viens no līderiem Armands Krauze "Latvijas Avīzei" savukārt teica, ka ZZS nav iebildumu ne pret vienu politisko spēku un tā ir gatava sadarboties ar "AS", jo uzskata, ka ir vajadzīga valdība, kuru atbalsta vairāk nekā 60 deputāti. Viņaprāt, vislabāk būtu, ja valdību veidotu visas piecas nacionāli konservatīvās un centriskās partijas – tātad, arī Nacionālā apvienība –, jo šis neesot laiks, kad amatu dēļ politiķi var atļauties nedomāt par valsts un arī savu vēlētāju interesēm.

Nacionālā apvienība arī negatavojas stāvēt malā un ir gatava uzsākt sarunas par jaunas valdības veidošanu, liecina NA priekšsēža vietnieka Jāņa Dombravas teiktais aģentūrai LETA. Arī viņš esošo koalīciju joprojām uzskata par labu modeli, bet neiebilst arī pret sadarbību ar ZZS.