Latvijas izlases hokejisti no pasaules čempionāta mājās atgriezušies ar 9. vietu. Mērķis bija ceturtdaļfināls, kas palika trīs punktu jeb vienas uzvaras attālumā.

Reklāma

Jāpiekrīt vien Rodrigo Ābolam, kurš pēc pēdējā mača atzina, ka komanda savu potenciālu līdz galam nerealizēja, taču jāpiekrīt arī Kasparam Daugaviņam, ka četras uzvaras septiņās spēlēs nav nemaz tik peļami.

Kapteinis gatavs turpināt

Daugaviņš, Ābols un vārtsargs Kristers Gudļevskis tika atzīti par trim labākajiem Latvijas hokejistiem šajā turnīrā. Galvenais treneris Harijs Vītoliņš žurnālistiem sacīja – ja vien viņam būtu tāda iespēja, par parādīto raksturu labākā balvu piešķirtu visiem savējiem, taču šoreiz izvēlējies pieredzējušos, kas grūtākajos brīžos izvilkuši svarīgas spēles. Par Latvijas hokejistu rakstura stingrību runāja arī kapteinis Daugaviņš. "Amerikāņi bija meistarīgāki, bet mums bija lielāka sirds, raksturs un dvēsele. Man ir lepnums un gods par puikām, jo nevienā brīdī neviens nepadevās, mēs cīnījāmies līdz galam. 

Pat pie rezultāta 1:4, kad citi varbūt teorētiski mierīgi nospēlētu līdz beigām un brauktu mājās atpūsties, mēs atradām veidu, kā padarīt spēli interesantu un būt tajā iekšā līdz beigām.

Protams, sāpīgi, ka nav ceturtdaļfināla, taču četras uzvaras septiņās spēlēs ir labi, un no tā varam paņemt daudz pozitīvā," optimisma noti meklēja Daugaviņš, kurš ar septiņiem punktiem (4+3) bija rezultatīvākais Latvijas izlasē šajā čempionātā. Vienīgā vilšanās bijusi par spēli skaitliskajā vairākumā, jo septiņās spēlēs tika izmantota tikai viena šāda iespēja. "Pa visiem maniem gadiem, ko esmu izlasē, šis droši vien bija vissliktākais vairākums. Grūti pat pateikt, kāpēc, jo treniņos daudz strādājām. Brīžiem pat šķita, jo vairāk strādājam, jo sliktāks tas kļūst. Jāizanalizē, kāpēc tā, un esmu pārliecināts, ka treneri to izdarīs un atradīs veidu, kā nākamajos turnīros to uzlabot, jo ir jāatrod atslēga, kā to vairākumu uzlauzt," par tik svarīgo spēles komponentu izteicās kapteinis. Viņš arī slavēja izlases debitantus. "Man ir liels lepnums, ka nevienā brīdī neviens nepadevās. Atceros gadus, kad pie 1:4 sākās pirkstu rādīšana vienam uz otru un viss beidzās ar 1:9. Ar šiem čaļiem nekā tāda nav, cepuri nost jauno priekšā, sitās katrā spēlē un ar katru spēli progresēja. 

Latvijas hokejam tas bija vajadzīgs, ka tik daudz debitantu apostīja un saprata, kāds te ir hokejs. 

Viņu individuālai attīstībai šis čempionāts dos milzīgu atspērienu," pārliecināts ir Daugaviņš, kurš ir gatavs izlasi vest kaujā arī nākamajos turnīros. "Man uz nākamo sezonu jau ir līgums, un, ja ķermenis to atļaus, es ar lielāko prieku spēlēšu izlasē, būšu klāt treniņnometnē un cīnīšos par vietu sastāvā, bet tālāk jau treneri izlems, vai esmu vajadzīgs vai ne," tā kapteinis.

Saķērās ar sava drauga brālēnu

Viens no jaunajiem, kas pēdējā mačā ar ASV sevi parādīja no labākās puses, bija 21 gadu vecais Martins Laviņš. Debija viņam bija iepriekšējā spēlē pret slovākiem, taču tad laukumā tika vien trīs reizes. "Šī spēle noteikti paliks atmiņā. To, ka tikšu spēlēt, uzzināju iepriekšējā vakarā komandas sapulcē. Haralds Egle visu turnīru lieliski spēlēja, tāpēc man bija nopietns uzdevums mēģināt darīt to pašu, ko viņš darīja līdz šim. Jutos labi, jo centrā esmu spēlējis visu mūžu un līdz treniņnometnei izlasē malā īsti pat nebiju spēlējis. 

Parādījām raksturu, pie 3:4 likās, ka emociju vilnis ir noķerts, ripas sāk lidot vārtos un izdosies pārlauzt spēli, bet amerikāņi iemeta ļoti meistarīgu golu un mūs apslāpēja," 

noslēdzošo spēli turnīrā, kurā Latvija zaudēja amerikāņiem ar 3:6, komentēja Laviņš, kurš spēlē bija tik dziļi iekšā, ka tikai no žurnālistiem uzzināja, ka ticis pie rezultatīvas piespēles. Vienā no epizodēm viņš saķērās ar pretinieku Kevinu Heisu. "Centos nevienam negriezt ceļu. Heiss ir brālēns manam labam amerikāņu draugam, ar kuru spēlēju kopā divus gadus junioros un tagad arī universitātē. Un arī amerikāņu kapteinis Breds Tkačaks tam pašam manam draugam ir brālēns. Nedomāju, ka viņi zināja, kas es tāds esmu, taču manam draugam un viņa ģimenei, kas šo maču skatījās, gan tas varēja būt interesanti," pasmējās izlases debitants. Viens spēlētājs pretinieku komandā Laviņu gan labi pazīstot. "Studentos spēlēju pret Raienu Leonardu, man ar viņu bijušas labas cīņas, un domāju, ka viņam nepatīk pret mani spēlēt. Viņš arī šoreiz kaut ko pačīkstēja. Protams, ar tādiem NHL līmeņa spēlētājiem laukumā vēl nebiju ticies aci pret aci. ASV ir augsta līmeņa komanda, kas soda par katru mazāko kļūdu. Viņi meklēja mūsu paviršības un tās izmantoja. Lai arī zaudējām, man bija ļoti liels gods spēlēt kopā ar šiem puišiem. Liels paldies visiem, kas mūs atbalstīja!" pateicības vārdus līdzjutējiem veltīja Martins Laviņš, kura tētis Rodrigo ir valstsvienībā visvairāk spēles aizvadījušais hokejists.

Studenti mīcīja miljonārus

Ar Laviņu un citu studentu Fēliksu Gavaru vienā maiņā spēlēja 27 gadus vecais Eduards Tralmaks, kam arī šis bija debijas čempionāts. Viņš pret amerikāņiem iemeta Latvijas trešos vārtus, tobrīd dodot cerību uz izglābšanos. "Daudz netrūka, lai tajā brīdī arī neiemestu. 

Prieks, ka turnīra pēdējā spēlē iekrita, tas deva iespējas atspēlēties, bet nedaudz pietrūka. Iedevām intrigu ne tikai faniem, bet arī amerikāņiem. 

Viņi pie 1:4 jau vairs īsti nespēlēja, es viņiem visas ripas varēju atņemt, jo viņi negribēja cīnīties, bet, kad bija 3:4, tad gan sāka skraidīt. Čempionāts kopumā man bija labs, lai gan katram gribas vēlēties vairāk. Es izbaudīju savu lomu spēlēt ceturtajā maiņā, un man patika spēlēt kopā ar jaunajiem. Re, kā sitāmies ar amerikāņiem! Mums divi džeki no koledžas, kuri maksā par skolu, bet viņiem pretī nāk 8–10 miljonus dolāru vērti čaļi, un mēs viņus spiežam uzbrukuma zonā. Spēlējām bez respekta. Tas pats Laviņš, man šķiet, ka viņam bailes kā tādas neeksistē. Viņš skrien, visus sit un vispār ne no kā nebaidās. Ar tādiem čaļiem ir prieks spēlēt kopā," gandarīts par pēdējo spēli bija Tralmaks.

Ceturtdaļfinālu pāri

  • Zviedrija – Somija
  • Kanāda – Slovākija
  • Šveice – Vācija
  • ASV – Čehija

Simboliskais sešnieks*

  • Kristers Gudļevskis
  • Ralfs Freibergs – Oskars Cibuļskis
  • Kaspars Daugaviņš – Rodrigo Ābols – Eduards Tralmaks

* "Latvijas Avīzes" vērtējumā

Vītoliņš: Bez rakstura nebūtu četru uzvaru

Harijs Vītoliņš: Varbūt sākumā pret amerikāņiem nospēlējām nedaudz pasīvi, bija par daudz liels respekts pret zvaigznēm, bet puišiem teicām, ka mums nav ko zaudēt. Vienīgais, kur viņiem zaudējam, ir algās, bet attieksmē, cīņassparā, agresijā mēs nemaz nevaram zaudēt. Vēlreiz parādījām, ka mums ir raksturs, jo bez tā mēs neizcīnītu četras uzvaras septiņās spēlēs. Šoreiz bija sarežģīts sagatavošanās posms, jo bija spēlētāji, kam sezona klubā beidzās divus mēnešus pirms čempionāta, bet citi pievienojās, neaizvadot nevienu pārbaudes spēli. 

Jaunie puiši malači, jo viņi savās universitātēs turpināja mācīties attālināti. 

Bija sarunāts, ka viņi atbrauks uz nedēļu vai divām, bet beigās izkaroja vietu sastāvā. Man pat grūti pateikt, ar ko šī komanda atšķīrās no pagājušā gada. Cīņasspars bija tāds pats, arī šogad pēdējā spēle bija izšķirošā, vienkārši šoreiz spēcīgāks pretinieks nāca pretī. Tāpat liels paldies līdzjutējiem, visu septiņu spēļu garumā tāds atbalsts nebija pieredzēts. Parasti liels atbalsts bijis uz pirmajām spēlēm, tad noplok, bet te katrā spēlē tas bija milzīgs, pat ar Vāciju pie 1:8 mūs atbalstīja un dzina uz priekšu. Tas puišiem dod atbildības sajūtu. Tagad galvenais, lai spēlētāji atpūšas, izbauda atvaļinājumu un sāk gatavoties sezonai klubos, jo augustā atkal tiekamies uz olimpisko kvalifikāciju.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.