5.3 °C
"Latvijas Pasts" saglabās maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu – 155 pasta nodaļas. Tā publiskā paziņojumā vakar informēja uzņēmums. "Latvijas Pasts" no nākamā gada arī iecerējis paaugstināt savu pakalpojumu tarifus.
Kopējais pasta nodaļu skaits tikšot samazināts tikai par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā. Tas notikšot pakāpeniski līdz šī gada beigām. Slēgto pasta nodaļu funkcijas pārņems citas pilsētā strādājošās pasta nodaļas. Pārmaiņas kopumā skaršot 35 darbiniekus.
"Pēc sarunām ar Satiksmes ministriju ir lemts saglabāt maksimāli plašu pasta nodaļu tīklu visā Latvijā, vadoties pēc principa, ka mēraukla ir nevis digitāli lietpratīgs, adaptēties spējīgs cilvēks, bet gan seniors pierobežā un reģionos, kuram pasta klātbūtne nozīmē arī valsts klātbūtni," komentējusi VAS "Latvijas Pasts" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare. Viņa arī piebilst, ka vairākās Latvijas pilsētās pasta nodaļas plānots pārcelt uz telpām lielveikalos, pagarinot pasta nodaļu darba laiku.
Vienlaikus "Latvijas Pasts" izstrādājis un iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jaunu universālā pasta pakalpojuma (UPP) tarifu projektu. Plānotais tarifu spēkā stāšanās datums ir 2025. gada 1. janvāris. Šo tarifu piedāvājumu "Latvijas Pasts" pamato ar to, ka samazinās pieprasījums pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem un pieaugot izmaksas – esot pieaugušas transporta un loģistikas izmaksas, energoresursu cenas un darbinieku atalgojums.
Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās "Latvijas Pasta" izstrādātos jaunos UPP tarifus, tad, piemēram, vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanas cena mainīsies no 1,65 eiro uz 2,25 eiro. "Vienas preses vienības piegādes izmaksas preses izdevējiem mainīsies vidēji no 0,15 uz 0,18 eiro, kas gada griezumā iknedēļas izdevumam veido 1,50 eiro izmaksu pieaugumu," preses paziņojumā raksta "Latvijas Pasta" komunikācijas daļas speciālisti.
Aptauja
Kāds ir jūsu biežākais LASI.LV apmeklējuma laiks?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
