6.1 °C
Laikraksts "Alūksnes un Malienas Ziņas" vēsta, ka pagājušajā nedēļā ar plašu pasākumu programmu atzīmēta pilsētas atbrīvošanas gadadiena.
Pieminot kritušos karavīrus, kuri pirms 105 gadiem palīdzēja atbrīvot Alūksni no lielinieku varas, alūksnieši kuplā pulkā piedalījušies Alūksnes novada muzeja sarūpētā lekcijā, lai šos vēsturiskos faktus izzinātu. Gadadiena bija īpaša arī ar to, ka Alūksnē zirgu mugurās ieradušies ciemiņi – Veru apriņķa jātnieku apakšvienība.
Igauņi alūksniešus palutinājuši arī ar vienības zirgu paraugdemonstrējumiem, kam sekojis gājiens pa pilsētas ielām.
Alūksnes atbrīvošanas 105. gadadiena apritēja 29. maijā. Šajā dienā alūksnieši godina atbrīvošanas cīņās kritušos 2. igauņu jātnieku pulka, Valmieras kājnieku pulka un Somu brīvprātīgo pulka "Ziemeļu dēli" kareivjus. Igaunijas Zemessardzes civilmilitārās sadarbības speciālists Āre Horns piemiņas brīdī uzsvēris – kaimiņvalstu sadarbība un draudzība mūsu tautām jāturpina, jo, tikai kopā esot, varam būt stipri.
Uz piemiņas pasākumu Igaunijas jātnieku apakšvienība veikusi vēsturisku ceļojumu – kareivji zirgu mugurās mērojuši savu priekšteču maršrutu, ko tie veica pirms 105 gadiem: no Veru apriņķa līdz Jaunpiebalgai. Piemiņas pasākumā ikviens igauņu karavīrs sniedzis draudzības rokasspiedienu un pateicies par sadarbību.
Alūksnes kultūras centrā lekcijā "Latvijas Neatkarības karš, Alūksnes atbrīvošana" Alūksnes novada muzeja vēsturnieks Dainis Rižkins iepazīstinājis klātesošos ne tikai ar Alūksnes, bet arī ar Latvijas vēstures notikumiem.
"Tas mums bija nozīmīgs un daudzas norises mainošs brīdis.
Latvijas teritorija kopš 18. gadsimta atradās Krievijas impērijas sastāvā. Līdz 19. gadsimta beigām Alūksnes miestā jau bija izveidojušās sešas ielas, tas strauji paplašinājās, rosījās tirgotāji un amatnieki, kā arī dažādas biedrības. Alūksne kļuva par mazu pilsētiņu, kaut pilsētas statuss vēl nebija piešķirts. Kopumā XX gadsimta sākumā pasauli, kā arī Alūksni, ietekmēja Pirmā pasaules kara notikumi un Krievijas impērijas sabrukums, izraisot milzīgu pārmaiņu periodu," lekcijā uzsvēris vēsturnieks.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
