2.2 °C
Valsts valodas diena 15. oktobrī ir jauna tradīcija – ieviesta tikai 2021. gadā pēc prezidenta Egila Levita ierosinājuma.
Datums nav izvēlēts nejauši – 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts valodas konstitucionālā vērtība: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda." Šī diena veltīta latviešu valodas bagātības un attīstības godināšanai, vienlaikus atspoguļojot arī latviešu valodas statusa nozīmīgumu Latvijā.
Pirms Valsts valodas dienas aizvadītajā sestdienā Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijā klātienē notika Mazais pasaules diktāts latviešu valodā. Tas šogad aizstāja iepriekš rīkotos Pasaules diktātus latviešu valodā, kas bija plašāki un notika vairākās vietās. Klātienes rakstīšanas vietu skaits ir samazināts, jo organizatori taupa spēkus, lai ar vērienu nākamgad atzīmētu Pasaules diktāta latviešu valodā desmit gadu jubileju. Šogad klātienē diktātā piedalījās 220 dalībnieki, no kuriem jaunākajam bija deviņi gadi, bet vecākajam 84. Bez nevienas kļūdas diktātu neuzrakstīja neviens dalībnieks, savukārt līdz četrām kļūdām diktātu uzrakstīja deviņi cilvēki, par ko izpelnījās apbalvojumus. Tiešsaistē diktāta rakstīšanā piedalījās 558 dalībnieki, un viņu rakstīto izlabos aptuveni divu mēnešu laikā.
Šodien, Valsts valodas dienā, Rīgā Baumaņa skvērā pie Gunāra Astras pieminekļa plkst. 17 notiks latviešu valodai veltīts pasākums "Kāpēc latviešu valoda Latvijā ir tik nozīmīga?".
Tajā uzrunas par valodas politiku un ar to saistītiem izaicinājumiem teiks politiķi, valodnieki, kultūras jomas pārstāvji, soctīklu ietekmeļi un kampaņas #RunāLatviski sabiedriskie aktīvisti.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
