PVN samazinājums pārtikai pircēju maciņos jūtams vairāk, nekā prognozēts

Pirmajos trīs mēnešos pēc PVN samazināšanas maizei, pienam, olām un vistas gaļai šo produktu cenas veikalos vidēji kritušās par 10,1%, pārsniedzot sākotnēji prognozēto 7,4% samazinājumu. Visvairāk – par 12% – sarukusi olu cena. Tikmēr vairāk nekā 91% aptaujāto atbalstītu samazinātās PVN likmes piemērošanu plašākam pārtikas produktu lokam, vēsta 360TV Ziņas.

Samazināto PVN likmi maizei, pienam, olām un vistas gaļai samazināja no šā gada 1. jūlija, un pirmajos trīs mēnešos iegūtie rezultāti rāda, ka faktiskā cenu samazinājuma vidējais rādītājs ir 10,1%. Sākotnēji prognozēja, ka cenas samazināsies par aptuveni 7,4%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka, salīdzinot 2026. gada 1. jūnija un 1. septembra pamatcenas, maizei cenas samazinājušās par 9,01%, mājputnu gaļai par 8,89%, pienam par 10,8%, bet olām par 12,03%. Tas attiecīgi veido arī vidējo cenu samazinājumu četrās preču grupās, kas ir 10,1%.

“Tas parāda to, ka šie uzraudzības mehānismi ir nesuši rezultātus, kas kopējo pārtikas cenu ir samazinājis par 2%. Ja skatāmies uz kaimiņvalstīm, tad Igaunijā tie ir +0,4% pārtikas cenām šajā pat laika periodā, Lietuvā ir aptuveni 0% samazinājums,” saka Viktors Valainis, ekonomikas ministrs.

Lai pārliecinātos, ka nodokļa samazinājums tiešām nonāk līdz pircējam, izveidota uzraudzības sistēma, kurā iesaistītas trīs iestādes. Centrālā statistikas pārvalde seko cenu izmaiņām, Konkurences padome uzrauga tirgu, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbauda, kā cenas tiek norādītas veikalos, un informē par to patērētājus.

“Mums bija mērķtiecīgi iezīmēts, ka tieši pirmajās dienās, intensīvi pirmajā nedēļā mēs dodamies uzraudzībā, pārliecinoties par to, kā maksājuma dokumentos ir atainots šis PVN. Lielākajā daļā uzņēmumu tas bija pareizi atainots, to varēja atpazīt maksājuma dokumentos,” norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa.

Aprēķini veikti, balstoties uz datiem, ko iesniegušas trīs lielākās veikalu ķēdes – Rimi, Maxima un Lidl. Tie veido lielāko tirgus daļu, taču nav skaidrības, cik labi izpētītas ir mazākas ķēdes un tās, kas primāri darbojas reģionos.

“Protams, mēs būtu atvērti arī sadarbībai ar citiem veikaliem, kas ir mazāki, bet diemžēl viņiem tehnoloģiskās iespējas šobrīd nav tādas, un viņiem datu plūsma ir ļoti sadrumstalota, un viņi nevar sniegt šos datus,” norāda Baiba Zukula, Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieka vietniece.

Zaiga Liepiņa norāda, ka reģionos mazajiem veikaliem bijis grūtāk izprast cenu samazinājuma iniciatīvu, un ne visiem piena produktiem tā attiecas. PTAC veikaliem skaidrojis neskaidros jautājumus, un nevienā gadījumā administratīvā pārkāpuma sods piemērots nav.

Vienlaikus Patērētāju tiesību aizsardzības centra veiktajā aptaujā secināts, ka vairāk nekā 91% respondentu atbalsta PVN samazinājuma piemērošanu vēl plašākam pārtikas produktu lokam. Politisks lēmums par šo visticamāk būs jāpieņem nākamajai valdībai.

VIDEO: