Piedāvājam redaktoru sarunu par gruzīnu rakstnieka Bekas Adamašvili grāmatu "Šajā romānā visi mirst". Grāmatu programmas "Radošā Eiropa" ietvaros klajā laidusi izdevniecība "Latvijas Mediji". Sarunā piedalās redaktore Linda Kusiņa, literāte un projektu vadītāja Līva Kukle un grāmatas projekta vadītāja Jūlija Dibovska.
Grāmatu no gruzīnu valodas iztulkojusi Nona Tauriņa.
Jūlija: Ne katru dienu var latviski lasīt tekstus, kas nākuši no gruzīnu autoriem. Bekas Adamšvili teksts tāds ir. Abas esat izlasījušas šo oriģināli veidoto postmodernisma tekstu. Kādi ir nozares profesionāļu iespaidi ?
Linda: Pirmais, kas nāk prātā - nāve.
Jūlija: Daudzos romānos ir nāves tēls.
Linda: Bet gruzīnu romānā nāve ir humoristisks tēls. Tāds, ko nav bail satikt vai ar ko varētu aiziet iedzert aliņu.
Līva: Tāda Terija Prečeta tipa nāve.
Linda: Šis romāns ir ļoti ieteicams tiem, kas lasa Prečetu.
Jūlija: Vai esat bijušas Gruzijā un jūtat romānā šīs valsts klātbūtni?
Linda: Gruzijā esmu bijusi. Bet vai jutu… visspilgtāk varbūt tajā daļā, kad varoņi iet caur mežu. Esmu bijusi Gruzijas kalnos, kas nav gluži tā visvairāk apmeklētā Gruzijas daļa. Divas nedēļas mēs vienkārši staigājām pa kalniem. Uz turieni nebraucām no Tbilisi, bet gan no Naļčikas. Mūs aizveda ar vietējo “tarataiku”. Kad atpakaļceļā nokāpām Tbilisi, tur pavadījām tikai vienu nakti un rītu, tāpēc…
Jūlija: …tāpēc tu neko daudz neredzēji no Gruzijas urbānās kultūras. Tas, kas mani uztrauc: es nevaru tikt skaidrībā, cik daudz šajā romānā ir Guzijas kolorīta… Mūsu rokās tomēr ir gatavs tulkojums latviešu valodā, par ko paldies, protams, tev, tulkotājai un visdrīzāk arī nedaudz - autora ieteikumiem lokalizēt to, ko varēja atstāt nesaprastu. Šajā grāmatā nevar just autora izcelsmes valsti, ja nelasa uzmanīgi. Beka Adamašvili visdrīzāk ir ietekmējies no visas pasaules.
Linda: ASV? Anglosakši kopumā? Šekspīrs vismaz noteikti un tieši. Kurta Vonnegūta motīvi visnotaļ! Īpaši ainā, kur krīt cilvēki…
Līva: Romāna struktūra kā Vonnegūtam - sajaukta, neuzticami varoņi.
Jūlija: Vonnegūta humors. Un vispār vīriešu rakstniekiem piemītošs humors. Savukārt sieviešu tēli gruzīnu romānā drusku cieš.
Linda: Tur jau tikai divas sievietes - Lea un princese. Vēl arī Virdžīnija Vulfa, kuru nošauj.
Jūlija: Kāpēc viņš tā?
Linda: Kāpēc tik maz sieviešu tēlu gruzīnu romanā? Īsti skaidrojuma nav. Bet vispār jāsecina, ka sievietes kopumā ir maz reprezentētas vīrišķajā literatūrā.
Jūlija: Gruzīnu kultūras faktors? Patriarhālisms?
Linda: Kad tu tā saki, es pēkšņi atcerējos gadījumu no sava ceļojuma pa Gruziju. Tas bija no rīta... Mēs kā jau latviešu meitenes ieraudzījām kafejnīcu un nolēmām padzerties. Tas bija puspagrabiņš. Iesperamies trīs pusaugu meitenes, 15 gadus vecas. Iekšā absolūti piepīpēta telpa, padsmit vīrieši sēž un pēkšņi skatās tādā šokā, it kā būtu ienācis brontozaurs. Laikam redzēt sievieti šajā kafejnīcu kultūrā viņiem bija šokējoši.
Jūlija: Es arī atceros kaut ko īpatnēju no sava ceļojuma uz Kutaisi. Braucām ar draugu un rezervējām istabiņu kādā hostelī, ko turēja sieviete gados. Viņai ļoti centīgi palīdzēja dēls, vīru nemanījām - tas arī tāds viens no Gruzijas ģimenes modeļiem, ka sieviete var būt arī galvenā, bet bez vīrieša neiztikt. Kad ielidojām Kutaisi, bija jau vēls, kaut kā gadījās, ka visu dienu nebiju ēdusi, un likās, ka nomiršu, ja kaut ko neiemetīšu mutē. Kutaisi viss ciet, nācās lūgt hosteļa saimniecei, kas mūs laipni satika, kaut ko uzkožamu, jo brokastis bija paredzētas, bet līdz rītam nevarēju gaidīt. Varbūt var dabūt brokastis jau vakarā? Tā nu viņi mūs uzņēma savā pagrabiņa istabā pie virtuves galda, lika priekšā tomātu, sieru, maizi un vīnu - gluži kā jebkurā stāstā par gruzīnu viesmīlību. Bet nācās arī drusku runāties, jo tā bija viņu privātā teritorija. Un viens no jautājumiem, ko viņi iedomājās pajautāt svešiniekiem un ko nespēju iedomāties nevienā citā ceļojumā par Eiropas valstīm: vai jūs esat precējušies? Vispār nesaprotu, kāpēc nepateicu JĀ, jo draugs tāpat krieviski nesaprot un līdz ar to visu komunikāciju nācās nodrošināt man. Bet tā bija maza izkāpšana no liberālā, vienaldzīgā Eiropas burbuļa, kāds atrodams arī Latvijā.
Linda: Varbūt tieši tas, ka tu izskatījies galvenā, jo runāji abu vārdā, lika viņiem noskaidrot, kāds ir šo attiecību statuss.
Līva: Bet, runājot par sieviešu tēliem gruzīnu romānā - to ir patiešām maz un tie nav gruzīnu tēli. Drīzāk Adamašvili veidojis mūsdienu sievietes atspoguļojumus, nevis tēlus.