Izdevniecība "Latvijas Mediji" šogad laidusi klajā unikālu stāstu krājumu "24 stāsti Ziemassvētkiem", kurā apkopoti divdesmit četri jauni latviešu rakstnieku radīti stāsti ziemai un Ziemassvētku laikam.
Katrs no stāstiem sarakstīts tā, lai to varētu izlasīt vienā vakarā – gan vienatnē, gan kopā ar visu ģimeni. Kāds ir gaišāks un jautrāks, kāds apcerīgāks, tajos atspoguļojas ļoti daudzveidīgs skatījums uz Ziemassvētkiem. Katram šie svētki izraisa nedaudz citas asociācijas un katram parasti ir kāda sava pieeja pat plaši zināmām tradīcijām. Apjomīgais rakstnieku loks un viņu pārstāvētās dažādās paaudzes, reģioni un skatpunkti ļauj izveidot daudzšķautņainu mūsdienu Latvijas Ziemassvētku ainu.
Lai ielūkotos tajā, kā viņi redz un piedzīvo svētku laiku, aicinājām uz sarunu mazu daļiņu no krājuma autoriem: Leldi Jauju, Liliju Berzinsku, Lauru Melni, Vili Kasimu un Līvu Vecvagari.
– Kā jūs redzat Ziemassvētku laiku, kas jums visvairāk ar to saistās?
Līva Vecvagare: – Pirmais vārds, kas man ienāca prātā, ir steiga. Skriešana pakaļ dāvanām, ēdieniem – viss, kas parasti jāizdara pēdējā brīdī.
Lilija Berzinska: – Man laikam asociācijas ir krāsns, dzīvā uguns. Svecītes, eglītes un tāda iekšēja maza radījuma omulība. Kā mazs radījums, kas ielien midziņā, izpušķo eglīti, ieslēdz lampiņas, sasaiņo dāvanas sev mīļiem citiem radījumiem. Tāds omulības pilns laiks ar cerību, ka tūlīt saulīte nāks atpakaļ.
Laura Melne: – Man ar gaismu, gan tādā plašākā nozīmē – ar ticību labajam, gan šaurākā nozīmē – ar visām gaismiņām un lampiņām, kas padara gaišāku tumšo gada laiku. Mums ģimenē ir dzīvē novērots joks par suni, kas kā nohipnotizēts skatās uz Ziemassvētku lampiņām, man reizēm arī gribētos būt kā tam sunim, kas ne par ko citu tajā brīdī nedomā.
Vilis Kasims: – Laikam galvenā asociācija ir ar vecāku mājām, jo mēs uz tām pārcēlāmies, kad man bija seši gadi, un tie ir pirmie Ziemassvētki, ko vēl šodien atceros. Tā ir arī vieta, kur joprojām cenšos katrus Ziemassvētkus paviesoties. Arī ar krāsni kā Lilijai, jo vienmēr diezgan daudz jānes malka, jācīnās par siltumu. Ar viesistabu, kur ir eglīte.
Lelde Jauja: – Man ir ļoti līdzīgi, arī mani vecāki māju iegādājās, kad man bija seši gadi, mums bija daudzbērnu ģimene, līdz ar to Ziemassvētki man asociējas ar sanākšanu kopā. Tad ir liela jezga, jo mēs visi esam lieli, mums visiem ir bērni, un tad tās pāris dienas pie vecākiem ir viena liela jezga, piparkūkas, eglīte, dāvanas, koncerti, galda spēles. Man ļoti patīk Ziemassvētku laiks, jo tā ir viena no retajām reizēm, kad visa ģimene, cik spējam, sanākam kopā.