Tā jau izsenis novērtētas viršu dziednieciskās īpašības. Tas ir augs, kuru, šķiet, pazīst visi, un tas arī nav īpaši jāmeklē – Latvijā virši sastopami priežu silos, purvājos, mežu izcirtumos un izdeguma vietās. 

Virši (Calluna vulgaris (L.) Hull), tautā saukti arī melatņi, mellatoņi, sila laksti, siliņi, virsāji, allaž priecējuši skatu – violets klājiens, pilns darbīgu bišu, un vienmēr cieņā bijis viršu medus – gados vecāki cilvēki to turējuši pie guļvietas, lai ieņemtu kādu karotīti, kad nenāk miegs. Bet, ja nav iespējas dabūt viršu medu, var izlīdzēties ar viršu ziedu sīrupu.

Kad ievāc ziedus

Viršu ziedus ievāc sausā, saulainā dienā. Vieglāk tos ievākt ar visu kātiņu un pēc izžāvēšanas nobraucīt. Sīrupu var gatavot gan no svaigiem, gan žāvētiem ziediņiem.

Kas viršos vērtīgs

Virši satur kāliju, magniju, dzelzi, silīciju, mangānu, tanīna veida miecvielas, organiskās skābes, flavonoīdus, glikozīdus, karotīnu, cieti, sveķus, ēteriskās eļļas.