Par drošības un aizsardzības industrijā valdošo noskaņojumu situācijā, kad Eiropa spriež par pārapbruņošanos, runājam ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas ("DAIF Latvija") valdes priekšsēdētāju Elīnu Egli.
Vai šajos saspringtajos ģeopolitiskajos apstākļos Latvijas un Eiropas militārā rūpniecība tiešām ir ieguvusi grūdienu attīstībai, tostarp finansiālu, nevis tikai kārtējos runas plūdus?
Domāju, ka attīstības virziens un potenciāls ir skaidri saredzams. To galvenokārt nosaka pērn pieņemtais Aizsardzības industrijas likums, kas prasa, ka lielajos publiskajos iepirkumos drošības un aizsardzības jomā tiktu nodrošināta 30% lokalizācija, proti, vismaz 30% jebkura izstrādājuma sastāvdaļu jātiek ražotām tepat uz vietas Latvijā. Jautājums ir, kā to īstenot. To paredzēts precizēt informatīvajā ziņojumā ""Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijas 2025–2036" ieviešanas plāns 2025. gadam", tas ir saskaņošanas procesā. Vienlaikus pērn tika pabeigts arī Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plāns 2025.–2036. gadam, kuru papildina "Vadlīnijas aizsardzības un drošības industrijas iesaistei aizsardzības spēju stiprināšanā". Tie ir skaidri signāli nozarei. Lai gan, ņemot vērā nesenos paziņojumus par četru un piecu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP) veltīšanu drošības un aizsardzības jautājumiem, šīs vadlīnijas, iespējams, būtu jāpārskata. Vienlaikus tajā sadaļā, kas attiecas uz visas Eiropas mērogu un jaunākajiem dokumentiem – tādiem kā nesen izsludinātais plāns "ReArm Europe" –, skaidra signāla industrijai pagaidām nav, jo prioritātēm jāizriet no dalībvalstu risku novērtējuma. Šajā mērogā labākais dokuments pagaidām ir ES Baltā grāmata, kas aizsardzības jomā ir prioritizējusi septiņus virzienus, un Latvijai būtu jādomā, kā tos attīstīt. Divos no septiņiem minētajiem virzieniem Latvijai jau ir spēcīgi uzņēmumi ar labu konkurētspēju – runa ir par dronu sistēmu un kiberdrošības uzņēmumiem. Pārējās jomas – gaisa un pretraķešu aizsardzības, pretdronu sistēmu, artilērijas, munīcijas un raķešu, militārās mobilitātes, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzības spējas – tiks risinātas, iesaistoties starptautiskos konsorcijos, tas ir efektīvākais veids. Šobrīd Latvijas uzņēmumi jau iesaistījušies 20 šādos starptautiskajos konsorcijos.
Ir viena aizsardzības joma, kurā Baltijas valstis jau ir Eiropas mēroga čempiones, un te runa ir par valstu kopīgajiem pirkumiem.
Piemēram, Latvija un Igaunija kopīgi jau ir iepirkušas transporta sistēmas, Vācijas ražotāja "Diehl Defence" pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T. Visas Baltijas valstis parakstījušas vienošanās ar Amerikas Savienoto Valstu valdību par uzņēmumu "Lockheed Martin" par augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu HIMARS iegādi. Eiropas Aizsardzības aģentūras vēsturiski lielākais panākums bija apvienot Baltiju, Poliju un Čehiju kopīgā zviedru "Saab Carl Gustav’’ munīcijas iepirkumā. Kopīgo jeb pārrobežu iepirkumu ziņā Baltijas valstis vēl līdz nesenajam laikam bija vienīgais piemērs,
-14.6 °C
