Rucavas pusē izcirsta viena no, iespējams, vecākajām mežaudzēm Latvijā

Rucavas pusē nocirsta teju 400 gadus veca mežaudze, kurā atradās Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes. Latvijas Dabas fonds par notikušo pieprasījis atbildīgo institūciju skaidrojumu, turklāt netālu no izcirstās teritorijas eksperti atklājuši vēl vienu, iespējams, tikpat vērtīgu mežaudzi, kas sagatavota ciršanai, vēsta 360TV Ziņas.

Teju 400 gadus senas mežaudzes vietā Rucavas pusē nu palicis vien izcirtums. Līdz ar to iznīcinātas arī dabas vērtības – Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops un vairāku īpaši aizsargājamu sugu atradnes.

“Ir likums, kas pasaka, ka šīs audzes nedrīkst iznīcināt, un tajā pašā laikā ir iespējams aiziet uz Meža dienestu un saņemt ciršanas apliecinājumu,” norāda Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze.

Turklāt mežaudzi nocirtusi “Meža pētīšanas stacija” – Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzībā esoša iestāde.

“Šai iestādei vajadzēja būt par paraugu labā, zinātnē balstītā meža apsaimniekošanā. Redzam, ka kliedzoši tas tā nav noticis,” atzīst Ķuze.

Viņu ieskatā "Meža pētīšanas stacija" ar šo izciršanu vienkārši pelnījusi naudu. 

Ne “Meža pētīšanas stacija”, ne arī tās direktors Mārtiņš Līdums uz 360 Ziņu zvaniem neatbildēja. Arī par iestādi atbildīgais institūts "Silava" no komentāra atteicās, atbildot vien rakstiski. 

“Cirsmu izvēle, plānošana un augošu koku pārdošana ir “Meža pētīšanas stacijas” kompetence. Mežzinātnes institūts "Silava" ne saskaņo šīs darbības, ne dod ciršanas atļaujas, ne sniedz komentārus,” bilst Mežzinātnes institūts "Silava".

Tikmēr uz šķietami absurdu situāciju norāda arī Valsts meža dienests, sakot, ka, ciršanas atļauja izsniegta likuma ietvaros.

“Tas pašreiz ir līdz galam nesakārtots tiesiskais regulējums šādām teritorijām, līdz ar to mēs, Valsts meža dienests tagad esam tie peramie,” uzskata Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītājs Indulis Brauners.

Proti, ciršana ir ierobežota īpaši aizsargājamās teritorijās vai mikroliegumos, taču Rucavas mežā tāds nebija noteikts. Tur bija reģistrēts aizsargājams biotops un aizsargājamu sugu atradnes, kas neaizliedz mežsaimniecisko darbību.

“Mēs tad arī izsniedzam, protams, apelējot pie īpašnieka sirdsapziņas, ka apzinieties, šeit ir dabas vērtības un labāk būtu atstāt šo mežu necirstu, bet tas ir katra īpašnieka ziņā. Rucavas gadījumā, mēs uzrakstījām vēstuli “Meža pētīšanas stacijai”, lūdzot šo nedarīt,” saka Brauners.

Latvijas dabas fondā cer, ka šis gadījums beidzot liks pārskatīt likumdošanu. Zemkopības ministrijā gan problēmu nesaskata. 

“Ik gadu tiek saglabāti vairāk nekā 300 tūkstoši vecu koku, tātad tas nav viena vai divu koku jautājums. Atsevišķos gadījumos var būt arī kļūda, bet nav tā, ka meža likumdošana nedomātu par to, ka šādu vecu koku saglabāšana ir svarīga,” norāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Āris Jansons.

Vai kādam par notikušo ir jāuzņemas atbildība – vēl neesot zināms. Valsts meža dienests vērtē iespējamo dabas aizsardzības noteikumu pārkāpumu.

“Ja ir konstatēts pārkāpums ekoloģisko koku izvēlē, tad, protams, ka var būt administratīvais akts, kas prasa atbildību, bet es neesmu gatavs skriet pa priekšu kompetentās iestādes vērtējumam,” atzīst Jansons.

Vienlaikus Valsts meža dienests ir saņēmis divus iesniegumus mikroliegumu izveidei konkrētajā teritorijā, ir apturēti blakus esošo koku ciršanas apliecinājumi un uzsākts četru mikroliegumu izveides process.

VIDEO: