Kultūrzīmju izvēle: 3. nedēļa kultūrā — koncerti, izstādes, filmas, aktualitātes

Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.

Cēsu – Latvijas kultūras galvaspilsētas – gadu iesākot

Šogad Cēsis kļūs par Latvijas kultūras galvaspilsētu, un droši var teikt – šis tituls ir godam nopelnīts. Īpašo gadu simboliski atklās sestdien, 18. janvārī, kad koncertzālē "Cēsis", piedaloties izciliem māksliniekiem – Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim, Valsts akadēmiskajam korim "Latvija", solistiem Ingai Kalnai, Zandai Švēdei, Rihardam Mačanovskim un Rafalam Bartminskim – un pie diriģenta pults stājoties britu maestro Džeimsam Šerlokam, izskanēs grandiozā Ludviga van Bēthovena "Missa solemnis" jeb "Svinīgā mesa". 

Šogad Cēsis un pilsētas skaistā koncertzāle ik mēnesi priecēs ar ļoti īpašiem notikumiem. Februārī Latvijā un tieši Cēsīs pirmo reizi viesosies izcilais laikmetīgās mūzikas ansamblis "Ensemble unitedberlin" un viens no pasaules topa diriģentiem Vladimirs Jurovskis. Martā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un maestro Andra Pogas sniegumā skanēs Gustava Mālera Devītā simfonija. Aprīlī kā ik gadu – festivāls "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" ar Gidonu Krēmeru, operas solisti Maiju Kovaļevsku un "Kremerata Baltica". Maijā Cēsīs viesosies Vanemuines simfoniskais orķestris un diriģents Risto Josts no Igaunijas. Jūlijā jaunā soloprogrammā varēs dzirdēt vienu no visspožākajām mūslaiku operzvaigznēm Elīnu Garanču, bet augustā izskanēs tradicionālais Riharda Vāgnera operas koncertatskaņojums, kurā varēs baudīt operu "Parsifāls" Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra publikas iemīļotā somu diriģenta Tarmo Peltokoski un izcilu solistu sniegumā. Bet septembrī koncertzāles jauno sezonu ieskandinās festivāls "Čello Cēsis".

Ieskandinot Liepājas 400. jubileju

Ar Jirgena Šmita hronikas atvēršanu tiks atklāts Liepājas 400. jubilejas gads.

Foto: Publicitātes

Piektdien, 17. janvārī, Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams" atvērs Jirgena Šmita Liepājas 18. gadsimta hronikas drukas versiju Liepājas muzeja ilggadējā darbinieka Arnolda Bērza tulkojumā, kas plānots kā Liepājas 400. jubilejas ieskaņas notikums. Svētkus kuplinās muzikālais iestudējums "Liepājas birģermeistara Jirgena Šmita hronikas apskats" Sandras Okuņevas režijā ar Liepājas teātra aktieru piedalīšanos. Jirgena Šmita rakstītais lielākoties ir sabiedriskas nozīmes notikumu fiksējums, kas parāda Liepāju kā nozīmīgu tirdzniecības un tranzīta centru. No hronikas var uzzināt, kā sagaidīti un pavadīti ievērojami cilvēki, kādus postījumus nodarījušas vētras, kādi sodi piespriesti par dažādiem pārkāpumiem, kas celts galdā viesībās utt. Unikālo vēstures liecību publiskošanai elektroniska izdevuma formātā sagatavojis Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārais institūts.

Domājot par "Mērnieku laikiem"

Godinot pirmo latviešu romānu un svinot Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) simtgadi, rīt, 16. janvārī, plkst. 18 LNRMM izstāžu zālē Rīgā, Pulka ielā 8, atklās izstādi "Mērnieku laiki. Nepabeigts scenārijs trešajai ekranizācijai". Izstādes fokusā izvēlēts brāļu Reiņa (1839–1920) un Matīsa (1848–1926) Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" (1879), kam 2024. gadā apritēja 145 gadi kopš pirmpublicēšanas. Muzeja dibinātājs Jānis Greste (1876–1951) 1926. gada pavasarī uzsāka saraksti ar Matīsu Kaudzīti par viņa rakstnieka stūrīša izveidi, kas tā paša gada rudenī rezultējās tādā materiālu vākumā, no kura varētu iekārtot ne vien stūrīti, bet pat veselu istabu. Iegūto priekšmetu vidū arī romāna "Mērnieku laiki" (1879) manuskripts un tīrraksts.

Pieminot barikāžu laiku

Juris Rubenis Andreja Cerbuļa dokumentālajā filmā "Dziesmotā revolūcija". 1991. gads.

Foto: Publicitātes

Nacionālā Kino centra portālā "filmas.lv" izveidota visā Latvijā pieejama filmu un kinožurnālu kolekcija, kas sniedz ieskatu 1991. gada barikāžu laika noskaņās un notikumos. Tajā iekļauta režisora Anša Epnera kinožurnāla "Latvijas hronika" dubultnumurs "Janvāra rekviēms", kā arī kinožurnāls "Latvijas hronika", ko režisējis Leonīds Brušteins kopā ar operatoru Jāni Milbretu. Poētisku un fokusētu skatu piedāvā režisore Laila Pakalniņa dokumentālajā īsfilmā "Doms" (1991), kuras centrā ir Doma baznīca – patvērums barikāžu laika dienās un naktīs. Programmā iekļauta arī režisora un operatora Zigurda Vidiņa barikāžu diloģija – filma "Baltie zvani" (1991) un "Tēvu barikādes" (2011). Plašākā Latvijas neatkarības atjaunošanas kontekstā barikāžu laiku iezīmē režisora un operatora Andreja Cerbuļa dokumentālā filma "Dziesmotā revolūcija" (1991), kur emocionālā montāžā barikāžu epizodes apvienotas ar 1990. gada vasaras dienām, kad Latvijā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X deju svētki, pirmoreiz pulcinot dzimtenē tautiešus no visas pasaules.

Annas Silabramas skatījums

No gleznotājas Annas Silabramas personālizstāde "Moments".

Foto: Publicitātes

Galerijā "Bazar’t" līdz 31. janvārim apskatāma gleznotājas Annas Silabramas personālizstāde "Moments", kurā eksponētas abstraktas gleznas, kurās atspoguļojas mākslinieces dziļā aizrautība ar Austrumu filozofiju, īpaši budisma idejām. "Abstrakcija mani aizrauj, jo tā neuzspiež savu vērtējumu vai skatījumu, bet piedāvā brīvu telpu interpretācijai," saka māksliniece.

Lasīt e-grāmatas

Janvāra sākumā sešu gadu jubileju svin ar valsts atbalstu uzturētā bezmaksas e-grāmatu vietne "3td e-grāmatu bibliotēka", www.3td.lv, kas šajā laikā ar pašvaldību publisko bibliotēku starpniecību ieguvusi vērā ņemamu popularitāti. Tā piedāvā bez maksas lasīt vairāk nekā 670 dažādu žanru e-grāmatas, kas iedalītas tematiskajās kategorijās, tostarp "Bērniem un jaunatnei", kurā šobrīd pieejamas lasīšanai 80 e-grāmatas.