Bites mums parasti asociējas ar garšīgo un veselīgo kārumu medu, bet izrādās, ka darbīgie kukainīši veiksmīgi spēj palīdzēt arī ikdienas stresa pārņemtajiem cilvēkiem. Kas ir stropa terapija un bišu gultas, devāmies noskaidrot uz atpūtas vietu "Dižozoli" Priekules pagastā pie biškopja Jura Džeriņa un viņa meitas Rigondas Džeriņas.

Paliek uzticīgi biškopībai

“Ar bitēm nodarbojās mans tēvs Vecpils pusē, vēlāk tās pārņēmu es, un tagad jau mana meita un znots,” stāsta biškopis, kura dravā ir 60 bišu saimju. Īpašumu Priekules pagastā saimnieki iegādājušies pirms 30 gadiem, kad te bijusi tikai krūmiem apaugusi purvaina slīkšņa. Drīz pēc tam izrakts dīķis, un laika gaitā teritorija labiekārtota, padarot par pievilcīgu un interesantu atpūtas vietu. Sākumā bez bitēm nodarbojušies ar piena lopkopību un graudkopību, bet ar to īsti labi nevedies. Tā nu nācies lopus likvidēt, graudkopību mest pie malas, bet bites palikušas. 

“Gada laikā no vienas saimes vidēji iegūst 30–40 kg medus. Tas atkarīgs no laika apstākļiem vasarā un saimes veselības. Patlaban medus iepirkuma cenas ir nesamērīgi zemas, tāpēc tikai ar medus tirdzniecību iztikt nevar, jādomā, kā vēl izmantot bišu sniegtās iespējas,” atzīst Juris.

Vērtīgā bišu maize

Nesen biškopis sācis iegūt un piedāvāt pircējiem bišu maizi. Tie ir ziedputekšņi, ko bites noglabā stropā un kas saimei ir vienīgais olbaltumvielu avots laikā, kad dabā ziedputekšņi vairs nav pieejami. Svaigi ziedputekšņi saglabājas tikai dažas dienas, tāpēc tie jāiekonservē. Sajauktus ar siekalām, fermentiem un dziedzeru sekrētiem, kā arī medu, putekšņus bites uzglabā šūnās. Jaunās, nelidojošās bites ar galvām ziedputekšņus cieši sablīvē. Izveidojas cietas, sešstūrainas granulas, kurās, rūpīgāk ieskatoties, var redzēt kārtainu struktūru. Bišu maizi uzskata par fermentētiem ziedputekšņiem.